Privātums, personu datu aizsardzība, konfidencialitāte – vārdi, ko bieži lieto brīžos, kad vēlamies uzzināt ko vairāk par kāda cilvēka veselības stāvokli. Dažkārt tie strikti darbojas tikai līdz ārstniecības iestāžu ārdurvīm. Ieejot pacienta vēlme pēc privātuma nereti izčākst kā pirmais sniegs rudeņos.
Šogad no 13. līdz 19. decembrim sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" stikla studijā Doma laukumā tiks ieslēgti trīs dīdžeji – "Dod pieci!" aizsācējs Latvijā Toms Grēviņš, kā arī Latvijas Radio 5 ētera personības – Linda Samsonova un Jānis Pētersons, kurš stikla studijas dīdžeja lomā iejutīsies pirmo reizi. Līdzās stikla studijai visa labdarības maratona laikā norisināsies arī jauns un nebijis sportisks izaicinājums – "Kāpiens Everestā".
Šī gada labdarības maratons "Dod pieci!" ir veltīts veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izceļot gadījumus, kuros cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām ir nepieciešama steidzama palīdzība, bet valsts izmaksas nesedz. Daļa latviešu raugās uz to, kā šīs problēmas var atrisināt ārpus mūsu valsts robežas. Kāda ir situācija Igaunijā un Lietuvā ar to? Vai pacienti vairāk paļaujas uz valsts atbalstu vai tomēr ziedojumiem?
Mans vārds ir Evija Unāma. Esmu piedzimusi ar savdabīgu ģenētisku mutāciju, kas nozīmē, ka dzīves laikā man ir liela iespējamība saslimt ar vēzi. Un tā ir arī noticis. Vairākkārt. Pirmās divas reizes izveseļojos, pateicoties mūsu valsts veselības aprūpei, bet trešajā nācās lūgt sabiedrības iesaisti un finansiālu palīdzību. Man paveicās. Cilvēki saziedoja līdzekļus dārgām zālēm. Bet ir vēl simtiem citu cilvēku, kam šobrīd nepieciešama steidzama palīdzība, bet valsts, dažādi to pamatojot, ir atteikusi.
No trešdienas, 20. novembra, tiek uzsākta ziedojumu vākšana labdarības maratona "Dod pieci!" tīmekļa vietnē dodpieci.lv. Ziedojumu vismaz 5 eiro apmērā var apmainīt pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā, lai palīdzētu cilvēkiem ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kas parādījušās pēkšņi un kam nepieciešama tūlītēja ārstēšana, taču valsts šīs izmaksas nesedz, informēja Latvijas Radio.
Naudu lūdz it kā ārstniecībai, sociālajās platformās norāda privāto bankas kontu, bet kam patiesībā naudu tērē – nav zināms. Latvijā šāds krāpšanas veids sastopams reti, taču līdz atbildīgajām iestādēm atsevišķi gadījumi ir nonākuši, noskaidroja Latvijas Radio. Kā iedzīvotājiem rīkoties un nenonākt iespējamo blēžu rokās?
Esmu piedzimusi ar savdabīgu ģenētisku mutāciju, kas nozīmē, ka dzīves laikā man ir liela iespējamība saslimt ar vēzi. Un tā ir arī noticis. Vairākkārt. Pirmās divas reizes izveseļojos, pateicoties mūsu valsts veselības aprūpei, bet trešajā nācās lūgt sabiedrības iesaisti un finansiālu palīdzību. Man paveicās. Cilvēki saziedoja līdzekļus dārgām zālēm. Bet ir vēl simtiem citu cilvēku, kam šobrīd nepieciešama steidzama palīdzība, bet valsts, dažādi to pamatojot, ir atteikusi.
Ik gadu vairāk nekā 300 cilvēku ar kritiskām un akūtām veselības problēmām vēršas pie "Ziedot.lv", lūdzot tūlītēju palīdzību medikamentu iegādei, izmeklējumiem un diagnozes noteikšanai, atbalstu retu un smagu diagnožu ārstēšanā, operācijām un procedūrām gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām. Viena no tām bija arī Latvijas Radio raidījumu producente un šī gada sabiedrisko mediju labdarības maratona "Dod pieci!" vēstnese Evija Unāma. Kāds ir viņas stāsts?
Ik gadu ar labdarības organizācijas "Ziedot.lv" starpniecību tiek saziedoti vairāki miljoni eiro, kas sniedz iespēju cilvēkiem atrisināt citādi neatrisināmas problēmas, piemēram, izārstēt slimības vai pat izdzīvot. Tomēr ne visi stāsti beidzas laimīgi, tādēļ rodas jautājums – kur paliek saziedotais, vai to ir iespējams atgūt vai ziedot kādam citam?