Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 135 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi. Saņemti ziņojumi par četriem mirušajiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Ir pacienti, kuriem simptomi pēc izslimošanas turpinās gandrīz gadu, bet ir pacienti, kuri pārslimojuši viegli, sapriecājušies, izstāstījuši, ka Covid-19 nekas liels nav. Pēc mēneša vai diviem parādās pilnīgi negaidīti simptomi, kas var būt garīga vai fiziska rakstura, var skart aknas, nieres, kādu citu orgānu, bet var būt arī izmaiņas domāšanā, koncentrēšanās nespēja, rakstura izmaiņas. Par to, kāpēc slimība ir neprognozējama un kādu ietekmi tā atstāj uz organismu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna.
Pēdējās nedēļās vakcinācijas temps ir nemainīgi zems, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.
Lielbritānijas valdība tomēr atteikusies no plāna prasīt cilvēkiem Anglijā uzrādīt vakcinācijas pases daudzās sabiedriskās iestādēs, piemēram, krogos un naktsklubos. Tā lēmusi Veselības ministrija.
Pret Francijas bijušo veselības ministri Agnesi Buzēnu sākta oficiāla izmeklēšana saistībā ar Covid-19 pandēmijas sākumā pieņemtajiem lēmumiem. Ministre tiek vainota "citu cilvēku dzīvību apdraudēšanā".
Covid-19 pandēmija ir nesusi daudz un dažādas izmaiņas, no kurām dažas paver jaunas iespējas, citas rada izaicinājumus. Viena lieta, uz kuru kā satraucošu norāda eksperti, ir nevienlīdzība sabiedrībā, jo izrādās – tieši trūcīgākos iedzīvotājus pandēmija ir ietekmējusi smagāk nekā turīgos. Pagaidām gan to palīdz notušēt pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi. Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi un joprojām neatbildēts jautājums ir, vai arī nākamajos gados viens no pandēmijas atstātajiem mantojumiem daudzās valstīs nebūs lielāka nevienlīdzības plaisa sabiedrībā.