Pirmajās 54 stundās, kopš sākusies labdarības akcijas pret vardarbību ģimenē “Dod pieci! 2020” tiešraide, kopā saziedoti 99 510 eiro. Elīna Baltskara, Magnuss Eriņš un Toms Grēviņš turpina atskaņot tikai ziedotāju izvēlētās dziesmas un stikla studijā sarunāties ar viesiem un ziedotājiem.
Vai ir iespējams pēc vardarbības attiecībās saglabāt ģimeni? Tas izdodas ļoti retos gadījumos, jo bieži vien cilvēkiem savu uzvedības modeli mainīt ir grūti. Labāki rezultāti ir personām, kas vēlas atgūt bērnu aprūpes tiesības. Tomēr bieži vien cilvēkiem nepieciešama ilgstoša uzraudzība.
Atbalstot līdzcilvēkus Latvijā, kuri ikdienā cieš no fiziskas, ekonomiskas, emocionālas un seksuālas vardarbības, vairākas nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mūziķi un mediji aicina ziedot vardarbībā cietušajiem. No ceturtdienas, 3. decembra, sākas ziedošana tīmeklī, izvēloties mīļāko dziesmu, kas tiks atskaņota maratona norises laikā pirms Ziemassvētkiem, no 17. līdz 23. decembrim.
Katrīna aiziešanai no varmācīgām attiecībām gatavojās pusotru gadu – lasīja informāciju policijas mājaslapā, "Re:Baltica" rakstus, krāja, bet jaunas dzīves sākumam nepietika naudas. Šādas situācijas turpmāk palīdzēs risināt palīdzības līnija "ziedot.lv" paspārnē.
Jau piekto gadu valsts apmaksā sociālās rehabilitācijas individuālās un grupu nodarbības vardarbīgiem cilvēkiem, taču viņi tās apmeklē nelabprāt. Pašlaik tā ir katra paša izvēle – atzīt kļūdas un mainīties vai to nedarīt. Tieslietu ministrija rosina šos kursus noteikt par obligātiem, bet valstij tam neesot naudas.
Fiziskas vardarbības ģimenē pierādīšanu mēdz apgrūtināt ģimenes ārsti, savukārt emocionālā vardarbība ir grūti pierādāma. Laurai palīdzēja tas, ka viņa izsauca policiju uz konfliktu.
Kasparam (vārds mainīts) 21 gada vecumā šķita, ka viņš ir saticis savu mūža mīlestību, taču attiecības ar šo cilvēku izvērtās par četriem fiziskas, emocionālas un seksuālas vardarbības pilniem gadiem. Šobrīd viņam ir 25 un viņš uz piedzīvoto atskatās no malas, priecājoties, ka ir atguvis spēju iestāties par savām vajadzībām.
Sabīnei, kuras vārds un balss ierakstā pēc sievietes lūguma ir mainīta, ir 25 gadi un divi bērni. Katram bērnam ir savs tēvs, ar abiem vīriešiem attiecības pārtrauktas vardarbības dēļ. Savu identitāti sieviete lūdz neatklāt, baidoties no bijušo partneru dusmām. Uz jautājumu, ko Sabīne cer sagaidīt nākotnē, viņa atbild, ka grib mācīties. Varbūt par žurnālisti. Izglītību Sabīne pēc vidusskolas neieguva, jo kopā ar puisi devās meklēt laimi Lielbritānijā. Tur arī palika stāvoklī un saskārās ar vardarbību.
Iepazīsimies – Lāsma, 46 gadi, studente, pilna laika bakalaura studiju programma kādā no Latvijas universitātēm, budžets, sociālā joma. Ceļš uz manu pirmo augstāko izglītību. Esmu divreiz precējusies, abās laulībās saskaroties ar fizisku un morālu vardarbību. Divas dažādas pieredzes, skarbas, bet atšķirīgas. Vēlos dalīties pieredzē, lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās.
Ar vardarbību Sandra pirmo reizi sastapās aptuveni astoņu gadu vecumā – sākotnēji tās bija emocionālās vardarbības izpausmes kā kliegšana un likšana stūrī, taču kopš desmit gadu vecuma līdzās tam viņa sāka piedzīvot arī fizisko vardarbību no tēva puses. To, ka saskaras ar vardarbību, Sandra saprata tikai 14 gadu vecumā – sākotnēji viņa to uzskatīja par normālu parādību un domāja, ka tā notiek katrā ģimenē.
Ar vardarbību nereti asociējas fiziska spēka pielietošana, taču visizplatītākā un tajā pašā laikā visgrūtāk atpazīstamākā vardarbības forma ir tieši emocionālā vardarbība. Tā atšķirībā no konflikta ir ilgstoša un var radīt pat psiholoģiskus traucējumus cietušajam. Nereti emocionālā vardarbība var pāraugt pat fiziskā spēka pielietošanā. Jekaterina ir tam piemērs.
Jaunākās ziņas
Interesanti