Ar nelielu bezatbildību, jaunības trakumu un ģimenes atstāšanu Ilūkstē Gunārs Strods, viens no kādreizējā kolhoza "Zemgale" darbiniekiem, 1991. gadā pašaizliedzīgi devās sargāt Zaķusalu no brīvības pretiniekiem, no militāriem uzbrukumiem, no omoniešiem.
Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus:
Ar plašu pasākumu programmu šonedēļ Latvijā atcerējās Barikāžu laiku, kas piedzīvots pirms 33 gadiem. Sestdien šo nedēļu noslēdza koru sadziedāšanās Doma laukumā un koncerts "Iet un nākt" Rīgas Doma baznīcā. Dienas gaitā varēja sekot līdzi arī ugunskura aizdedzināšanai, amatpersonu uzrunām un ziedu nolikšanai Bastejkalnā un pie Brīvības pieminekļa.
Janvāra barikādes pirms 33 gadiem notika ne tikai Rīgā, bet arī Kuldīgā un Liepājā. Liepājā bāzējās iespaidīgs padomju armijas karaspēks, kas situāciju padarīja daudz bīstamāku. Liepājā un tās apkārtnē bija dislocētas vairāk nekā 300 karaspēka daļas, visvairāk Karostā un Ziemas ostā. Liepājā pilsētnieki un apkārtnes iedzīvotāji sargāja pilsētas valdi, pastu, laikrakstu redakcijas un televīzijas torni.
Šodien mūsu svarīgākais uzdevums ir nosargāt brīvību un neatkarību, Doma laukumā iededzot barikāžu ugunskuru, teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Pieminot 1991. gada barikādes, Doma laukuma iekurts ugunskurs. Barikāžu atceres pasākuma devīze šogad ir "Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija", koris dzied dziesmas un skatāma tematiska izstāde.
Barikāžu laikam nozīmīga nav tikai Rīga ar ugunskuriem, aizstāvjiem un dzelzsbetona bluķiem. Tolaik par barikādēm domāja un centās tām palīdzēt cilvēki no visas Latvijas. Barikāžu dalībnieki ir arī tie cilvēki, kuri novados koordinēja tehnikas un cilvēku plūsmu, kuri strādāja savās darba vietās, veicot arī to kolēģu darbu, kuri bija barikādēs, arī tie, kuri gatavoja ēst, ziedoja naudu, arī mūziķi, kori, kas devās uzmundrināt Rīgas aizstāvjus. Arī cilvēki no Brenguļiem, kas šajā gada laikā tiekas, lai atcerētos notikušo.
Pēc Padomju armijas asiņainā uzbrukuma civiliedzīvotājiem Viļņā 1991. gada 13. janvārī iedzīvotāji arī Rīgā sāka pulcēties Doma laukumā, lai aizstāvētu neatkarīgajai Latvijai stratēģiski svarīgus objektus. Pilsētā sāka ierasties arī smagā lauksaimniecības tehnika, lai celtu barikādes. Kāda bija cilvēku ikdiena tieši šajās dienās pirms 33 gadiem, ko barikāžu sargi ēda, kur gulēja, cik garas stundas stāvēja aukstumā, kā patvērās no lodēm un kādas domas domāja tik ļoti nedrošajā un neziņas pilnajā laikā – atbildes uz šiem jautājumiem atrodamas divu tā laika rīdzinieku Barikāžu muzejam nodotajos atmiņu pierakstos.
33 gadi apritējuši kopš trauksmainajiem barikāžu laikiem Rīgā, kad izdzīvota "dziesmotā revolūcija" un sprausts ceļš uz Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Toreiz Rīgā ieradās barikāžu aizstāvji no visas Latvijas. Veidojot nocietinājums, kurinot ugunskurus un kopīgi vienojoties dziesmās, viņi bija gatavi cīņai par Latvijas brīvību un savas valsts nākotni. Latvijas Radio skaidroja, ko par zina stāstīt skolu bērni Latgalē.
Lai labāk sajustu, saprastu un novērtētu barikāžu laiku, Kuldīgā skolēnus aicina piedalīties dzīvā vēstures stundā. Piektdien pie pasta ēkas, kuru pirms 33 gadiem arī sargāja, veidojot barikādes, jaunieši 15 dažādās pieturās lika lietā gan savas zināšanas par šo Latvijas neatkarībai svarīgo posmu, gan arī rādīja savu veiklību un komandas garu.
