Saceltā trauksme par ārkārtēji strauju Covid-19 saslimstības kāpumu kārtējo reizi aktualizējusi jautājumu par vispārējiem resursiem veselības aprūpes nozarē. Vai slimnīcām vispār ir alternatīva, un cik smagus pacientus nāksies atraidīt un galu galā aprūpēt mājās? Turklāt mājās – ģimenes ārstu uzraudzībā jau paliek ārstēties 90% no Covid-19 saslimušajiem, kas nozīmē esošu slodzi arī šajā aprūpes līmenī. LTV raidījums “De facto” secina, ka sliktākajiem scenārijiem ne tikai valdība kopumā, bet arī Veselības ministrija vairākos aspektos sāk gatavoties tikai pēdējā brīdī.
Brīdinot par slimnīcu nespēju uzņemt visus Covid-19 pacientus, tiek piesaukta gan ārvalstu palīdzība, gan "lauka hospitāļu" būve. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkus tiešām izvietos teltīs. Nepieciešamības gadījumā par slimnīcu var pārveidot sporta zāli vai lielu halli. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) slimnīca krīzes gadījumā līdz oktobra beigām par "lauka hospitāli" gatava pārveidot jaunā, A korpusa plašo, slēgto iekšpagalmu jeb ātriju. Kopā tā izdotos rast vietu 250 slimniekiem jeb divas reizes lielākam pacientu skaitam nekā slimnīca var uzņemt pašlaik.
Cilvēkiem turpinot vakcinēties pret Covid-19, pasaulē dzīve pamazām atgriežas normālās sliedēs. Ekonomikā vienas no pirmajām šo pozitīvo tendenci izjūt nozares, ko pandēmija skārusi vissmagāk, to vidū arī aviācijas industrija. Tiesa gan, līdz rādītājiem, kādi bija pirms Covid-19 pandēmijas, vēl ejams tāls ceļš, bet sākums ir cerīgs.