Latvijas kamaniņu sporta stafetes komanda ar Elīzu Tīrumu, Kristeru Aparjodu un Mārtiņu Botu/Robertu Plūmi, kas ceturtdien izcīnīja bronzas godalgu – Latvijas pirmo medaļu Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs, piektdienas vakarā atgriezās mājās.
Sports / Olimpiskā kustība
Lai arī šobrīd mūsu prātos hokejs, nevar aizmirst par vēl kādu sporta veidu, kas latviešiem tuvs – bobslejs. Ķīnā jau sākušies bobslejistu treniņi. Bet, ja runājam par bobsleju, tad, iespējams īstais brīdis parunāt arī par eksotiskajām valstīm ziemas spēlēs, jo pēc 24 gadu pārtraukuma mūs atkal priecēs bobu četrinieks no Jamaikas.
Ledusrenes sporta veidi Latvijā arvien ir neaizstājami, ja ir vēlēšanās no ziemas olimpiskajām spēlēm mājās sagaidīt medaļas guvušus sportistus. Pēdējo iespēju no Pekinas atgriezties ar olimpiskajām godalgām ceturtdien garām nepalaida kamaniņbraucēji, kļūstot par bronzas laureātiem stafetē.
Pēc spožās Pasaules kausa sezonas vismaz kāda medaļa Latvijas kamaniņbraucējiem Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs šķita teju droša, tomēr līdzšinējās trijās sacensībās izdevies aizsniegties tikai līdz pjedestāla pakājei. Cerības gan nav zudušas, jo vēl nav noteikti laureāti stafetē, kur Latvijai ir visas iespējas par sevi skaļi atgādināt.
Gaidu un cerību līmenim allaž ir būtiska loma sportistu panākumu novērtēšanā, ja līdz medaļu likšanai bagāžā nav izdevies tikt. Kamaniņu braucēju veiksmīgā sezona pieradināja līdzjutējus pie panākumiem, tādēļ sieviešu konkurencē palikšana aiz pirmā sešinieka līdzjutējiem atstāja mazuma piegaršu, turpretim Raivo Vīgants paveica ko Latvijas slēpošanas vēsturē nebijušu, un viņa 20.vieta sprintā uzskatāma par nozīmīgu panākumu.
Šīs ir kļuvušas par dzimumu ziņā balansētākajām ziemas olimpiskajām spēlēm vēsturē – sievietes ir gandrīz puse no visiem sportistiem. Kādēļ vēl nav puse, kad tā tiks panākta, un kā izskatās Latvijas sportistu delegācija uz šī fona?
Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs latvieši ne tikai startē sacensībās vai tās apraksta un atrāda, bet lielā skaitā veic arī citus svarīgus pienākumus dažādās jomās, it īpaši kamaniņu un bobsleja trases tuvumā. Mehāniķis Mārtiņš Mihņēvičs ir sastopams Kanādas bobsleja izlases boksos, kur gatavo kaujas mašīnas kļavlapas zemes sportistiem, bet ģimenes stāstu jo īpašāku padara tas, ka viņa dēls Roberts Akmens pērnvasar Japānā cienīgi pārstāvēja Latviju smaiļošanā Tokijas olimpiskajās spēlēs.
Iespējas pacīnīties par olimpisko medaļu svētdien palika neizmantotas, bet vērtīgāka par mirkļa vilšanos ir apziņa, ka kamaniņu sportā vīriešiem divi spēcīgākie Latvijas braucēji bija ļoti tuvu vislabākajiem. Turklāt gan Kristers Aparjods, gan Gints Bērziņš ir tuvu 20 gadu robežai katrs savā pusē, jau apliecinot augstu līmeni sporta veidā, kur divnieka ekipāža Andris un Juris Šici pieredzi krāj 28. sezonu un Jaņcjinas trasē startēs piektajās olimpiskajās spēlēs.
Pekinas ziemas olimpisko spēļu pirmā oficiālā sacensību diena izvērtās par ledaini raibu buķeti gluži vai kā dienu iepriekš atrādītajā atklāšanas šovā. Liegums startēt pirmajās sacensībās nesa rūgtumu slēpotājai Patrīcijai Eidukai un vilšanos hokeja valstsvienībai par atceltu pārbaudes spēli, savukārt Latvijas kamaniņu sportistu veikums ļāva just līdzi savējiem cīņā par vietu olimpiskajā spicē.
Ierobežota pārvietošanās un regulāri Covid-19 testi. Tā šobrīd varētu raksturot Pekinā sākušās ziemas olimpiskās spēles. Liels izaicinājums ir arī politiskais fons, kurā šīs spēles notiek. Pamazāk startēt sāk arī mūsu sportisti.
Kad Ķīnai tika piešķirtas tiesības rīkot 2022. gada ziemas olimpiskās spēles, tā ātri saprata, ka nespēs triumfēt medaļu ieskaitē, kā tai izdevās vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā 2008. gadā.
Latvijas sportiste Patrīcija Eiduka sestdien Pekinas olimpiskajās spēlēs nestartēs sacensībās, kur sāksies cīņa par medaļām distanču slēpošanā. Atcelta arī Latvijas hokeja izlases pirmā pārbaudes spēle pret Krievijas olimpiskās komitejas komandu.
Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju uz projektora ekrāna vēroja arī Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņi. Medaļas būs – uzskata gan jaunieši, gan ģimnāzijas direktors, kurš labi pazīst gandrīz katru olimpieti.
Līdz ar atklāšanas ceremoniju piektdien Ķīnā oficiāli sākās Pekinas ziemas olimpiskās spēles, kur līdzās sportiskiem izaicinājumiem ik dienu netrūks pārbaudījumu gan tiešajiem dalībniekiem, gan citiem olimpiskajās norisēs iesaistītajiem. Daudzi sportisti un žurnālisti vēl pirms sacensību sākuma pārliecinājās, ka ilgu laiku rūpīgi gatavotiem plāniem pandēmijas laikā var būt ļoti īss mūžs un svarīgāk ir koncentrēties uz notiekošo šodien un tagad.
Piektdien Ķīnas galvaspilsēta Pekina ir visas pasaules uzmanības centrā – tieši šodien šeit atklāj ziemas olimpiskās spēles. Latvijas karogu svinīgajā ceremonijā nesa hokejists Lauris Dārziņš un kamaniņu braucēja Elīza Tīruma. Tiešraide LTV1, LTV7 un LSM.lv.
Olimpiskā Ķīna mediju pārstāvjus ir sagaidījusi ar pamatīgu burbuli, jo gan ierašanās, gan došanās uz olimpiskajiem objektiem no viesnīcas Jaņcjinas provincē ir tikai un vienīgi ar speciālu transportu. Vienīgā vieta, kur LTV žurnālisti var izlocīt kājas, ir viesnīcas iekšpagalms.
Pēc nepilna pusgada ilgas gatavošanās uz Albērvilas olimpiskajām spēlēm aizbrauca 24 Latvijas sportisti. Par sacensību atspoguļošanu rūpējās pieci žurnālisti, kurus pieklājības vizītē uz brokastu cīsiņiem uzaicināja pats Huans Antonio Samarančs – tā laika Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents.
Pekina, kas pusotra gadu desmita laikā olimpiskās spēles (OS) uzņem divas reizes, ir unikums mūsdienu olimpiskās kustības vēsturē. Taču līdz ar šo godu nāk arī pastiprināta pasaules uzmanība. Un ne vienmēr tā ir glaimojoša. Kāpēc Ķīnai piešķirtas OS rīkošanas tiesības jau otro reizi pavisam īsā laikā, un kāpēc vairākas valstis izvēlējušās iet diplomātiskā boikota ceļu?
Jau pavisam drīz Ķīnā sāksies olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija, kuru LTV tiešraidē komentēs Māris Rīmenis. Viņš jau laikus devās no olimpiskā ciemata uz ceremoniju un, sēžot autobusā, bija gatavs “Rīta Panorāmai” pastāstīt par savām atklāsmēm.
Latvijas olimpiskās komandas preses atašejs Marita Vilciņa raidījumā “Rīta Panorāma” atklāja, ka šobrīd lielākais izaicinājums ir organizēt istabiņas atlētiem, kuri atzīti par kontaktpersonām, un ļaut sistēmai iekustēties.
Jaunākie
Interesanti
