Latvijas izlase U-20 pasaules čempionātā ierindojās labāko astoņu komandu vidū, tomēr graujošie zaudējumi pret vairākām favorītēm vēlreiz iezīmēja lielo plaisu, kas Latvijas hokeju šķir no lielvalstīm. Neskatoties uz izcīnītajām bronzas medaļām pieaugušo līmenī, sistemātiskā atpalicība jauno spēlētāju sagatavošanā nekur nav pagaisusi un bez speciāliem atbalsta mehānismiem arī nepazudīs.
Bērnu sporta uzrēķini
Kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini” Latvijas Televīzijas Sporta ziņu redakcija mēneša laikā uzklausīja milzum daudz vecāku stāstu par reālajiem tēriņiem, sūtot savas atvases uz sporta nodarbībām. Daļa izmaksu esošajā sistēmā vecākiem ir skaidras, bet arvien pastāv arī nezināmie un mainīgi lielumi. Finanšu slogu vecākiem varētu samazināt, ieviešot citviet Eiropā sevi jau apliecinājušus risinājumus.
Latvijas Televīzijas (LTV) kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini" izkristalizējās gan problēmas bērnu sportā, gan iespējamie risinājumi. Viens no pētniekiem – jurists un LTV sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis – norādīja, ka daudzu problēmu sakne ir meklējama pārāk vispārīgā sporta nozares darbības regulējumā.
Spēkā esošie ierobežojumi pamatīgi satricinājuši bērnu sporta sistēmas pamatus. Laikā, kad ir aizliegti jebkādi treniņi pat ārā, vecāki izmisīgi meklē iespējas bērniem turpināt sportot. Basketbola treneri Agris Galvanovskis un Kristaps Kozlovskis sarīkoja nepilnu nedēļu ilgu nometni Igaunijā, treniņu grupu nokomplektējot pāris stundās.
Vislielākās izmaksas sportojošo bērnu vecākiem rada izdevumi par nometnēm, sacensībām un inventāru - valsts budžets netiek tieši novirzīts izdevumu mazināšanai šajās pozīcijās. Lielākais valsts atbalsta mehānisms bērnu sportā ir dotācijas treneru algām – aptuveni 17 miljoni eiro, kas katru gadu veido teju pusi Latvijas sporta budžeta.