https://www.lsm.lv/ www.lsm.lv lv https://www.lsm.lv//assets/logo/lsm_hi.png https://www.lsm.lv/ https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/13.07.2026-si-diena-vesture-hollywood-ka-radas-ikoniska-amerikanu-kinoindustrijas-zime.a606166/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 13 Jul 2026 10:56:00 GMT 606166 1923. gada 13. jūlijā kalna korē virs Malholanda šosejas Losandželosas pievārtē parādījās uzraksts HOLLYWOODLAND, kas vēlāk tika saīsināts uz HOLLYWOOD, kļūstot par vienu no atpazītākajām Savienoto Valstu un amerikāņu kinoindustrijas zīmēm. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/12.07.2026-si-diena-vesture-izdod-vienu-no-agrinajiem-iespiedmakslas-paraugiem-nirnbergas-hronika.a515825/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 12 Jul 2026 08:00:00 GMT 515825 Nirnberga 15. gadsimta beigās bija viens no nozīmīgākajiem Eiropas kultūras centriem. Te 1493. gada 12. jūlijā nāca klajā viens no agrīnajiem iespiedmākslas paraugiem – enciklopēdiskais darbs "Nirnbergas hronika". https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/11.07.2026-si-diena-vesture-nave-uz-kuras-pamata-tapa-romans-amerikanu-tragedija.a515822/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 11 Jul 2026 08:00:00 GMT 515822 20. gadsimta sākuma amerikāņu rakstnieka Teodora Dreizera romāna "Amerikāņu traģēdija" pamatā ir patiess notikums: divu jauniešu – Greisas Braunas un Čestera Džileta – likteņstāsts. To aprāva Greisas Braunas nāve 1906. gada 11. jūlijā, savukārt Česters Džilets tika notiesāts kā meitenes slepkava un beidza dzīvi elektriskajā krēslā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/10.07.2026-si-diena-vesture-saspridzina-organizacijas-greenpeace-kugi-rainbow-warrior.a515752/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Fri, 10 Jul 2026 08:00:00 GMT 515752 1985. gada 10. jūlijā Oklendas ostā Jaunzēlandē tika saspridzināts un nogrima organizācijas "Greenpeace" kuģis "Rainbow Warrior". Gāja bojā viens cilvēks. Jau drīz vien noskaidrojās, ka spridzināšanu veicis Francijas slepenais dienests. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.07.2026-si-diena-vesture-sakas-sabiedroto-operacija-husky-iebrukums-sicilija.a515747/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 09 Jul 2026 09:07:00 GMT 515747 1943. gadā, naktī no 9. uz 10. jūliju, britu, amerikāņu un to sabiedroto spēki sāka operāciju "Husky" – iebrukumu Sicīlijā ar mērķi sagraut un izsist no Vācijas sabiedroto rindām fašistisko Itāliju. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/08.07.2026-jo-dzilak-rok-jo-vairak-jautajumu-arheologi-zasa-mekle-liecibas-par-muizas-pirmsakumiem.a654383/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 08 Jul 2026 16:32:00 GMT 654383 Zasas muižas pagātne joprojām slēpj daudz neatbildētu jautājumu. Muižas kungu mājas teritorijā jau ceturto vasaru strādā arheoloģijas studenti, meklējot vēstures liecības. Informācija par šo vietu ir skopa, un arheologi atzīst – jo dziļāk rok, jo vairāk jautājumu rodas. Vairāki simti izrakumos uzieto priekšmetu nodoti Jēkabpils Vēstures muzejam.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/08.07.2026-si-diena-vesture-portugalu-jurasbraucejs-vasko-da-gama-dodas-uz-indiju.a464587/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 08 Jul 2026 09:13:00 GMT 464587 Portugāļu jūrasbraucējs Vasko da Gama bija pirmais eiropietis, kura vadītā ekspedīcija sasniedza Indiju, kuģojot apkārt Āfrikai. 1497. gada 8. jūlijā da Gama devās ceļā, lai pēc desmit mēnešiem izmestu enkuru Indijas pilsētā Kalikutā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/07.07.2026-si-diena-vesture-zannu-darku-pec-naves-attaisno-apsudzibas.a411916/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 07 Jul 2026 08:52:00 GMT 411916 1431. gadā, Simtgadu kara laikā, Ruānā tiesāja Žannu d’Arku – zemnieku meiteni, kura bija iedvesmojusi frančus cīņai pret angļu iebrucējiem, bet kritusi ienaidnieka gūstā. Angļu organizētā inkvizīcijas prāvā viņa tika atzīta par ķeceri un sadedzināta uz sārta. Taču angļi karu zaudēja, un Žannas lietu Francijā iztiesāja atkārtoti, 1456. gada 7. jūlijā viņu pēc nāves attaisnojot visās apsūdzībās. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/06.07.2026-kriminaltiesibu-arhitekts-valsts-kontrolieris-padomju-okupacijas-rezima-izsutitais-latvijas-ebreja-paula-minca-stasts.a653524/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 06 Jul 2026 10:51:00 GMT 653524 "Profesors Pauls Mincs ir droši vien mans mīļākais Latvijas ebreju vēstures varonis," saka muzeja "Ebreji Latvijā" direktors un vēsturnieks Iļja Ļenskis, stāstot par cilvēku, kura vārds šodien plašākai sabiedrībai ir maz zināms. Tomēr tieši Mincs bija viens no tiem, kuri piedalījās Latvijas valsts pamatu veidošanā, izstrādāja modernu krimināltiesību sistēmu un aizstāvēja demokrātiskas valsts ideju.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/06.07.2026-si-diena-vesture-uz-sarta-sadedzina-cehu-teologu-husu-lutera-prieksteci.a411728/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 06 Jul 2026 09:33:00 GMT 411728 Mārtiņa Lutera priekštecis cīņā par katoļu baznīcas reformēšanu bija čehu teologs, Prāgas Kārļa universitātes rektors Jans Huss. Katoļu baznīcas koncilā Konstancē viņš tika pasludināts par ķeceri un sadedzināts sārtā 1415. gada 6. jūlijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/05.07.2026-si-diena-vesture-parlamenta-velesanas-lielbritanija-1945-gada-sakave-cercila-konservativajiem.a464120/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 05 Jul 2026 09:00:00 GMT 464120 1945. gada 5. jūlijā, dažus mēnešus pēc Otrā pasaules kara beigām Eiropā, notika Lielbritānijas parlamenta vēlēšanas. Tajās konservatīvie un viņu līderis Vinstons Čērčils cieta smagu sakāvi, valsts līdz desmitgades beigām nonāca leiboristu pārziņā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.07.2026-lai-izvairitos-no-nodokliem-latviesu-zemnieki-mainija-dzivesvietas-ieskats-nodoklu-vesture.a653088/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 04 Jul 2026 14:00:00 GMT 653088 Vieni nodokļus uzskata par teju vai lāstu, kas tikpat neizbēgams kā nāve, citi – par pilsoņa pienākumu, taču skaidrs ir viens – oriģinālu veidu, kā iekasēt no iedzīvotājiem naudu, vēsturē ir bijis ne mazums, un tikpat daudz ir bijis veidu, kā cilvēki centušies no tiem izvairīties, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atzina vēsturnieki – Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube un Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.07.2026-eiropas-meroga-tragedija-holokausts-kads-tas-bija-latvija-un-ukraina.a653617/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 04 Jul 2026 06:30:00 GMT 653617 Ebreju iznīcināšana Otrā pasaules kara pārņemtajā Eiropā, ko īstenoja Trešais reihs, ir šausmīgs noziegums. Ar prātu to ir grūti aptvert. XX gadsimta vidū kontinentā, kas sevi dēvēja par "civilizētu", tika pasludināta – un rūpīgi izpildīta – veselas tautas pilnīgas iznīcināšanas programma.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/04.07.2026-si-diena-vesture-sinagogu-nodedzinasana-riga-1941-gada-4-julija.a463971/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 04 Jul 2026 06:02:00 GMT 463971 Šodien Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Datums izraudzīts, pieminot Lielās horālās sinagogas un vēl četru Rīgas sinagogu nodedzināšanu 1941. gada 4. jūlijā, kas kļuva par simbolisku aizsākumu nacistu okupācijas varas īstenotajam holokaustam. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/03.07.2026-si-diena-vesture-iznicina-pedejo-bezsparnu-gargalu-pari.a515165/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Fri, 03 Jul 2026 12:29:00 GMT 515165 1844. gada 3. jūlijā trīs islandiešu zvejnieki nogalināja pēdējo ligzdojošo bezspārnu gārgaļu pāri. Putnu suga, kura savulaik bija apdzīvojusi visu Atlantijas okeāna ziemeļdaļu, bija neatgriezeniski iznīcināta. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/02.07.2026-galvaskausus-vera-vala-jau-pirms-10-tukstosiem-gadu-ieskats-kirurgijas-attistiba.a653263/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 02 Jul 2026 07:53:00 GMT 653263 Modernā ķirurģija ir jauna nozare, un lielākoties par tās attīstību runājam 19. un 20. gadsimta kontekstā, tomēr sapratne par cilvēka ķermeni veidojusies krietni agrāk, sākot ar pirmajām fiksētajām sekcijām 16. gadsimtā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Gardovskis.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/02.07.2026-si-diena-vesture-gaisa-pirmo-reizi-pacelas-cepelins.a514959/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 02 Jul 2026 07:44:00 GMT 514959 1900. gada 2. jūlijā pie Konstances ezera grāfs Ferdinands fon Cepelīns vēroja pirmo reizi paceļamies gaisā savu lolojumu – ar gāzi pildītu gaisa kuģi, pirmo cepelīnu.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.07.2026-maldiga-atbrivosana-ka-latvija-mainijas-pec-nonaksanas-vacu-okupacijas-vara-1941-gada-vasara.a653118/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 01 Jul 2026 12:57:00 GMT 653118 Pirms 85 gadiem, 1941. gada vasarā, līdz ar padomju–vācu kara sākumu Latvija nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas – rokās. Vācu karaspēka ierašanās Rīgā 1. jūlijā tika uztverta dažādi, bet tikai retais nojauta, kādas sekas tas patiesi nesīs un ka cerībām uz Latvijas valstiskuma pastāvēšanu nav pamata, Latvijas Radio raidījumā "Šīs dienas acīm" atzina vēsturnieki. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.07.2026-si-diena-vesture-notriec-pretinieka-lidaparatu-ar-lidmasinai-piestiprinatu-lozmeteju.a514956/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 01 Jul 2026 10:26:00 GMT 514956 Pirmais pasaules karš pieprasīja jaunus ieroču veidus un kaujas paņēmienus. Vācu pilots Kurts Vintgenss bija pirmais, kurš 1915. gada 1. jūlijā notrieca pretinieka lidmašīnu, izmantodams sava lidaparāta priekšgalā nostiprinātu ložmetēju. Tieši šādi iznīcinātāju piloti izcīnījuši vairumu vēlāko laiku gaisa kauju. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.07.2026-skalaka-kanibalisma-lieta-peckara-latvija-kas-notika-sarlotes-iela.a652815/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 01 Jul 2026 05:05:00 GMT 652815 Rīga vēl nebija atjēgusies no kara, kad 1947. gadā Latvijas PSR Augstākajā tiesā uz apsūdzēto sola sēdās trīs ģimenes locekļi – māte un meita Anna un Emīlija Šakales un Annas znots Pāvels Palčinskis. Noziegums, ko ģimene pastrādāja, bija tik šokējošs un nežēlīgs, ka par to runā aizvien, teju 80 gadu vēlāk. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/30.06.2026-pirmie-piemineklu-kari-latvija-kas-noveda-pie-landesvera-pieminas-vietas-uzspridzinasanas-meza-kapos-1929-gada.a653091/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 30 Jun 2026 11:48:00 GMT 653091 Lai arī varētu šķist, ka karš ar/par pieminekļiem ir mūsdienu parādība, tā nav.  Reizē ar pieminekļu celtniecības praksēm civilizācija iemantoja arī prasmes tos iznīcināt. Cīņa par/pret simbolisko lauku pilsētā nav nekas jauns. Ironiski varētu atzīmēt, ka svētbilžu grautiņu laikā 1524. gadā raganismā apsūdzētā un sadedzinātā Dievmātes koka skulptūra varētu būt senākais piemērs "pieminekļu kariem" Rīgā. Tomēr Latvijas Republikas pirmskara vēsturē redzamākais šāds notikums bija Landesvēra brāļu kapu pieminekļa uzspridzināšana 1929. gada jūnijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/30.06.2026-si-diena-vesture-francijas-karali-anri-ii-navejosi-savaino-bruninieku-turnira.a514912/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 30 Jun 2026 11:34:00 GMT 514912 Bruņinieku turnīri, kaut bija sportiska rakstura notikums, tomēr reizumis beidzās ar dalībnieku savainošanu vai pat nāvi. Šķiet, slavenākais turnīra upuris ir Francijas karalis Anrī II. 1559. gada 30. jūnijā viņš, piedaloties turnīrā, tika nāvējoši ievainots ar salūzuša pīķa šķēpeli. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/29.06.2026-si-diena-vesture-liek-pamatus-misijai-kalifornija-no-kuras-izauga-sanfrancisko.a514723/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 29 Jun 2026 08:06:00 GMT 514723 1776. gada 29. jūnijā spāņu ekspedīcijas vienība, kuru vadīja virsnieks Hosē Hoakins Moraga un franciskāņu mūks tēvs Fransisko Palū, lika pamatakmeni misijai pašā toreizējās Spānijas impērijas malā – Kalifornijas piekrastē. Misija tika nodēvēta par godu Svētajam Asīzes Franciskam un šo vārdu nes joprojām, kad kļuvusi par vienu no pasaules zināmākajām lielpilsētām – Sanfrancisko. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.06.2026-atklajumi-turaidas-pili-lauj-ielukoties-libiesu-ikdiena-par-dzivi-tolaik-vesta-pat-trauku-lauskas.a650095/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 28 Jun 2026 12:41:00 GMT 650095 Turaidas muzejrezervātā arheoloģiskā izpēte ir ar pamatīgu un bagātīgu tradīciju. Šajā teritorijā atrastas liecības par cilvēku dzīvi, pat vēl pirms Rīga kļuva par pilsētu. Taču nekas nav apstājies un izpēte aizvien vēl turpinās, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Turaidas muzejrezervāta vēsturnieki. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/28.06.2026-si-diena-vesture-gavrilo-princips-nogalina-erchercogu-franci-ferdinandu-un-vina-sievu-sofiju.a463232/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 28 Jun 2026 09:00:00 GMT 463232 1914. gada 28. jūnijā toreizējās Austroungārijas provinces Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā serbu teroristu grupas loceklis Gavrilo Princips atentātā nāvējoši sašāva Austroungārijas troņmantnieku, erchercogu Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju. Šī slepkavība kļuva par iemeslu konfliktam starp Austroungāriju un Serbiju, kas pārauga Pirmajā pasaules karā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/27.06.2026-si-diena-vesture-slovenijas-brivibas-kars-un-uzvara-1991-gada.a559498/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 27 Jun 2026 09:00:00 GMT 559498 1991. gada 27. jūnijā Dienvidslāvijas federatīvā armija uzsāka neveiksmīgu mēģinājumu ar bruņotu spēku pārtraukt Slovēnijas atdalīšanos no Dienvidslāvijas. Sākās Desmitdienu karš, kas noslēdzās ar slovēņu uzvaru. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/26.06.2026-si-diena-vesture-psrs-iesniedz-rumanijai-ultimatu-par-teritoriju-atdosanu.a514257/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Fri, 26 Jun 2026 07:43:00 GMT 514257 Viens no Molotova–Ribentropa pakta slepenā papildprotokola punktiem definē PSRS ieinteresētību tobrīd Rumānijai piederošajā Besarābijas provincē un attiecīgu Vācijas pretenziju neesamību. 1940. gada 26. jūnijā PSRS iesniedza Rumānijai ultimātu, pieprasot atdot Besarābiju un arī Bukovinas provinces ziemeļdaļu. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/25.06.2026-si-diena-vesture-sakas-lielus-upurus-atnesusais-korejas-kars.a513899/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 25 Jun 2026 11:27:00 GMT 513899 Līdzīgi kā Eiropā, pēc Otrā pasaules kara arī Korejas ziemeļdaļā Sarkanās armijas klātbūtne nozīmēja neizbēgamu komunistiski totalitāra režīma izveidošanos. Šī režīma mēģinājums pakļaut sev visu Koreju bija iemesls starptautiskam konfliktam – Korejas karam, kas uzliesmoja 1950. gada 25. jūnijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/24.06.2026-si-diena-vesture-sveta-jana-dienas-dejosanas-serga.a513895/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 24 Jun 2026 07:49:00 GMT 513895 Tas notika Āhenes pilsētā Vācijā, respektīvi, toreizējā Svētās Romas impērijā, 1374. gada 24. jūnijā. Pilsētnieki devās ielās, kur sāka virpuļot un locīties savādā dejā, un sākotnējiem pievienojās arvien jauni. Bet tas nebija kāds līksms Jāņa dienas rituāls. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/24.06.2026-ieskats-janu-nepareizas-svinesanas-vesture-no-18-gadsimta-lidz-ulmana-rezimam.a558971/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 24 Jun 2026 06:13:00 GMT 558971 Kopš viduslaikiem 24. jūnijā ir savijušies kopā divi Eiropas kultūras pamatslāņi. Kristiešiem tā ir Jāņa Kristītāja dzimšanas diena un līdz ar to vieni no būtiskākajiem gada reliģiskajiem svētkiem. Bet tiklīdz svinības pameta baznīcu, zemnieki – vēsturiski lielākā daļa eiropiešu – nodevās jautrībai un tūkstošiem gadu seniem pagānu auglības rituāliem, kas atspoguļojas dažādās svētku tradīcijās. To, ka vēl pirms pāris gadsimtiem ugunskuri, vainagu pīšana, dziesmas, dejas, uzdzīve un negulēta nakts bija daļa no plašākas Eiropas pieredzes, ir viegli palaist garām no mūsdienu skatpunkta. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/24.06.2026-sasliks-stasts-par-vienu-no-pasaules-senakajiem-edieniem-un-kapec-to-edam-janos.a651710/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 24 Jun 2026 05:45:00 GMT 651710 Vasarīgās noskaņās stāsts par ēdienu, kas šobrīd ir ielauzies mūsdienu Jāņu tradīcijās. Proti, par šašliku, ko cilvēki marinē un gatavo gan paši, gan var dabūt gatavu teju ikvienā vasaras ēstuvē. Kāda ir tā vēsture un kā tas ienāca Latvijā? Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" skaidroja Latvijas ēdienu kultūras pētniece un gastronomijas vēstniece Astra Spalvēna – šašliku izcelsme varētu būt saistāma ar nomadu ciltīm.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/23.06.2026-si-diena-vesture-nosledzas-viena-no-izskirosajam-latvijas-neatkaribas-kara-epizodem.a513893/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 23 Jun 2026 09:48:00 GMT 513893 1919. gada 23. jūnijā ar Igaunijas armijas uzvaru pār vācbaltiešu Landesvēru un vācu Dzelzsdivīzijas daļām noslēdzās Cēsu kaujas. Šo kauju iznākums izšķīra par labu Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas pagaidu valdībai tai kritiskāko Neatkarības kara posmu, kas iesākās ar 16. aprīļa apvērsumu Liepājā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/23.06.2026-latviesu-jani-un-ukrainu-ivana-kupalas-svetki-kopigais-un-atskirigais.a651819/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 23 Jun 2026 06:30:00 GMT 651819 Kopš ukraiņu baznīcas pirms diviem gadiem pārgāja uz Gregora kalendāru, Ivana Kupalas svētki tiek svinēti 24. jūnijā, tātad vienā dienā ar latviešu Jāņiem. Un tas ir lielisks iemesls aplūkot tos kopā, it kā savstarpējā spoguļattēlā. Taču sāksim nevis ar šiem, bet ar jaunākiem, ne mazāk svarīgiem svētkiem, kas ir pirms šīm skaļajām, jautrajām dienām. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.06.2026-pilsetas-muri-vienoja-ka-turigos-ta-kalpus-ieskats-viduslaiku-pilsetas-latvijas-teritorija.a649275/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 22 Jun 2026 12:00:00 GMT 649275 No 13. gadsimta sākuma par politiskiem, ekonomiskiem un kultūras dzīves centriem kļuva mūru aizsargātas pilsētas, kurās satikās dažādi sabiedrības slāņi – gan turīgie birģeri un rātes kungi, gan kalpi. Visus vienoja mūru sniegtā drošība un iespējas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece, vēstures doktore Mārīte Jakovļeva.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.06.2026-si-diena-vesture-1941-gada-nacistiska-vacija-uzbruk-padomju-savienibai.a513891/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 22 Jun 2026 10:20:00 GMT 513891 Padomju–vācu karš, kas bija daļa no Otrā pasaules kara, sākās 1941. gada 22. jūnijā. Jau no pašām pirmajām dienām tas risinājās arī Latvijas teritorijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/22.06.2026-latvija-atzime-cesu-kauju-uzvaras-gadadienu-parbaudi-cik-daudz-tu-zini-par-tam.a323313/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 22 Jun 2026 06:12:00 GMT 323313 Pirms vairāk nekā simts gadiem Cēsu kaujās Ziemeļlatvijas brigāde un Igaunijas armija guva izšķirošu uzvaru pār Landesvēru un Dzelzsdivīziju. Šodien Tev ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas par šo vēsturisko notikumu LSM.lv "Dzīvās vēstures" spēlē!  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/21.06.2026-si-diena-vesture-vacu-jurnieki-nogremde-britu-sagustitos-pirma-pasaules-kara-vacu-flotes-kugus.a513735/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 21 Jun 2026 09:44:00 GMT 513735 1919. gada 21. jūnijā vācu jūrnieki pie Skapa Flovas Orkneju salās, Ziemeļskotijā, nogremdēja lielāko daļu no britu sagūstītajiem Pirmā pasaules kara vācu flotes kuģiem. Deviņi vācu jūrnieki, kuri šajā incidentā zaudēja dzīvību, uzskatāmi par pēdējiem Pirmajā pasaules karā kritušajiem. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/20.06.2026-si-diena-vesture-tenisa-korta-zverests-ievada-lielo-francu-revoluciju.a513552/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sat, 20 Jun 2026 06:42:00 GMT 513552 1789. gadā Francijas Nacionālās Asamblejas deputāti, kuriem liegta ieeja sēžu zālē, pulcējās tuvumā esošajā tenisa kortā un nodeva tā saucamo Tenisa korta zvērestu, ievadot Lielo Franču revolūciju. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.06.2026-si-diena-vesture-francija-nomedi-baiso-plesonu-zevodanas-nezveru.a603883/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Fri, 19 Jun 2026 06:10:00 GMT 603883 Joprojām nav vienota viedokļa par to, kas īsti bija t.s. "Ževodānas nezvērs" – plēsoņa, kas, saskaņā ar liecībām, uzbrucis ļaudīm Francijas dienvidaustrumos sākot ar 1764. gadu un galu galā nomedīts 1767. gada 19. jūnijā. Par nezvēra upuri, saskaņā ar dažu avotu ziņām, šai laikā krituši pavisam 89 cilvēki, t. sk. 68 bērni. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.06.2026-nodoklis-par-masku-ballem-medibam-un-vecpuisa-dzivi-par-ko-latvija-nacas-maksat-pirms-simts-gadiem.a651846/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Fri, 19 Jun 2026 04:30:00 GMT 651846 Mēdz teikt, ka cilvēka dzīvē neizbēgamas ir divas parādības – nāve un nodokļi. Ja to pirmo nevaram ne prognozēt, ne mainīt, tad nodokļu variācijas gan ir bijušas visai daudzveidīgas. Cilvēkiem visos laikos ir bijis jāmaksā nodevas varai. Par ko tieši – tas ne vienmēr ir skaidrs mūsdienu cilvēkam un, izskatās, līdz galam nebija saprotams arī pirms simts gadiem, jo diskusijas par dažādu nodokļu piemērošanu bijušas visai spraigas arī jaunizveidotās valsts laikā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/18.06.2026-pirmie-palidzibas-punkti-bija-paredzeti-slicejiem-ka-120-gadu-laika-mainijies-nmpd.a651828/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 18 Jun 2026 13:17:00 GMT 651828 No zirgu pajūga līdz īpaši aprīkotam transportam, kas spēj uz lauku ceļa pieņemt gan dzemdības, gan reanimēt pacientu. Neatliekamās palīdzības iespējas vairāk nekā 120 gadu laikā ir piedzīvojušas teju neticamas pārmaiņas, un labi, ka tā, jo šodien mūsu iespējas saņemt ātru medicīnisko palīdzību ir krietni lielākas nekā agrāk, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atzina vēstures pētnieki. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/18.06.2026-si-diena-vesture-napoleons-bonaparts-zaude-sava-muza-pedejo-kauju.a603714/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Thu, 18 Jun 2026 06:05:00 GMT 603714 Pirms 210 gadiem – 1815. gada 18. jūnijā – Francijas imperators Napoleons Bonaparts zaudēja sava mūža pēdējo kauju pie Vaterlo ciema Beļģijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.06.2026-okupacijas-muzeja-atklaj-izstadi-hibridkars-pret-latviju.a651942/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 17 Jun 2026 18:50:00 GMT 651942 Šī ir astoņdesmit sestā gadadiena, kopš padomju karaspēks 1940. gada 17. jūnijā ienāca Latvijā un mūs okupēja. Diena, kuru pieminam, karogus sēru noformējumā nolaižot pusmastā. Latvijas Okupācijas muzejs trešdien atklāja vēsturnieka Kārļa Dambīša sagatavoto izstādi – "Hibrīdkarš pret Latviju 1939–1940", velkot paralēles ar notikumiem pašlaik. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.06.2026-kopiga-tragedija-latvijas-un-ukrainas-zemju-padomju-okupacijas-posmi-1939-1940-gada.a651475/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 17 Jun 2026 06:00:00 GMT 651475 Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu, padomju okupācija bija ilgstoša traģēdija. Diena, kas palikusi valsts kalendārā un tautas atmiņā, ir 1940. gada 17. jūnijs, kad sākās Sarkanās armijas pilna mēroga ievešana. Padomju varas laikā tā tika melīgi traktēta kā "brālīga palīdzība", kas noveda pie "sociālistiskās revolūcijas sākuma". https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.06.2026-si-diena-vesture-1940-gada-17-junija-latviju-okupe-sarkana-armija.a513078/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 17 Jun 2026 05:07:00 GMT 513078 1940. gada 17. jūnijā Latviju okupēja Sarkanā armija. Okupācijas pirmais uzskatāmais rezultāts bija huligānu ārdīšanās Rīgas centrā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.06.2026-izvele-bezizeja-vai-karlim-ulmanim-1940-gada-bija-iespeja-rikoties-citadi.a629632/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 17 Jun 2026 04:45:00 GMT 629632 Mūsdienu skatījums uz valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa rīcību 1940. gadā, kad pēc Padomju armijas ienākšanas viņš aicināja palikt savās vietās, nevis pretoties, neizbēgami ir retrospektīvs – mēs spriežam, zinot to, ko viņš toreiz zināt nevarēja. Taču vienlaikus arī 1939. gadā netrūka brīdinājumu par riskiem, kurus radīja Latvijas politiskā izvēle, Latvijas Televīzijas raidījumā "Izvēle Nr. 1" sprieda dažādu jomu pārstāvji.  https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/17.06.2026-astonas-dienas-junija-ka-noriteja-okupacija-1940-gada.a363940/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Wed, 17 Jun 2026 04:32:00 GMT 363940 Kā 1940. gadā notika padomju varas eksports uz Latviju? Kuros gaiteņos izlēma suverēnas valsts likteni? Un mūžīgais jautājums – vai Latvijai bija iespējams cits ceļš? https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/16.06.2026-si-diena-vesture-latvijas-sutnis-maskava-fricis-kocins-sanem-psrs-valdibas-notu.a513069/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Tue, 16 Jun 2026 05:51:00 GMT 513069 1940. gada 16. jūnijā Latvijas sūtnis Maskavā Fricis Kociņš saņēma PSRS valdības notu ar prasību izveidot jaunu valdību un ielaist Latvijas teritorijā padomju okupācijas armiju. Padomju Savienība, ignorējot starptautiskās tiesības un agrāk noslēgtos starpvalstu līgumus, uzsāka Latvijas Republikas neatkarības iznīcināšanu. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/15.06.2026-si-diena-vesture-brisele-notiek-slavenaka-balle-pasaules-vesture.a512924/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Mon, 15 Jun 2026 08:04:00 GMT 512924 "Slavenākā balle pasaules vēsturē" – tā reizēm tiek dēvētas viesības Ričmondas hercogienes rezidencē Briselē 1815. gada 15. jūnijā. https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/14.06.2026-si-diena-vesture-padomju-okupacijas-rezims-masveida-deporte-cilvekus-no-baltijas-valstim.a461412/?utm_source=rss&utm_campaign=rss&utm_medium=links Sun, 14 Jun 2026 07:30:00 GMT 461412 Aprit 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktās masu deportācijas no Baltijas valstīm 1941. gada 14. jūnijā. Šī akcija bija daļa no masu represiju politikas, kuru savas pastāvēšanas laikā piekopa staļiniskais režīms.