Ziemas olimpiskās spēles 2030. gadā, visticamāk, notiks Eiropā, kur rīkošanas interesentu lokā ir Zviedrija, Francija un Šveice. Kopā ar Stokholmu olimpiskās spēles vēlas uzņemt Latvija, kas pretendētu sarīkot sacensības vairākos sporta veidos, bet galvenais zviedru intereses objekts ir Siguldas bobsleja un kamaniņu trase, kam nepieciešama dārga rekonstrukcija.
Sports / Olimpiskā kustība
Milānas un Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskajās spēlēs 2026. gadā sacensības ledusrenes sporta veidos notiks ārpus Itālijas, jo kāpušo izmaksu un sabiedrības iebildumu dēļ trasi nebūvēs. Žurnālists Dainis Caune, kurš klātienē strādājis 12 olimpiskajās spēlēs, pirmdien sarunā Latvijas Radio pastāstīja, ka Kortīnā arvien mazāk kas liecinājis par iespēju sarīkot ledusrenes sacensības.
Valstis, kas politisku iemeslu dēļ neļauj sportistiem startēt noteiktās sacensībās, riskē netikt pie tiesībām uzņemt kādas no nākošajām olimpiskajām spēlēm, svētdien paziņoja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekle, bijusī Horvātijas prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča, kura vada turpmāko vasaras olimpisko spēļu rīkotāju konsultatīvo komisiju.
Gala lēmums par Latvijas kandidēšanu kā Zviedrijas partnerei 2030. gada ziemas olimpisko spēļu sarīkošanā vēl nav pieņemts, tomēr sagaidāms, ka jau šoruden būs skaidrs, vai kopīgā iecere iegūs oficiālas aprises. Ja kandidatūru pieteiks, Latvijā vēlētos sarīkot olimpiskās sacensības ne tikai ledusrenes trasē Siguldā, bet arī uzņemt Rīgā hokeja spēles un šorttreku.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidents Tomass Bahs sarunā ar Starptautiskā Atlētu foruma dalībniekiem pirmdien pauda pārliecību par visas pasaules sportistu dalību 2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs kā atbilstošāko risinājumu. Bahs tādējādi ļāva noprast, ka viņš atbalstītu arī Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu neitrālā statusā.
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) pirmdien saņems oficiālu ielūgumu dalībai Parīzes olimpiskajās spēlēs, kur arī neitrālu atlētu statusā nebūtu pieļaujama agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanās, Latvijas Radio sacīja LOK prezidents Jānis Buks. Viņš gan norādīja, ka pēc šonedēļ paredzētās sarunas ar Ukrainas Olimpiskās komitejas prezidentu varēs precīzāk definēt LOK nostāju.
Ukrainā pieņemtie noteikumi liegs valsts sportistiem piedalīties sacensībās, kur Krievijas vai Baltkrievijas pārstāvji startē zem sava karoga, bet ierobežojumi neattieksies uz situācijām, ja agresorvalstu atlēti sacentīsies neitrālu dalībnieku statusā. Tas gan nenozīmē, ka Ukraina būtu piekritusi Krievijas un Baltkrievijas neitrālu sportistu dalībai Parīzes olimpiskajās spēlēs.
Precīzi gadu pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm vēl neviens latvietis nav kvalificējies vērienīgākajam sporta forumam, par kura norisi vairāk ir politisku neskaidrību iespējamās agresorvalstu atlētu dalības dēļ. Atlikušajā laikā līdz kvalifikācijas perioda noslēgumam Latvijas sportistiem jātiecas nodrošināt vieta olimpiskajā delegācijā un jācer, ka visi citi jautājumi tiks veiksmīgi atrisināti.
Kopš Jānis Buks jūlijā kļuva par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu, viņš vēl izzina pārņemtās organizācijas funkcionalitāti un pienākumus visās struktūras, kurās ir iesaistīta LOK. Buks sarunā ar Latvijas Radio pauda pārliecību, ka sporta nozari stiprinātu gan atteikšanās no intrigu vērpšanas, gan plaša ikviena pieņemtā lēmumu izskaidrošana.
"Maribora 2023" – Eiropas jaunatnes olimpiskās spēles, uz kurām dosies 48 Latvijas jaunie sportisti, ir pirmais sporta forums, kas tiek organizēts jaunā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta Jāņa Buka vadībā. Pats Buks gan uz Slovēniju nedosies, jo tepat Latvijā gana daudz darāmā, raidījumā "Rīta Panorāma" atzina LOK prezidents.
No 23. līdz 29. jūlijam Slovēnijas pilsētā Mariborā risināsies Eiropas jaunatnes vasaras olimpiāde, kurā Latviju pārstāvēs 48 jaunie sportisti astoņos dažādos sporta veidos un deviņās disciplīnās – 3x3 basketbolā, džudo, peldēšanā, riteņbraukšanā (MTB un šosejas riteņbraukšanā), skeitbordā, tenisā, vieglatlētikā un vingrošanā, vēsta Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
Noslēdzoties pretendentu reģistrēšanai Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanām, sporta veidu federācijas augstajam amatam izvirzīja trīs kandidātus – Jāni Buku, Andri Feldmani un Guntu Vlasenko. Visi trīs pretendenti sarunā ar Latvijas Televīziju nosauca dažādas galvenās prioritātes sporta politikas īstenošanā.