Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Eiropas jaunā drošības situācija. Cik par to jāmaksā?

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Bēgļi Latvijā: Tarika ģimenes stāsts

Pusgads pēc likuma grozījumiem ātro kredītu ierobežošanai: aizvien neatrisinātas problēmas

Pusgads pēc ātro kredītu iegrožošanas: Nozare aug un pelna uz aizdevumu pagarināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Pagājis pusgads, kopš spēkā stājušies strīdos pieņemtie ātro kredītu ierobežojumi. Lai gan aizņemšanās īstermiņā kļuvusi izdevīgāka, nozarē aizvien vērojamas vairākas problēmas.

Pirms vairākiem gadiem mediji aktīvi ziņoja par cilvēkiem, kurus parādu jūgā iedzina neapdomīga ātro kredītu aizņemšanās. Cilvēki par aizdevumiem nereti pārmaksājuši pat desmitkārt un aizņēmušies vēl, lai atdotu iepriekšējo parādu. Parādi auguši teju ģeometriskā progresijā, un ātro kredītu bizness gadā apgrozījis desmitiem miljoniem eiro. Lai nodrošinātu patērētājiem draudzīgāku aizņemšanos, pērn pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un jaunie ierobežojumi darbojas jau pusgadu. Par spīti sagaidāmajiem uzlabojumiem joprojām novērojamas problēmas.

Kreditētāju iegrožošanu Sandras maciņš nemana

"Es ņēmu tāpēc, ka līdz algai bija palikusi apmēram nedēļa un man pietrūka līdzekļu šādu tādu lietu iepirkšanai," stāsta viena no ātro aizdevēju firmu klientēm Sandra. Viņa strādā klientu apkalpošanas – izklaides nozarē un ar nopelnīto algu reizumis nespēj iztikt līdz mēneša beigām. "Es nolēmu to izmantot tāpēc, ka es arī iepriekš to biju izmantojusi. Serviss ir uzticams, jo es zinu, ka es to naudu dabūšu. Un, ja es zinu, ka es to varu atdot, es to droši varu arī ņemt."

Sandra kredītu internetā aizņēmusies vairākkārt. Patiesībā katru gadu vairākkārt, kopš šie pakalpojumi kļuva pieejami un plašāk pazīstami. Par šo naudu segti komunālie rēķini un citi sadzīves izdevumi. Parasti jauniete ņēmusi salīdzinoši nelielas summas – 50, 60 eiro –, bet ne vairāk. Vienreiz, vēl pagājušajā gadā, paņemts tūkstotis, par kura parādu jānorēķinās joprojām.

Toreiz par algu un ikmēneša izdevumiem Sandra samelojusi tikpat viegli, cik viegli summa ienākusi viņas bankas kontā.

Jaunnedēļ, precīzi 1.jūnijā, apritēs pusgads, kopš spēkā stājušies likuma grozījumi, kas ierobežo ātro aizdevēju biznesu. Ierobežojumi skar aizdevuma procentu likmes, kurām tagad piemēroti summas maksimālie griesti, tāpat nokavējuma procenti nedrīkst pārsniegt 36% gadā. Līdz šim katra firma likmes noteica neierobežoti, pēc saviem ieskatiem, un tās bija acīmredzami patērētājiem neizdevīgas.

Vaicāta, vai šogad par aizdevumiem sanāk pārmaksāt mazāk, nekā citus gadus, Sandra atbild: "Nē, ja godīgi, es nejūtu vispār nekādu atšķirību. Piemēram, es zinu, ka iepriekšējos gados, pirms 2016.gada, pagarināšanas maksa bija mazāka, un šogad viņi pacēla to pagarināšanas maksu. Es par to uzzināju tikai pēc tam, kad man tas rēķins atnāca. Man it kā tas nebija aktuāli, jo es to nepagarināju, uzreiz atdevu, bet es neteiktu, ka ir vieglāk. Ja godīgi, es vispār nekādu atšķirību nejūtu."

Grozījumi mērķi nepilda?

Pagājušajā gadā pirms grozījumu apstiprināšanas Saeimā toreizējā Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane vairākkārt pauda uzskatu, ka jaunie ierobežojumi ātro aizdevumu biznesu tikpat kā iznīcināšot. Fragments no aptuveni gadu vecas intervijas: "Šobrīd esošā likumprojekta redakcija [nozīmē], ka vispār kredīti līdz 30 dienām vairs izsniegti nevarēs būt. Un jebkurā gadījumā pēc tā cenas ierobežojuma, ko pašlaik Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi, ir skaidrs, ka nebanku kreditēšanas nozare kā tāda Latvijā vairs nevarēs pastāvēt vai arī kredīti obligāti būs jāizsniedz uz gariem termiņiem."

Var apgalvot, ka izteiktie brīdinājumi nav apstiprinājušies praksē. Tiesa, šī gada sākumā mainījies gan asociācijas nosaukums, gan vadītājs.

Skaļu paziņojumu, ka likuma grozījumi savu mērķi nepildot, nesen paudis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tam piekrīt arī Latvijas Kredītņēmēju asociācijā, kas ir otrs patērētāju sargs Latvijā, un tās darbinieki regulāri uzklausa cilvēkus, kuri nonākuši finanšu grūtībās ātro kredītu dēļ, sniedz arī juridiskas konsultācijas. Mēnesī šādu iespēju izmantojot aptuveni 20 cilvēku, kas aizvien norāda uz to, ka problēmas nebūt nav atrisinātas likuma grozījumu dēļ.

"Grozījumiem atdeve ir, bet šie grozījumi nesniedz to cerēto efektu, ko bija daudzi iedomājušies un ko teica paši nebanku kredītdevēji, ka, pieņemot šādus grozījumus, viņu sektors faktiski iznīks, viņiem vairs nav izdevīgi dot šo naudu un viss beigsies.

Kā mēs redzam pēc skaitļiem, viss notiek pilnīgi pretēji – izsniegtā nebanku sektora nauda turpina pieaugt," stāsta asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.

Jāatzīmē, ka raidījuma tapšanas gaitā kļuvis zināms, ka Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Rudi iesaistīts lietā par krāpnieciskiem darījumiem viņa bijušajā darba vietā – Siguldas "Hipotēku un zemes bankas" filiālē, kas ir tagadējā finanšu institūcija "Altum", vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga". Viņš bankas vārdā parakstījis fiktīvu līgumu.

Gada laikā nebanku sektora audzis

Atgriežoties pie nebanku sektora izvērtējuma, nesen publiskā paziņojumā faktu par nozares apgrozījuma pieaugumu apliecinājis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas ir Ekonomikas ministrijas kā likuma grozījumu autores pārraudzībā.

Patērētāju aizstāvji, apsekojot situāciju šogad un iepriekš, secinājuši, ka kreditēšanas tirgus audzis par piektdaļu.

"Faktiski šobrīd lielos vilcienos varam teikt, ka šis patērētāju nebanku kreditēšanas tirgus ir pieaugošs. Patērētāji faktiski šos pakalpojumus izmanto daudz, jo, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kopējais izsniegto kredītu daudzums ir pieaudzis par 20%. Tas mūsu skatījumā ir diezgan liels tirgus pieaugums, un neapstiprinās bažas, ka nozare tiek iznīcināta, uzbrukts tai un šis bizness tiek iznīcināts. Tas arvien aug un aug," norāda PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

Pēc ilgas pierunāšanas izdodas sarunāt interviju ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītāju Gintu Āboltiņu. Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija ir jaunais Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas nosaukums. Ātro kredītu nozares jaunais vadītājs ir jau pieminētais Gints Āboltiņš, kurš iepriekš bijis tirgus analīzes daļas vadītājs bankrotējušajā "Latvijas Krājbankā", pēc tam strādājis Latvijas Garantiju aģentūrā un finanšu institūcijā "Altum". Vadīt alternatīvos aizdevējus izlēmis, jo tas esot izaicinājums, turklāt šī nozare attīstoties visur pasaulē.

Runājot par likuma ierobežojumu ietekmi, Āboltiņš prognozē, ka peļņa sarukšot: "Šobrīd ir grūti pateikt. Skaidrs, ka likums ierobežoja procentu lielumu. Skaidrs, ka tas ietekmēs attiecīgi uzņēmumu apgrozījumu un ieņēmumi kritīsies. Tas ir skaidrs, jo likumā tika ierobežotas maksas kā tādas. Pateikt, kāds ir 2016.gada rezultāts, salīdzinot ar 2015.gadu, droši vien, ka mēs varam sagaidīt 2017.gada pavasarī, kad būs finanšu dati apkopoti un tad arī izdarīt attiecīgos secinājumus."

Kredītus uz 7 dienām vairs neizsniedz

Saskaņā ar Āboltiņa stāstīto, par spīti iepriekšējiem brīdinājumiem par tirgus iznīcināšanu asociāciju neesot pametis neviens biedrs un visi turpina darboties.

Tiesa, aizdevumus uz dažām dienām gan vairs neizsniedzot, jo tas nav izdevīgi.

"Vairs nav uz īsiem termiņiem. Vairs cilvēks nevar paņemt kredītu desmit eiro apmērā uz divām dienām vai trijām dienām. Šobrīd, kā izskatās, ir minimālā summa 50 eiro un minimālais termiņš – septiņas dienas," stāsta Āboltiņš.

Radio pārliecinājās, ka nozares vadošie spēlētāji vairs neizsniedz kredītu arī uz septiņām dienām.

"Sms credit" un "Ondo.lv" formē aizdevumu vismaz uz desmit dienām, bet "Vivus" – mazākais uz vienu mēnesi.

Lai detalizēti noskaidrotu grozījumu ietekmi uz ātro kredītu biznesu, Latvijas Radio uzrunāja vairākus nozares uzņēmumus, taču solītās atbildes nesaņēma no visiem. Uzņēmums "Banknote" atbildēja, ka procentu likmes ierobežojums padarījis biznesu mazāk ienesīgu, jo ieguvums no īstermiņa aizdevuma procentiem bez pagarināšanas neatsver kompānijas administratīvās izmaksas par aizdevuma noformēšanu.

Pelna ar aizdevumu pagarināšanu

Iemesls izsniegto kredītu pieaugumam varētu būt izdevīgākie aizdevuma procenti, bet iemesls nozares aizvien apjomīgajam apgrozījumam esot ienākumi no aizdevuma pagarināšanas, uzskata Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Pēc centra apkopotajiem datiem, aizdevuma atmaksas termiņu pagarinot vairāk nekā puse nebanku kreditētāju klientu, un šādi kredītu izsniedzēji pamanījušies nopelnīt. "Līdz ar to jūs saprotiet, ja cilvēkam vienmēr vispirms liek maksāt līgumsodu, tad viņš līdz tai pamata summas maksāšanai praktiski nekad netiek. Tad tas parāds tikai pieaug un pieaug, un tas faktiski ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un Civillikumu. Tādas, piemēram, situācijas mēs esam konstatējuši," stāsta Baiba Vītoliņa.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs secinājis, ka 2015.gadā cilvēki aizdevumus pagarinājuši trīs reizes biežāk nekā 2014.gadā, un faktiski pagarināšanas darījumu esot vairāk nekā izsniegto kredītu skaits.

Uz aizvien aktuālajām problēmām norāda arī Aivars Rudi no Kredītņēmēju asociācijas: "Tā tīri viņu sfēras regulējošā puse ir pārāk sadrumstalota un ar iespējām, kā Jūs teicāt, lavierēt. Ā, procentus mums neļāva uzlikt tik lielus, mēs uzliksim pagarinājuma maksu, kas nav procents, un mēs zinām, ka viņš to naudu neatdos, jo Latvijā naudas trūkums ir totāls. Nu, redziet, mēs atkal iekļaujam normas, kas atkal savlaicīgi paredz iespējas meklēt savādākus risinājumus, ko mēs arī redzam šobrīd."

Problēmu ar paaugstinātajām pagarinājuma summām uzsver arī Sandra, kura ātros kredītus ņēmusi vairākkārt: "Tad ir ļoti neizdevīgi. Sanāk, ja paņem lielu summu, piemēram, 500 eiro un nevari tos atdot. Pieņemsim, tev ienāk alga, tu atdod un tev nekas vairāk nepaliek. Loģiski, tu to naudu neatdosi. Tu gribēsi pagarināt un gaidīsi to labāko laiku, kad tu varēsi atdot, bet tas labākais laiks nepienāks, ja tu nedabūsi paaugstinājumu vai nevinnēsi loterijā, jo 500 eiro tāpat paliek.

Ja tu maksā pagarināšanas maksu katru mēnesi, tas kredīts nekur nepazūd, tu vienkārši maksā, lai tev to nepieprasa ātrāk un viss."

Āboltiņš no Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas noliedz, ka aizdevumu pagarināšana šogad kļuvusi par vienu no galvenajiem aizdevēju peļņas avotiem: Šādu pakalpojumu uzņēmumi piedāvā, tas nav nekādā mērā saistīts ar to, vai klients var atdot naudu vai nevar atdot naudu. Tas ir pakalpojums, ko piedāvā uzņēmumi un ko izmanto attiecīgā privātpersona, kas ir paņēmusi aizdevumu. Klients droši vien izvērtē, vai viņš vēlas tajā brīdī atdot, vai samaksā noteiktu komisijas maksu šo kredītu lietot vēl uz 30 dienām." 

Nerūk ne aizdevēju, ne parādnieku skaits

Lai gan Saeimas deputātiem pieņemtie likuma grozījumi nenāca viegli, pēc pusgada iespējams secināt, ka nebanku kreditētāju nozare aizvien attīstās un neviens no uzņēmumiem ierobežojumu dēļ tirgu nav atstājis. Tāpat nav vērojams, ka izteikti samazinātos parādnieku skaits.

Patērētāju aizstāvju pusē pastāv uzskats, ka nepieciešami atkārtoti grozījumi. "Šiem likuma regulējumiem vajadzēja pieņemt ļoti skaidru normu. Pieņemsim, nevis normu tādu, kas nevis nosaka, ka tur līgumsods nevar būt tāds. Viņi sāk pārdēvēt, ka tas nav līgumsods vai soda procenti, bet līgumiskie kavējuma procenti, un viņi uzskata, ka tas nav viens un tas pats. Šeit sākas strīdi, nevajadzīgas tiesvedības, izdomā pagarinājuma maksas.

Mūsu ierosinājums ir ļoti vienkāršs – likumā tad ierakstām, ka jebkura summa, kas ir ņemta kā aizņēmums, kopējā atdodamā summa nedrīkst pārsniegt dubultā apmērā un viss.

Tas nozīmē, ja es paņemu 100 eiro, maksimāli es viņiem atdošu 200 un viņiem zudīs interese mani vazāt aiz deguna," rosina Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.

Pašlaik šādi ierobežojumi attiecas uz populārākajiem īstermiņa kredītiem, ne garākiem par trim mēnešiem. Tikmēr aizdevumus ilgākam laikam ierobežojumi neskar. Stingrāks likums visas iepriekš nosauktās problēmas nevarot atrisināt. "Es domāju, ka šajā ziņā likums ne vienmēr palīdzēs, jo likumus mēs visu laiku grozām, bet diemžēl viņi nepalīdz šajā jomā," piebilst Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa.

Iespējams secināt, ka problēmu aizvien daudz. Vēl uzmanība pievēršama tam, cik viegli arī šogad ir aizņemties. Patlaban ātros kredītus, kas nepārsniedz 427 eiro, var izsniegt, balstoties tikai uz klienta sniegto informāciju, tātad ienākumu patiesums nav jāpārbauda. 400 eiro Latvijā vairumam iedzīvotāju šķiet gana liela summa, lai tādu pēcāk tā vienkārši varētu atmaksāt, nerēķinoties ar citiem ikmēneša tēriņiem. Kā saka kredītņēmēju juridiskie konsultanti, ātrie aizdevēji jau iepriekš rēķinās, ka cilvēki laikus neatdos, un tas biznesam ir pat izdevīgi.

Gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan Latvijas Kredītņēmēju asociācija rosina ierobežot ātro kredītu reklāmas. Citās valstīs tās jau ir aizliegtas, bet Latvijā aizvien aicina aizņemties tā, it kā viegla naudas ieguve būtu pašsaprotama. Tikmēr aizvien lielās gada procentu likmes reklāmās piemin it kā garāmejot vai uzraksta pavisam sīkiem burtiem, bet tas jau ir cits stāsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti