Žurnāls publicē viltus intervijas: varoņi neizpratnē, bet redakcija problēmas nesaskata

Februārī izdevumā “Patiesā Dzīve” publicēta intervija ar Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu. Vēlāk noskaidrojās, ka nekāda intervija nav notikusi un publikācija tikai atgādina tādu. Izrādās, ka šāda prakse attiecīgajā izdevumā ir izplatīta. Līdzīgi raksti izveidoti arī par tādām atpazīstamām personām kā Pēteris Liepiņš, Aivars Lembergs, Aija Kukule, Imants Kalniņš, Olga Rajecka, Kirovs Lipmans un citiem.

6.februārī žurnālā “Patiesā Dzīve” publicēts raksts par Jaunā Rīgas teātra aktrisi Gunu Zariņu. Vēlāk aktrise ziņoja, ka viņai ar šo publikāciju nav nekāda sakara un ar tās autoru, Andri Bernātu, viņa nemaz nav tikusies. Vēl aktrise norādīja, ka tekstā vairākkārt izmantoti avoti bez atsaucēm, turklāt šī informācija esot novecojusi.

 

Patiesi, tikai pāris vietās tekstā ir atsauces, tādēļ lasot rodas iespaids, ka intervija patiešām notikusi. Tas radīja jautājumu, vai žurnālā “Patiesā dzīve” tā ir izplatīta prakse.

Sākotnēji aizdomas arī par citām šāda veida intervijām neapstiprinājās, jo vairums patiešām bija notikušas. Taču tad arī komponists Imants Kalniņš pastāstīja, ka par viņu bija nodrukāts raksts, viņam nezinot. Arī šoreiz intervijas autors bija Andris Bernāts.

Sazinoties ar citiem, par kuriem žurnālists rakstījis kopš 2014.gada, visi apstiprināja, ka izdevums “Patiesā Dzīve” nav viņus ne intervējis, ne arī informējis par publikāciju. Tostarp aktieris Pēteris Liepiņš, politiķis Aivars Lembergs, dziedātājas Aija Kukule un Olga Rajecka, kā arī uzņēmējs Kirovs Lipmans. 

Olga Rajecka šādu rakstu par sevi jau bija ievērojusi. “Kaut kādā lielveikalā es ieraudzīju [izdevumu] “Patiesā Dzīve” un ieraudzīju savu bildi uz vāka,” stāsta dziedātāja. “Tā bilde bija ļoti veca. Tai bija kādi pieci vai septiņi gadi un tā bija pavisam citai intervijai. Tad es nobrīnījos, jo nekādu interviju es nebiju devusi.”

Olga Rajecka bijusi nepatīkami pārsteigta. Raksts ne tikai maldinājis lasītāju par nenotikušu interviju un nav atsaucies uz orģinālavotiem, bet arī izmantojis kļūdainu informāciju.

“Tur bija viena bilde, uz kuras ir virsū mans draugs, vienkārši draugs, un apakšā uzrakstīts, ka viņš ir mans dzīvesbiedrs ar nepareizu vārdu un uzvārdu. Pilnībā ielikts pa puslapu,” mūziķe min vienu piemēru. “Tas bija smieklīgi. Tur daudz kas bija smieklīgs – tāds, kas paņemts no dzeltenās preses un vienkārši iemests iekšā.”

Toties Aivars Lembergs par savu interviju nezina neko. To pašu apgalvo Kirovs Lipmans, bet tas uzņēmēju neuztrauc. Viņam svarīgāk zināt, vai raksts ir pozitīvs vai negatīvs.

“Nu, kā citādāk? Kā jūs domājat?” prasa Lipmans. “Varbūt viņš [Andris Bernāts] uzskata, ka viņam jāuzraksta par cilvēku, kas īstenība nav tik novērtēts. Nu, viņš grib, lai tas tā būtu. Tas ir ļoti pozitīvi. Ļoti labi. Malacis! Ja viņš negatīvi raksta, pataisa cilvēku par blēdi, tad jādod tiesā un viss."

Andris Bernāts ir žurnālista pseidonīms. Viņš dzīvo Liepājā, tā vismaz teikts Olgai Rajeckai, kad viņa piezvanījusi izdevuma “Patiesā Dzīve” redakcijai.

Ar attiecīgo žurnālistu neizdevās sazināties, toties ar izdevuma galveno redaktori Ivetu Pumpuri-Saulīti gan. Viņa atteicās ierakstīt interviju, sakot, ka tam nav laika. Saruna gan turpinājās, un pēc 15 minūtēm viņa pauda savu oficiālo nostāju.

Pumpure-Saulīte apstiprina, ka publikācijas tiek veidotas, saliekot tās kopā no citiem materiāliem. Atsauces tiek izmantotas minimāli vai nemaz, jo tās bojājot rakstu. Neko sliktu tajā galvenā redaktore nesaskata.

Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne domā citādi. “Ļoti oficiāla atbilde, kurā var redzēt daļu no problēmām, kas saistītas ar absolūtu mazizglītotību,” Pumpures-Saulītes nostāju komentē Rožukalne.

“Te var redzēt, ka mediju vidē tiek pieņemti darbā redaktori, kas neizprot šīs profesijas galvenos principus. Ja galvenais redaktors var paziņot, ka atsauču likšana sabojā rakstu, tad man jāsaka ir otrādi – šāda prakse sabojā žurnālu. Un sabojā žurnālistiku," saka Rožukalne.

Par izdevuma “Patiesā Dzīve” rīcību Anda Rožukalne zinājusi jau kādu laiku. Šādu žurnālistiku viņa sauc par ļoti zemas kvalitātes. Tādu pašu viedokli izsaka Olga Rajecka:

“Ar katru gadu es mainos un interviju es dodu tad, kad es gribu dot, jo tad man mainās domas, mainās apstākļi, mainās apkārtējā pasaule, mainās mana mūzika,” skaidro Rajecka. „Es pat personīgo dzīvi izveidoju citādāk. Ar gadiem viss mainās, tāpēc es dodu tās intervijas, un, ja intervija ir intervija, tā ir saruna tieši ar žurnālistu. Tas nav paņemts no visiem gadiem kaut kāds mistrojums, kas samests iekšā.”

Anda Rožukalne stāsta, ka līdzīgus gadījumus Latvijā atmasko ik pa laikam. Safabricēti raksti ir gan neētiski, gan bieži arī pretlikumīgi.

Izdevuma “Patiesā Dzīve” situācijā nosodāma ir atsauču neizmantošana. Tas ir autortiesību pārkāpums un par to pienākas kriminālatbildība, toties lasītāju maldināšana ir profesionālās ētikas jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti