Zolitūdes traģēdijas lietā neiepriecinoši secinājumi par būvniecības regulējumu

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai Zolitūdes lietā pirmdien tā arī neizdevās līdz galam pabeigt darbu pie komisijas sagatavotā ziņojuma, un debates par deputātu vairākus mēnešus ilgā darba rezultātu turpināsies vēl arī nākamo pirmdien. Bet šajā pirmdienā lielāko daļu no debatēm aizņēma diskusijas par būvniecības nozares regulējumu un secinājumi nav iepriecinoši.

Lai gan kopš Zolitūdes traģēdijas atbildīgās institūcijas un deputāti jau ir paspējuši vienoties par jaunu nozares regulējumu, komisijas vērtējums gan par būvniecības uzraudzību iepriekš, gan par jauno regulējumu un pastiprināto būvniecības nozares uzraudzību ir visai neglaimojošs.

Netieši var nojaust, ka par vienu no galvenajiem atbildīgajiem traģēdijā tiek uzskatīts tieši būvniecības nozares galvenais uzraugs - Ekonomikas ministrija (EM). Šim viedoklim pievienojušies arī vairākums no komisijas pieaicinātajiem ekspertiem un amatpersonām.

Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) eksperts Aino Salmiņš uzsver, ka, piemēram, Būvniecības valsts kontroles birojs joprojām nestrādā pilnvērtīgi un Būvniecības likumā noteiktais "pēc būtības netiek pildīts".

Ne mazāk iebildumu pašvaldībām ir arī pret Zolitūdes traģēdijas rezultātā izstrādāto būvniecības informācijas sistēmu darbu. Šīm sistēmām jābūt savstarpēji savienotām, lai būvvaldes pilnvērtīgi varētu veikt savu darbu, teica LPS pārstāvis.

Sola uzlabot valsts būvuzrauga darbu

Tiesa, no EM pārstāvjiem diskusijās izskanēja solījumi jau tuvākajā laikā ievērojami uzlabot uzraudzības iestādes darbu. EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša sola, ka drīzumā Būvniecības valsts kontroles birojam kontroļu veikšanai būs pieejams ievērojami labāks aprīkojums.

"Jau šobrīd ministrija ir atradusi iespēju un resursus, tai skaitā šā gada budžetā palielināt [finansējumu] biroja materiāltehniskajam nodrošinājumam, un valsts būvinspektoriem ir pieejams daudz augstāks un efektīvāks aprīkojums kontroļu veikšanai, nekā tas ir jebkurā pašvaldības teritorijā. Tādēļ uz šo kontroles kvalitāti tieši no tehniskā izpildījuma mēs raudzītos ļoti pozitīvi, ja birojs to efektīvi izmantotu," teica Oša.

Savukārt EM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs norāda, ka jau tuvākajā laikā tiks lemts par iespēju Būvniecības valsts kontroles birojam veikt arī preventīvo darbu.

"Bez represīvām funkcijām birojam būs jāpilda arī šīs preventīvās funkcijas - izglītojošās funkcijas, būvprojektētāju, būvuzraugu apmācības, metodisko materiālu izstrādes, vadlīniju izstrādes, jo bez tā mēs laikam  tomēr nevaram," secināja Beinarovičs.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) skatījumā kopumā tomēr daudziem pārmetumiem, kas iepriekš pausti EM virzienā saistībā ar sadarbību ar būvniecības industriju un citām iesaistītajām pusēm, šobrīd gan vairs nav pamata.

"Bet sliktākā puse ir tā - ja skatās Zolitūdes traģēdijas cēloņus, sākot ar būvprojekta kvalitāti, būvprojekta ekspertīzi un būvuzraudzību, tad tur nekas nav izmainījies. Kad skatās izglītības līmeni, kādā veidā tiek nodrošināta profesionālās izglītības apguve augstskolās, tad pārliecinājāmies, ka 85% no tā, kas mācīts 1976.gadā, netiek būvmehānikā," teica LBS vadītājs Mārtiņš Straume, norādot, ka Izglītības un zinātnes ministrija nākamgad uzlabojumus nesola.

Pārmet nepietiekamu būvizstrādājumu tirgus uzraudzību

Neiepriecinošs ir arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājums par būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēmu – komisija uzskata, ka gan Zolitūdes veikala būvniecības laikā, gan joprojām arī šobrīd, būvizstrādājumu tirgus uzraudzība, par kuru viens no galvenajiem atbildīgajiem ir Patērētāju tesību aizsardzības centrs (PTAC), nenodrošina būvju drošumu.

Centra vadītāja Baiba Vītoliņa gan šim apgalvojumam pilnībā nepiekrīt. PTAC pārbaudēs būvlaukumā skatās, vai, piemēram, būvizstrādājums tiek izmantots atbilstoši ekspluatācijas īpašību deklarācijā norādītajam.

"Ja būvizstrājums nav paredzēts nesošajām konstrukcijām, bet tur ir izmantots, mēs viennozīmīgi šādus pārkāpumus konstatējam un informējam par to attiecīgās būvvaldes," teica Vītoliņa.

Tomēr PTAC vadītāja piekrīt, ka iestādes resursi un iespējas tai neļauj veikt būvmateriālu un būvizstrādājumu testēšanu pietiekamā apjomā.

"Mēs testējam, protams, bet tas ir ļoti dārgs process. Mūsu uzdevums ir testēt  būvizstrādājumus, kad tie atrodas tirdzniecības iestādēs, kur mēs ņemam  paraugus. Faktiski būvēs, kad tie jau ir iestrādāti, īsti pēc mūsu kompetences šādus testus nav iespējams veikt. Varbūt tos var veikt no kādiem citiem aspektiem, pieņemu, ka būvekspertīzē, bet ne šajā (..). Bet viennozīmīgi Latvijā uz būvizstrādājumu testēšanu trūkst pieejamības un mēs nereti testējam ārvalstīs," atzina PTAC vadītāja.

Jānosaka atbildība un katra loma būvniecībā

Zolitūdes traģēdijas gala ziņojuma apspriešanas gaitā izskanējis arī ierosinājums apsvērt iespēju veidot valstij piederošas laboratorijas, kurās veikt nepieciešamās būvmateriālu un būvizstrādājumu kvalitātes un atbilstības pārbaudes.

Tomēr no būvmateriālu ražotāju puses šis ierosinājums atbalstu neguva, jo, kā norādīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs Leonīds Jākobsons, pilnvērtīgāk būtu jāizmanto jau pieejamās laboratorijas, kam jābūt akreditētām.

"Varbūt valstij jāsniedz kāda palīdzība vai no likumdošanas, vai  no nodokļu viedokļa, jo biznesu no šīs laboratorijas nekādu uztaisīt nevar. (..) Ekonomiski ļoti grūti ir šādām laboratorijām ir izdzīvot,"  teica Jākobsons.

Vairākas atbildīgās amatpersonas un nozares eksperti atzina arī, ka joprojām nepieciešams ļoti apjomīgs darbs spēkā esošā būvniecības regulējuma pilnveidošanā un sakārtošanā. Latvijas Būvniecības padomes vadītāja, arhitekte Elīna Rožulapa atklāja, ka šobrīd ir uzsākts darbs pie būvniecības stratēģijas izstrādes.

"Kas attiecas uz būvniecības regulējumu, ar nepacietību gaidu, kad mēs ķersimies pie mājasdarba, kas netika izdarīts pirms 4-5 gadiem, un patiešām apsēdīsimies un sāksim diskutēt par procedūrām, par dokumentiem, par atbildībām un par katra  lomu," teica Rožulapa.

Birkavs: Vienīgā iespēja sakārtot būvniecību

Kopumā tomēr no būvniecības nozares ekspertiem Zolitūdes izmeklēšanas komisijas paveiktais darbs, pētot nepilnības būvniecības nozares agrākajā un arī esošajā regulējumā, ir guvis atzinīgu vērtējumu. Lielos būvniekus pārstāvošās biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" vadītājs Valdis Birkavs uzsver, ka tieši komisijas darbs dod reālu iespēju sakārtot būvniecības nozari.

"Jūsu, Saeimas, pilnvaras vēl ir ļoti ilgi, un šis ir vienīgais gadījums, kad mums ir reāla iespēja sakārtot būvniecību," teica Birkavs.

Atbilstoši gala ziņojuma projektam tajā paredzēts norādīt, ka būtiska daļa atbildības par notikušo traģēdiju ir jāuzņemas valsts pārvaldes institūcijām, jo komisijas ieskatā Valsts būvinspekcijas likvidācijas mērķis bija steidzama nepieciešamība ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, nerēķinoties ne ar ko. Valsts būvinspekcijas likvidācija ievērojami samazināja būvniecības uzraudzību, tādējādi palielinot Zolitūdes traģēdijas iespējamību.

Kā zināms, 2013.gada novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt