«Ārēji par to neviens nezina. Tas šķiet pazemojoši». Sofijas pieredze vardarbīgās attiecībās
Sofija (25, vārds mainīts) vardarbību pieredzēja attiecībās ar savu puisi, ar kuru viņa iepazinās 21 gada vecumā. Kā jau vairumā gadījumu, sākumā viss bija lieliski ,un problēmas parādījās pamazām – no emocionālās vardarbības un pasīvās agresijas lēnām attīstījās fiziskā vardarbība. “Sākumā tie ir pazemojumi, tad grūšana, roku spiešana, uz rokām paliek zilumi, bet es domāju – labi, viņš man vismaz neiesita.” Taču situācija pakāpeniski pasliktinājās.
«Man vienmēr likās, ka es esmu vainīga.» Polīnas stāsts par mammas emocionālajiem un fiziskajiem pāridarījumiem
Polīna (21) pati saka, ka nāk no “standarta latviešu ģimenes” – viņa, mamma un vecmamma. Vardarbību viņa piedzīvoja no mammas puses. Lai arī Polīna ilgu laiku bija apzinājusies, ka viņai dara pāri gan fiziski, gan emocionāli, vajadzēja paiet ilgam laikam, lai viņa savstarpējās attiecības nosauktu par vardarbīgām – viņas uztverē mamma vēl joprojām ir “svētuma simbols, viena no cilvēka pamatvajadzībām,” un pat pēc piedzīvotā mammu nosaukt par varmāku šķiet grūti.
«Sēdēju sarāvies un lūdzu, lai tētis ātrāk atrod, kur esmu.» Kārļa ģimenē vardarbīga bija mamma
Vairumā ģimeņu, kurās ir vardarbība, tās veicējs parasti ir tēvs, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija. Kārļa (vārds mainīts) gadījumā gan varmāka bija viņa mamma. Tēvs bieži devās komandējumos un reti bija mājās, tādēļ Kārlis lielāko daļu savas ikdienas pavadīja ar māti. Viņai bija problēmas ar alkoholu, kas arī bija galvenais vardarbības katalizators.
«Tas ir strupceļš…». Sandras pieredze ar vardarbību ģimenē un izlaušanos no tās
Ar vardarbību Sandra pirmo reizi sastapās aptuveni astoņu gadu vecumā – sākotnēji tās bija emocionālās vardarbības izpausmes kā kliegšana un likšana stūrī, taču kopš desmit gadu vecuma līdzās tam viņa sāka piedzīvot arī fizisko vardarbību no tēva puses. To, ka saskaras ar vardarbību, Sandra saprata tikai 14 gadu vecumā – sākotnēji viņa to uzskatīja par normālu parādību un domāja, ka tā notiek katrā ģimenē.
Viņš pazemoja un noniecināja. Jekaterinas stāsts par emocionālo vardarbību
Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti emocionālā vardarbība var pāraugt pat fiziskā spēka pielietošanā. Jekaterina ir tam piemērs.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt