Islandē dzīvojošā Andžela Zumente 15 gadus bijusi saistīta ar mazuļiem un viņu ienākšanu pasaulē. Andžela ir dūla un atbalsta topošās mammas mazuļa gaidīšanas laikā un dzemdībās. Covid-19 pamatīgi mainījis Andželas dzīvi. Mazuļi gan dzimst tāpat, tikai Andžela viņu dzimšanu atbalsta attālināti – pa telefonu. Taču viņa pati sākusi strādāt policijā, kur apsargā Covid-19 karantīnas pārkāpējus. Un vēl viņa pati smagi pārslimojusi Covid-19. Tā, ka sekas jūtamas joprojām.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka neplāno mainīt savu ieteikumu par sejas masku lietošanu, izplatoties jaunā koronavīrusa paveidiem, jo tie tiek pārnesti starp cilvēkiem tādā pašā veidā. Tikmēr dažas Eiropas valstis – Vācija un Austrija – noteikušas, ka turpmāk sabiedriskajā transportā un veikalos būs jālieto medicīniskās maskas, lai mazinātu riskus, ko rada jaunā koronavīrus mutācijas, kas strauji izplatās.
Pagājušajā naktī visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā sešarpus tūkstoši cilvēki – kāpēc mājsēdes laikā atrodas uz ielas un vai ir aizpildīti pašapliecinājumi. Aizturēti arī vairāki agresīvi komandantstundas neievērotāji, Liepājā kāds vīrietis policijai mēģinājis uzrīdīt suni, bet kāds smiltenietis alkohola reibumā vakarnakt uz ielas apturēts divreiz. LTV filmēšanas grupa mājsēdes nakts reidā devās kopā ar Jelgavas policijas vienībām.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) Covid-19 pacientu ārstēšanai top moduļu ēkas, kurās plānots guldīt pacientus, kas ir izveseļošanās beigu fāzē, tā atbrīvojot gultasvietas smagākiem pacientiem. Ēkas slimnīca uzstāda par saviem līdzekļiem, bet jau ir panākta vienošanās ar Veselības ministriju par līdzekļu kompensāciju.
Fakti ir garlaicīgi, viltus ziņas – garšīgas un lipīgas. Šo seno patiesību daudzi no mums no jauna izbaudījuši Covid-19 pandēmijas kontekstā, kad dezinformācija par pašu slimību un vakcīnām pret to izplatās kā uguns sausā zālē. Nereti ar to dalās ļaudis, kas patiešām tic šīm ziņām, taču, paši to neapjaušot, mēdz kļūt par marionetēm daudz rafinētāku spēlētāju rokās, kurus interesē vai nu peļņa vai vara, diskreditējot politiskos konkurentus. Kādas ir jaunākās dezinformācijas tendences, kā tās atpazīt un kādēļ novēlota valsts institūciju reakcija uz dezinformāciju kļūst par cīņu ar vējdzirnavām – par to Latvijas Radio saruna ar domnīcas “Atlantic council” pētnieci Niku Aleksejevu.
Covid-19 pandēmijas norise 21. gadsimtā nozīmē arī to, ka mediju un sociālo tīklu sniegtās iespējas publicēt jebkādu informāciju par šo infekciju ir gluži neizsmeļamas. Sākot ar jaunākajiem pētījumiem, beidzot ar apšaubāmas kvalitātes teorijām – mūsdienu lasītājs var tikai apreibt no plašā ziņojumu klāsta, un tikai viņa paša ziņā ir izlemt, ko no iegūtā paņemt sev un ko neuztvert nopietni. Tomēr latviešu kultūrā dažādām sērgām un lipīgajām slimībām ir veltīts gana daudz materiāla, gūstot ieskatu par mēra, holēras un baku postošajām sekām attiecīgajos vēstures posmos. Esam apkopojuši spilgtākos kultūras faktus, kas atspoguļo dažādu slimību ietekmi uz Latvijas teritorijas iedzīvotājiem, sākot ar dokumentāliem pierakstiem, beidzot ar spilgtiem 21. gadsimta mākslas notikumiem.