Francijas prezidents Emanuels Makrons plāno paziņot par jauniem Covid-19 dēļ noteiktiem ierobežojumiem. Līdzīgu lēmumu jau pieņēmušas vai gatavojas pieņemt arī citu lielāko Eiropas Savienības valstu valdības.
Covid-19 pandēmijas laiks, aizvien valdošā neskaidrība, nekonkrētība un neziņa par to, kad neierastais stāvoklis beigsies – tas aizvien vairāk nomāc un nokaitina cilvēkus. To pamanījušas atsevišķas ārstniecības iestādes, kuras norāda – arvien biežāk nākas saskarties ar kašķīgiem un neapmierinātiem pacientiem un vēl vairāk – pacientu tuviniekiem.
Igaunijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 125 jauni Covid-19 gadījumi, liecina Igaunijas sabiedrisko mediju portāls ERR.ee.
2020. gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8418,4 miljonus eiro. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro jeb 8% atpalika no deviņu mēnešu plāna. Valsts pamatbudžetā pārskata periodā veidojies nozīmīgs deficīts (335,3 miljoni eiro), kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 128,6 miljonu eiro pārpalikums, liecina Finanšu ministrijas informācija.
Veikalos iespējams iegādāties ļoti dažādus dezinfekcijas šķidrumus ar ļoti dažādu sastāvu. Kam ir jābūt dezinfekcijas līdzekļu sastāvā, lai tie patiesi palīdzētu cīņā ar Covid-19 izplatību?
Pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai, Latvijā problēmas rādīja aizsardzības līdzekļu trūkums, bet rudenī, slimībai uzliesmojot ar jaunu spēku, lielāka problēma būs ar koronavīrusu saistīta dezinformācija, LTV raidījumā “Rīta panorāma” pauda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pašlaik ar Covid-19 ir saslimuši deviņi mediķi, karantīnā atrodas aptuveni 20 cilvēki, bet situācija kopumā tiek kontrolēta, LTV “Rīta panorāmā” informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.
Izņemot dažas spītnieces, liela daļa pašvaldību Covid-19 izraisītās pandēmijas laikā pavasarī aktīvi pārgāja uz darbu attālinātā režīmā. Tas paģērēja arī domju un komiteju sēžu norisi digitāli. Tomēr līdz ar ārkārtējās situācijas beigām vietvaras atgriezušās ierastajā klātienes darba ritmā un uz interneta starpniecību lēmumu pieņemšanas procesā raugās negribīgi. Turklāt arī iedzīvotāju interese par vietējo lēmējvaru darbu būtiski neaug.
Krievijā pastiprināti Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Varas iestādes arī gatavojas būtiskam slimnieku skaita pieaugumam.