Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte svētdien parakstīja rīkojumu par stingrākiem ierobežojumiem cīņā ar Covid-19 epidēmiju.
Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 603 cilvēkiem, kā arī reģistrēti pieci jauni nāves gadījumi ar vīrusa izraisīto slimību Covid-19, svētdien pavēstījusi Veselības ministrija.
Draugs zina draugu, kurš zina draugu, kurš zina, – arvien biežāk sociālajos medijos parādās vēstījumi par Covid-19, kas sākas ar līdzīgu ievadu, un kam seko stāsti par to, kā Covid-19 statistika ir uzpūsta, sejas maskas – kaitīgas veselībai un testu rezultāti – viltoti. Tie parādās arī no cilvēkiem, kas nav politiski un sabiedriski aktīvi. Lai gan fakti šādus pieņēmumus neapstiprina, daļa ierakstu guvuši salīdzinoši lielu atsaucību.
Latvijā aizvadītajā diennaktī atklāti 211 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, bet divas personas mirušas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācija.
Savu vēsturisko veidolu atguvis senais Ķemeru ūdenstornis. Padomju gados tas apmeklētājiem bija slēgts. Tagad tas atkal kalpos gan kā ūdenstornis, gan kā skatu platforma un muzejs.
Mūsu pašu veselības un dzīvības dēļ noteiktie ierobežojumi ir jāievēro, un ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu Covid-19 izplatību Latvijā, tā uzrunā norāda valsts prezidents Egils Levits.
Covid-19 krīzes sekmīgai vadībai un pārvarēšanai nepietiek vien ar Veselības ministrijas (VM) darbu, bet tā ir valdības kopumā un premjera kā komandas kapteiņa atbildība, šodien savā blogā raksta veselības ministre Ilze Viņķele (''Attīstībai''/''Par!'').
Covid-19 izplatību nosaka politiski lēmumi. Visu valstu sabiedrības veselības aprūpes sistēmu atbildīgajām amatpersonām tas jāņem vērā, norāda austrāliešu un britu ekspertes.
Pēc saskarsmes ar Slovēnijas ārlietu ministru Anži Logaru, kuram konstatēta inficēšanās ar Covid-19, karantīnu ievēro un darbu turpina attālināti ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un četri Ārlietu ministrijas (ĀM) darbinieki, aģentūrai LETA pavēstīja ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris.
Vienreiz lietojamās sejas maskas gan pēc apjoma, gan svara vēl aizvien aizņem ļoti niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma. Tomēr atsevišķi atkritumu apsaimniekotāji pamanījuši to pieaugumu, jo pirms pandēmijas šāds atkritumu veids teju vispār neesot bijis. Liela problēma gan esot sejas masku nepareiza izmešana. Iedzīvotāji maskas vēl aizvien mēdz izmest šķiroto atkritumu konteineros. Tāpat izmestās maskas netiek utilizētas pareizi – iesaiņojot maisiņos. Tādējādi atkritumos nonākušas neiesaiņotas sejas maskas var apdraudēt arī atkritumu šķirotāju veselību.