Sports / Citi
Ceturtdien, 15. februārī, Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu dalībniekiem, kas atgriezušies Latvijā, bija vajadzīga īpaša izturība. Dienas sākumā sportistiem bija jādodas uz Rīgas pili, tur viņi satika Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, paspieda viņam roku, pārmija dažus vārdus un vienojās kopīgos foto. Pēc tam jaunieši un viņu treneri devās Izglītības un zinātnes ministriju, lai saņemtu apsveikumus.
Valdības rīkojums paredz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pievienošanu Rīgas Stradiņa universitātei (RSU), turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas to paveikt agrāk, nekā sākotnēji bija plānots. LSPA rektors Kalvis Ciekurs nešaubās, ka augstskolu apvienošana ir reorganizācija, un nav pamata runāt par viņa vadītās mācību iestādes likvidāciju.
Latvijas sporta vēsturē 2023. gads ir bijis viens no panākumiem bagātākajiem, kas mudinājis vecākus un bērnus pastiprināti interesēties par sporta nodarbībām. Audzēkņu skaits sporta skolās ir būtiski pieaudzis un dažviet pat dubultojies, kas aktualizē arī jautājumu par treneru atalgojumu un infrastruktūras sakārtošanu.
Dienvidkorejā piektdien atklās pasaules jauniešu ziemas olimpiskās spēles, un sacensību norises vietā jau ir ieradusies lielākā daļa Latvijas delegācijas. Jaunajiem sportistiem starts tik vērienīgās sacensībās sola jaunu pieredzi, kas prasīs arī prasmi pielāgoties, LSM.lv pastāstīja delegācijas vadītājs Andris Lupiks.
Jau janvārī daiļslidotāju Denisu Vasiļjevu gaida viens no sezonā svarīgākajiem startiem – Eiropas čempionāts Lietuvā, kur viņš cer patiesi izbaudīt slidošanu, nevis domāt tikai par savu tehniku. Tā ir atziņa, pie kuras Deniss nonāca kovida laikā, kad šaubījās, vai vēlas turpināt karjeru, jo viņš uzskata, ka nav prātīgi uzvarēt sportā, bet salauzt pašam sevi un zaudēt dzīvē. Tagad Deniss slido tāpēc, ka tas viņam patīk, ir viņa dzīvesveids, un nevis tādēļ, lai dzītos pēc uzvarām.
Latvijas un citu Baltijas valstu sportistiem līdzās ukraiņiem ir jāpiedalās Parīzes olimpiskajās spēlēs, jo boikots tikai sniegtu iespēju lielāku ievērību izpelnīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas startēs neitrālā statusā, uzskata olimpisko ceļazīmi nopelnījušais jātnieks Kristaps Neretnieks.
Latvijas jātnieks Kristaps Neretnieks ar zirgu "Palladium KJV" saglabāja pirmo vietu janvārī publicētajā Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas (FEI) reģionālajā atlases rangā un konkūra disciplīnā kvalificējās Parīzes olimpiskajām spēlēm. Neretnieks vienīgais neatkarīgas Latvijas vēsturē ir startējis jāšanā olimpiskajās spēlēs.
Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) noteikumi no 1. janvāra aizliedz narkotiska pretsāpju līdzekļa tramadola lietošanu sacensībās. Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) gan norādīja, ka pašmāju sportistu vidū tramadola lietošana jau iepriekš bija ļoti ierobežota, tādēļ antidopinga noteikumu pārskatīšana būtiskas izmaiņas neieviesīs.
Latvijas un pasaules sportā 2024. gads būs dažādu sacensību un notikumu pieblīvēts, bet viena no lielākajām cīņām līdz pat jūlija beigām būs par to, lai Parīzes olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs tomēr neatļautu piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Tikmēr Latvijā pirmo reizi vēsturē risināsies pasaules rallija čempionāta posms, kas apmēram 80 miljonu skatītāju televīzijas auditorijai parādīs skaistākās Kurzemes vietas.
Tik varens un veiksmīgs gads Latvijas sportā nekad nav bijis - to par 2023.gadu saka ne tikai sportisti, bet arī treneri, funkcionāri un līdzjutēji. Nudien šķita, ka savu smaidīgo vaigu pagriezusi pati Laimes māte, jo citkārt neierasti daudzās situācijās pašmāju sportistiem un komandām šķietami palīdzēja grūti definējams faktors, proti, veiksme. Tomēr daudzie panākumi noteikti netika sasniegti ar veiksmi vien.
Latvijas hokeja valstsvienība pasaules čempionātā un nacionālā izlase Pasaules kausa izcīņā basketbolā 2023. gadā sajūsmināja līdzjutējus ar iepriekš klusībā lolotiem, bet dzīvē šķietami pat neaizsniedzamiem panākumiem. Hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš un viņa amata brālis basketbola valstsvienībā Dairis Bertāns sarunā Latvijas Televīzijā aicināja latviešus lepoties ar sevi un neslēpa aizkustinājumu par sajusto tautas milzu mīlestību.
Valsts kontrole bažījas par pašvaldību lielo fokusu uz jaunatnes sportošanu, kamēr pārējā sabiedrība tautas sporta pieejamībā paliek otrajā plānā. Vietvarām veltītā kritika nav vērsta pret bērnu fizisko aktivitāšu atbalstīšanu, bet gan drīzāk aicinājums veicināt arī citu vecuma grupu iesaistīšanu tautas sportā, lai tuvotos citu Eiropas valstu labākajiem paraugiem.