Mans onkulis spiegs! Saruna ar Vitolda Berķa krustmeitu
LTV seriāla "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda Reķa tēls ir balstīts uz reālu personu - Vitoldu Berķi. Vitolds Berķis bija viens no aģentiem, kuru britu izlūkdienests MI6 iesūtīja Latvijā operācijas "Džungļi" ietvaros 1949. gadā. Gluži tāpat kā seriālā Vitolds Berķis nonāca čekistu slazdā, un misija jau no paša sākuma bija lemta neveiksmei. Lai noskaidrotu, kāds bija vēsturiskais Vitolds Berķis, piedāvājam sarunu ar Vitolda krustmeitu Ingrīdu Berķi-Dūvelu.
No individuālas nepakļaušanās līdz organizētai partizānu kustībai Latvijā
No seriālā "Sarkanais mežs" attēlotajiem partizāniem daudzi padomju varai pretojas jau kopš 1944./45. gada. Kopumā šādu ceļu izvēlējās vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju, kurus atbalstīja tūkstošiem cilvēku, kuri paši nebija gatavi ņemt rokā ieročus. Par vienu no galvenajiem iemesls tik masveidīgai Latvijas iedzīvotāju pretestībai kļuva brutāla un nepārdomāta padomju okupācijas politika. Nepakļaušanās jaunajai varai saauga kopā ar ticību patriotiskiem ideāliem, radot nacionālo partizānu kustību.
Nacistu okupācija Latvijā. Pretošanās kustības kļūst organizētākas
Medību bise vai paslēpts senlaicīgs revolveris – izvēlīgumam nebija vietas. Bija pienācis laiks bruņotai pretestībai pret tik nīsto okupācijas varu. 1941. gada jūnija pēdējās dienās visā Latvijā agrākie aizsargi un atvaļināti virsnieki organizēja pretpadomju partizānu vienības. Partizāni, parasti slikti bruņoti, par saviem pamata uzdevumiem izvirzīja kārtības nodrošināšanu un represiju novēršanu, retākos gadījumos arī veicot tiešus uzbrukumus Sarkanās armijas vienībām un padomju aktīvistiem. Ciemos un pilsētās, no kuriem padomju vara bija padzīta vai atkāpās, atkal pacēlās Latvijas karogi.
Aizsargi un vidusskolnieki – Latvijas cerība 1941. gadā?
Seriālā "Sarkanais mežs" partizānu līderi ir kara rūdīti vīri, kuru sirdīs vairs nav vietas žēlsirdībai vai naivumam. Viņu mērķis ir skaidrs – gāzt padomju varu un izcīnīt Latvijas neatkarību. Tomēr pretpadomju pretošanās kustību veidošanās aizsākās daudz agrāk - jau 1940. gada vasarā. Arī šīs grupas cerēja caur bruņotu cīņu izcīnīt Latvijas brīvību, bet pieredzes trūkums un pārlieku liels ideālisms lēma tās nāvējošai neveiksmei.
Velsa deklarācija - Baltijas valstu balsts visgrūtākajā brīdī
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, sola iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam ir pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Latvijas valsts kā viena persona? Diplomāta Kārļa Zariņa stāsts
Daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" galvenā varoņa Vitolda savervēšanā nozīmīgu lomu spēlē Ulda Dumpja atveidotais diplomāts Kārlis Zariņš. Kā vēsturiskas personas Kārļa Reinholda Zariņa (1879-1963) darbība, protams, aptvēra daudz plašāku lauku. Viņš kā Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs iemiesoja ideju par Latvijas valsts juridiskas pastāvēšanas nepārtrauktību un kā diplomāts aktīvi darbojās trimdas latviešu interešu aizstāvībai. Tomēr viņa statuss tika arī nopietni apšaubīts no Ulmaņa režīma kritiķu puses.
Cerības un rūgtums - latviešu pirmie soļi trimdā
‘’Sarkanā meža’’ galvenie varoņi Velta un Vitolds seriāla pirmo sēriju uzsāk Lielbritānijā pāris gadus pēc izceļošanas no ‘’dīpīšu’’ nometnēm (par ‘’dīpīšiem’’ un pārvietoto personu nometnēm vairāk lasiet šeit). Laiks nometnēs tika vadīts cerībās rast jaunu dzīvi kādā no rietumvalstīm. Bet, uzņemti izceļošanas galamērķos, latviešu trimdinieki saskārās ar virkni jaunu problēmu un dažādiem izaicinājumiem.
Kas bija «dīpīši»? Latviešu trimdas sākums pēc Otrā pasaules kara
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairāk nekā 12 miljoni eiropiešu piespiedu kārtā atradās ārpus savas dzimtās valsts. Starp šiem 12 miljoniem bija arī 120 000 latvieši, kuri, bēgot no padomju okupācijas, bija nonākuši Vācijā, Austrijā, Dānijā un Zviedrijā. Birokrātiskā terminoloģijā nodēvēti par pārvietotajām personām (displaced persons), tā dēvētie ‘’dīpīši’’ bija mokošā neziņā par savu tālāko nākotni - jauna dzīve Rietumos vai piespiedu atgriešanās okupētajā Latvijā.
Kā un kāpēc sākās Aukstais karš?
Līdz 1945. gada 8. maijam trīs sabiedrotos – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Lielbritāniju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS) – vienoja kopējais mērķis – nacistiskās Vācijas sakaušana. Bet ko darīt tālāk: kādai būtu jābūt turpmākajai Eiropas attīstībai, un kā veidot attiecības starp liberālajām demokrātijām un padomju lielvalsti?

12. sērija «Sprādziens»

Skatīties

11. sērija «Aktieris»

Skatīties

10. sērija «Barons»

Skatīties