Brīdī, kad sākās 1991. gada janvāra notikumi, pašreizējam Talsu muzeja direktoram Uldim Pētersonam-Jaunzemam bija divpadsmitarpus gadu. No barikāžu laikā spilgti atmiņā palikusi izjūta, ka arī viņa vecuma puikas tolaik varēja būt noderīgi, un īpaši Uldis uzsver – gan tolaik, gan arī senāk un vēl joprojām Latvija bija daudznacionāla zeme un par tās neatkarību cīnījās visdažādāko tautību pārstāvji.
Ar Barikāžu muzejā apskatāmo režisora Zigurda Vidiņa "Super VHS" kameru tika uzņemtas vienas no bagātīgākajām barikāžu laika liecībām Rīgā, tai skaitā satricinošie kadri no apšaudes Bastejkalnā un ievainotā operatora Gvido Zvaigznes izdzišana Rīgas 1. slimnīcā.
Barikāžu laiks Maijai Stefanei saistās ar notikumiem Doma baznīcā, jo viņa kopā ar savu kolēģi Māru Zilgalvi, spītējot aizliegumiem, atvēra vaļā baznīcas durvis, lai cilvēki varētu sasildīties, iestiprināties un vajadzības gadījumā arī paglābties. Tā bija vieta, kur sastapās un stiprinājās tūkstošiem barikāžu dalībnieku.
Diktore Māra Eglīte Latvijas Radio sāka strādāt 11 gadus pirms barikādēm. Ikdienas režīmā diktora obligātais aksesuārs tolaik bija zīmulis ar dzēšgumiju, lai pirms ziņām rūpīgi atzīmētu teikumu loģiskos uzsvarus un precīzi zinātu, kā iepriekš cenzētās ziņas skanēs ēterā. Par to, ka diktors pats ko varētu pierakstīt klāt, nebija ne runas. Barikāžu laikā tas strauji mainījās.
Trešdienas, 20. janvāra, vakarā LTV 1 barikāžu laikus piedāvā atcerēties koncertuzvedumā «1991. gada barikāžu sajūtu rekonstrukcija». Muzicēs grupa «Pērkons», bet atmiņās un sajūtās skatītājus vadīs aktieri Esmeralda Ermale un Jēkabs Reinis. Koncertuzveduma pirmizrādi no pulksten 21.10 varēs redzēt arī LSM.lv.
Barikādes notika laikā, kad šodienas jauniešu vecāki paši baudīja jaunības gadus. Par to laiku palikuši stāsti un fotogrāfijas. Vēl nesen trīs jaunieši, kas mācās vidusskolā, meklēja vietas, kur uzņemtas vēsturiskas bildes no barikāžu laikiem.
Tāda auto, kāds bija viņiem, nebija nevienam citam. Tukuma seno spēkratu stacijas vīri uz Rīgas barikādēm devās ar 70. gados ražotu čehu militāro auto. Tādi bija redzami arī kadros no militārā konflikta Afganistānā. Viena no barikāžu laika četrotnes vairs nav mūsu vidū. Taču tieši viņa – profesionāla fotogrāfa Gunta Jēkabsona – melnbaltajās bildēs turpina dzīvot to dienu mirkļi.
Barikādēs bez mobilā telefona un bez interneta, bet toties – ar radio. Kā tas bija? Bijusī Latvijas Radio žurnāliste, Augstākās Padomes Preses centra vadītāja vietniece Anta Buša atceras skriešanu no vienām telpām uz otrām, kā arī gulēšanu turpat pie darba galda.
Šajā laikā pirms 30 gadiem notikumiem Baltijas valstīs bija pievērsta visas pasaules uzmanība. Augstākās Padomes preses centrā bija akreditējušies vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kuriem svarīgi bija, lai par notikumiem šeit sadzird arī ārvalstīs.
Pirms trijiem gadiem pie skatītājiem nonāca Romualda Pipara filma “Vēsture aiz kadra. Kino”. Tajā apkopoti Atmodas laika dokumentālistu materiāli un unikāli, iepriekš nepublicēti kadri. Starp tiem arī barikāžu dienās tapušie. 20. janvāra vakarā filmu būs iespējams noskatīties bezmaksas tiešraides seansā.