Ceturtdien, apritot deviņiem mēnešiem kopš Zolitūdes traģēdijas, policija cer, ka jau gada beigās varētu būt zināmi lietā apsūdzētie. Tomēr daudzās un dažādās "Maxima" traģēdijas nianses tiesu zālēs varētu tikt izskatītas pat vairākus gadus. "Maxima" jau tuvākajā laikā grasās apstrīdēt Valsts darba inspekcijas slēdzienu par uzņēmuma atbildību traģēdijā, savukārt civilprasību izskatīšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā varētu ilgt vismaz piecus gadus.
Gada beigās varētu būt zināmi apsūdzētie
Tā ka rīt vai nākamnedēļ varētu kas notikt? Nē, bet mēs orientējamies uz šī gada beigām, ka mēs varētu mēģināt pabeigt šo izmeklēšanu," saka Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš. Viņš cer, ka gada beigās Zolitūdes traģēdijas lietā būs arī jau apsūdzētie. Proti, ka izmeklēšana neievilksies.
"Man,vadot izmeklēšanu, [gribas] - jo ātrāk tas notiks jo labāk. Es pilnīgi apzinos, cik šī lieta ir būtiska, un arī, cik laiks ir būtisks, bet laiku prasa izpētīt situāciju, lai būtu pilnīga pierādījumu bāze, nebūtu kādu variantu - varēja būt tā, varēja būt šā," norāda Lazdiņš.
Policija ļoti gaida kompleksās ekspertīzes rezultātus, kas lielā mērā arī būs atbilde uz jautājumu - kāpēc notika traģēdija. Lazdiņš saka - pēc optimistiska scenārija ekspertīzes slēdzienam vajadzētu būt oktobra beigās vai novembra sākumā.
Policijas pārstāvis arī uzsver - te nav runa par provizoriskiem rezultātiem, bet par slēdzienu ar juridisku spēku. "Un jau pēc ekspertīzes tas būs pavisam neliels laika sprīdis, lai sakārtotu juridiski visu pārējo, kas jau ir sastrādāts kriminālprocesā. Galvenais, protams, ir ekspertīze. Lieta nav vienkārša, bet lieta ir perspektīva tajā plānā. Ja salīdzinām ar slepkavībām, tur mums ir jāskaidro, kas ir aizdomās turamais, bet ekspertīze pateiks, kurš ir vainīgs. Cilvēki zināmi, kas nodarbojās," norāda Lazdiņš.
Viņš atzīmē, ka ekspertīze pateiks, kurš no procesā iesaistītajiem cilvēkiem kļūdījies un pieļāvis likuma pārkāpumus.
Eksperti: Ir pastrādāts gana rezultatīvi
Eksperti sarunās ar medijiem ir ļoti piesardzīgi - baidās kaut ar intonāciju kaitēt izmeklēšanai.
Viens no viņiem, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis Latvijas Radio tikai norādīja - ir pietiekami rezultatīvi pastrādāts.
Ekspertīzes veicēji ir diezgan apmierināti ar līdz šim iegūtajiem datiem un rezultātiem, lai varētu sekmīgi pabeigt ekspertīzes slēdziena gatavošanu.
Mums izmeklēšanas darbības neapstājās ne uz mirkli," saka Lazdiņš. Viņš atzīst, ka, iespējams, pēdējos mēnešos redzamākā daļa bija abi izmeklēšanas eksperimenti, kas ir ekspertīzes sastāvdaļas, - proti, būvkonstrukcijas izturības mērīšana un pēc tam kontrolēta dedzināšana, pārbaudot, vai kādreiz noticis ugunsgrēks ēkā varēja ietekmēt konstrukcijas.
Taču bija vēl arī citi izmeklēšanas darbību virzieni - piemēram, projekta dokumentu analīze. "Šī dokumentu analīze... Ja nemaldos, mums jau ir vesels kabinets ar projekta dokumentāciju, regulāri gandrīz katru dienu strādā mūsu darbinieki ar otru grupu, kas strādā ar projekta dokumentāciju. Katru soli būvniecības procesā dokumentē - pareizi, nepareizi, atbilstoši likumam, neatbilstoši. Tāpēc ir jāanalizē, jāiet cauri visiem dokumentiem," saka Lazdiņš.
Policijas pārstāvis arī piebilst, ka, pētot dokumentāciju, ekspertiem mēdz rasties jautājumi, un tad policija izsauc dokumentu autorus uz pratināšanu. Tāpat arī policija pārbauda, cik dokumentos rakstītais atbilst reālajai situācijai. "Un to, vai tie atbilst patiesībai, mēs baudījām notikuma vietā visu šo laiku. Tika ņemti materiālu paraugi, tika pētītas konstrukcijas, vai tās atbilst tam, kādas tās ir materiālos, vai atbilst vai neatbilst materiāli konstrukcijās. Praktiski tika pētīts tas, kas bija notikuma vietā un tagad salīdzināts tas, kas ir dokumentācijā," norāda policists.
VDI un "Maxima" viedokļu atšķirības var pāraugt tiesāšanās procesā
Zolitūdes lietā joprojām ir divi kriminālprocesi: pamatprocess par iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā un otrs - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem. Traģēdijā bojāgājušo vidū bija četri uzņēmuma "Maxima" darbinieki, savukārt divi smagi cieta. "Mūsu izmeklēšana ir pilnībā noslēgusies, proti, jau 30.maijā tika pieņemts akts par nelaimes gadījumiem darbā," secina Valsts darba inspekcijas priekšnieks Renārs Lūsis.
Viņš atgādina - savā slēdzienā inspekcija konstatēja būtiskus pārkāpumus, par kuriem atbildība jāuzņemas uzņēmumam "Maxima".
Pēc tam "Maxima" sev nelabvēlīgo aktu apstrīdēja inspekcijas direktoram. "Faktiski neatklājām ko tādu, kas liktu pārskatīt sākotnējo nelaimes gadījuma aktu, un akts tika atstāts spēkā visos sešos lēmumos, un šādu iestādes lēmumu mēs pieņēmām 4.augustā," sacīja Lūsis.
Tad inspekcija slēdzienu nosūtīja Valsts policijai un tas bija pamats kriminālprocesa uzsākšanai. Tomēr strīds, visticamāk, turpināsies. "Nu un tālāk mēs rīkosimies atbilstoši kārtībai, kāda ir noteikta likumā, aktu apstrīdot Administratīvajā tiesā 30 dienu laikā," pauž uzņēmuma "Maxima Latvia" pārstāvis Jānis Beseris, norādot, ka "Maxima" tiesā vērsīsies jau pavisam drīz.
"Plānojam to izdarīt tuvāko nedēļu laikā, pirms tam vēl ir sagatavošanās darbi un atsevišķi precizējumi. Bet noteiktajā termiņā to arī darīsim," norāda Beseris.
Viņš atzīmē, ka "Maxima" nepiekrīt darba inspekcijas norādīto apstākļu izklāstam un normatīvo aktu interpretācijai. Pēc uzņēmuma ieskatiem, pārmetumi esot faktiski par nespēju paredzēt ēkas sabrukšanu.
Tomēr Valsts darba inspekcija norāda uz četriem cēloņiem, kas noveda pie "Maxima" darbinieku nelaimes gadījuma. Pirmais - ēkas jumta nogruvums, un te inspekcija tiešu "Maximas" vainu inspekcija nesaskatīja. Tomēr trīs cēloņos gan. Proti, administrācija atbild par darba aizsardzības instrukcijām, darbinieku apmācību un sagatavošanu. "Šī rīcība, kas sekoja vai nesekoja pēc zīmju un drošības signālu skanēšanas, ir rīcība, kas bija viens no cēloņiem, kāpēc darbinieki neevakuējās. Tātad trūkums apmācībā.
Nākamais - nebija izvērtēti būvniecības riski, uz jumtiem notika būvniecības darbi. Ja tie ir cieši saistīti ar veikala darbību, notiek veikala tiešā tuvumā - kur beidzas griesti, kur sākas jumts. Šo risku neizvērtēšana. Pārējo darbinieku neinformēšana, lai viņi apzinātos, ka kādā veidā procesi var nonākt saistībā, kā rīkoties, ja kas tāds notiek. Neveica nekādu izglītošanu darbiniekiem, ka būvdarbi var apdraudēt darbinieku drošību," atzīmē Lūsis.
Inspekcijas priekšnieks norāda vēl arī uz problēmām darba organizācijā veikalā, kad atskanēja signalizācija. Ne darbinieki, ne veikala atbildīgie neesot zinājuši, kā rīkoties - kā organizēt evakuāciju."Ņemot vērā negadījuma sekas, par tiem jārunā kā par būtiskiem pārkāpumiem, ne velti mēs no savas puses šajā gadījumā administratīvā pārkāpuma lietvedību nerosinām, jo par primāru uzskata Valsts policijas rosināto kriminālprocesu," klāsta Lūsis.
Valsts darba inspekcijas pieredze arī liecina, ka pēc inspekcijas atzinumu apstrīdēšanas tiesāšanās var ilgt arī, piemēram, divus gadus.
Kā tiesāšanās, ja tāda būs, Zolitūdes lietā varētu ietekmēt policijas izmeklēšanu kriminālprocesā, Latvijas Radio jautāja Lazdiņam. "Nu grūti teikt, tas ir "Maxima" juristu, tiesas jautājums. Droši vien, ka tiesas spriedums, kas pateiktu, ka kaut kas nav kārtībā ar slēdzienu, varētu ietekmēt izmeklēšanu," saka Lazdiņš.
Civilprasību izskatīšana var ilgt gadiem
Līdztekus kriminālprocesiem ir arī civilprasības Zolitūdes traģēdijas lietā. Visticamāk, arī tās ilgs gadiem. Visas šīs lietas tiesās jau ir ierosinātas. Taču šobrīd tikai vienā no šīm civilprasībām notiek tiesas sēdes.
"Daļai no tām ir nozīmēta lietas izskatīšana pēc gada, daļai pēc diviem gadiem, un lielākajai daļai nav nozīmēta lietas izmeklēšana vispār," norāda advokāts Aldis Gobzems, kurš dažādās tiesās iesniedzis 20 prasības, pārstāvot vairāk nekā 30 cietušos.
Advokāts uzskata, ka civilprocesi vilksies vismaz gadus piecus. "Tā kā faktiski mani klienti nelolo rezultātu Latvijā. Un visas procesuālās darbības, kas tiek veiktas, tiek apzināti veiktas, lai gatavotu lietu izskatīšanai Eiropas Cilvēktiesību tiesā, - mēs neticam, ka Latvijā būs taisnīgs rezultāts. Taisnīgs rezultāts nav iespējams lēnā procesā, novēlots taisnīgums nav taisnīgums, to pat māca Juridiskās fakultātes teorijas kursos," secina Gobzems.
Vēl jānorāda, ka pirmajā un vienīgajā civilprocesā, kurā jau notikušas tiesas sēdes, lieta vēl nav skatīta pēc būtības. Te prasītāji ir trīs Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuvinieki, savukārt atbildētāji - ēkas saimnieki - "Homburg Zolitūde", "Maxima Latvia," "Tineo," būvnieki "Re&Re", Rīgas dome, arhitekti "Kubs", kā arī projektētāji - HND grupa. Prasības summa ir 100 miljoni eiro.
Notikušajās sēdēs tiesa skatījusi dažādus procesuālus jautājumus. Piemēram, advokāts Gobzems pieteicis noraidījumu tiesnesei, tad lūdzis tiesnesi atstatīt no lietas skatīšanas. Šīs prasības tiesa neapmierināja.
Savukārt "Maxima Latvia" advokāts Jānis Rozenbergs lūdzis atlikt lietas skatīšanu, jo no Valsts policijas nepieciešams iegūt kompleksās būvniecības tehniskās ekspertīzes rezultātus, kad tie būs pieejami. Tas nepieciešams, lai varētu civiltiesiski vērtēt cēlonisko sakarību starp traģiskajām sekām un notikuma cēloņiem, klāstīja advokāts.
Pret ir advokāts Gobzems, kurš uzskata, ka prasības pamatā ir kas pavisam cits. "Jautājums ir par to, kāpēc būvniecības procesa laikā būvniecības teritorijā atradās būvniecībai nepiederošas personas? Kāpēc nebija izliktas brīdinājuma zīmes, kāpēc visiem nebija nodrošināti aizsargtērpi, instrukcijas, un tā tālāk? Šajā konkrētajā gadījumā prasība ir tikai par to, ka atbildētāji nenodrošināja sabiedrībai drošu teritoriju, kas pēc Satversmes un citiem likumiem konkrētajām personām bija pienākums," argumentē Gobzems.
To, vai šajā civilprocesā tiks gaidīti Valsts policijas pasūtītās kompleksās ekspertīzes slēdzieni un līdz tam brīdim tiesa lietu atliks, pagaidām nav zināms. Tas vēl nav nolemts.
