Ir jāmaina dziesmu svētku organizatoriskā struktūra, lai piecgades lielākās latviešu svinības nekļūtu par izturības pārbaudījumu dalībniekiem un skatītājiem, bet rīkotāji būtu pasargāti no sasteigtu lēmumu pieņemšanas. Par to ir pārliecināti visi "100g kultūras" diskusijas "Dziesmu svētku šahs un mats" dalībnieki.
Dziesmu un deju svētku nozīme ir kopīga un individuāla. Tā ir sintēze starp ilgstošām tradīcijām un pielāgošanos mūsdienām. Kādi bija aizvadītie svētki – to radošās, sadzīviskās veiksmes, neveiksmes un gūtās mācības? Domājot par nākamajiem svētkiem, atziņas un atbildes apkopoja "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats".
Katram no mums ir savs brīdis, ko uzskatām par skaistāko un emocionālāko aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos. Vai varam šo brīdi "izvilkt" visu svētku nedēļas garumā, apliecinot, ka šie bija svētki, par kuriem labāki nav iespējami? Svētku radošās, sadzīviskās veiksmes un neveiksmes, gūtās mācības, domājot par nākamajiem svētkiem, apkopos "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats" otrdien, 28. novembrī, pulksten 18.30.
Kāpēc tik maz runājam par latviešiem, kuri bija vadošos amatos, palīdzot būvēt padomju Krieviju? Neērtības sajūta? Informācijas trūkums? Vai dokumentālās filmas "Neērtie latvieši" ekranizācija palīdz šķetināt šodienas tematus par neērtiem pieminekļiem, personībām, integrāciju un vēstures traktējumu? "100g kultūras" diskusijā "Atcerēties vai aizmirst" sarunājas vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns, režisore Laura Groza, vēsturnieks Toms Ķikuts, kultūras žurnāliste Eva Johansone un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Pirmdien, 9. oktobrī, pulksten 20.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija "Atcerēties vai aizmirst?" par to, kad un kā runāt par mums neērto vēsturi.
Pirmdien, 9. oktobrī, pulksten 20.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija "Atcerēties vai aizmirst?" par to, kad un kā runāt par mums neērto vēsturi.
Politiķu gļēvums, neizlēmība, atsevišķu personu ekonomiskais izdevīgums – tie ir "100 g kultūras" diskusijas "Karš un miers krievvalodīgo kultūrtelpā Latvijā" dalībnieku nosauktie iemesli, kāpēc 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā joprojām ir divkopienu sabiedrība. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka Ukrainas karš ir detonators pārmaiņām Latvijas sabiedrībā, kuras viņš ir nolēmis panākt vispirms ar latviešu valodas lomas nostiprināšanu. Portāla "Satori" redaktors, filozofs Igors Gubenko uzskata, ka esam pārmaiņu procesā ar grūti paredzamu rezultātu.
Trešdien, 12. aprīlī, pulksten 15.30 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija par krievu valodas un kultūras klātbūtni Latvijā.
Trešdien, 12. aprīlī, pulksten 15.30 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras" diskusija par krievu valodas un kultūras klātbūtni Latvijā.
Piemineklis Uzvaras parkā bija padomju varai vajadzīgā māksla, kuru radīja tēlnieki Ļevs Bukovskis un Aivars Gulbis. “Vajadzīgā māksla” trīs gadu desmitus ir pārdzīvojusi pašu varu, tikai kāpinot savu propagandas jaudu, lai bīstamības dēļ to beidzot iznīcinātu. Ideoloģiskā māksla ir māksla vai tikai māksliniecisks propagandas ierocis, kuram vienmēr ir derīguma termiņš?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
