De Facto

KNAB pārbauda ministru biežās vizītes reģionos pirms vēlēšanām

De Facto

De Facto - Ministri pirms vēlēšanām viesojas reģionos; Par spīti valsts atbalstam, siltuma rēķini augs vairākkārt

“ZM nekustamo īpašumu” lietā kratīta arī miljonāra Kursīša firma

«ZM nekustamo lietā» kratīta arī miljonāra Kursīša firma

Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (ZMNĪ) ilggadējais vadītājs, kādreizējais zemkopības ministrs Roberts Dilba šonedēļ atstāja šo amatu. Atlūgumu viņš uzrakstīja pēc tam, kad ministrija uzzināja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu pret Dilbu un otru valdes locekli Sergeju Zikinu par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "De facto" noskaidroja, ka korupcijas apkarotāji paviesojās arī miljonāram Jurim Kursītim piederošajā SIA "Augstceltne". Tās birojs ir tieši blakus Zemkopības ministrijas (ZM) ēkai, kas tautā iesaukta par skābbarības torni un kuru Kursīša firma apsaimnieko jau ilgus gadus.

ĪSUMĀ:

  • Kriminālprocess pret ZMNĪ ilggadējo vadītāju Robertu Dilbu un valdes locekli Sergeju Zikinu.
  • KNAB aizdomas par gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā.
  • Dilba savā darbā neredz neko krimināli sodāmu; Zikins atlaišanu saista ar vēlēšanām.
  • Zemkopības ministrs no norisēm ZMNĪ norobežojas un politisku iejaukšanos noliedz.
  • Korupcijas apkarotāji paviesojās arī miljonāram Jurim Kursītim piederošajā SIA "Augstceltne".
  • Firmas vai tās darbinieku negodprātību Kursītis kategoriski noliedz.

Valsts SIA ZMNĪ pārziņā ir gan meliorācijas projekti, gan ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošana – lielākais objekts ir 26 stāvus augstā ZM ēka Republikas laukumā Rīgā. Bijušais ministrs Dilba ZM pārraudzībā esošo uzņēmumu sāka vadīt 2004. gadā, kad ministra krēslā bija viņa partijas biedrs Latvijas Zemnieku savienībā Mārtiņš Roze. Pēc desmit gadiem amatā Dilba saņēma medaļu par centību no cita partijas biedra un pēcteča ministra krēslā Jāņa Dūklava. Pagājušā gada nogalē Dilbas pilnvaru termiņš ZMNĪ valdē bez konkursa tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

Tomēr 11. augustā Dilba pirms akcionāru sapulces iesniedza atlūgumu. Jūnijā viņa darba kabinetā kratīšanu veica KNAB, kas maijā bija uzsācis kriminālprocesu pret Dilbu un viņa kolēģi valdē Sergeju Zikinu. Abi tiek turēti aizdomās par gatavošanos ļaunprātīgi izmantot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, kā arī šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, izriet no KNAB sniegtās informācijas.

Lai gan Dilba amatā bija līdz pat augusta beigām, ne sazvanīt, ne sastapt kabinetā viņu "De facto" šonedēļ neizdevās. Pirmajā dienā pēc amata atstāšanas Dilba atsūtīja "De facto" īsziņu: "Ņemot vērā, ka KNAB ir uzsācis pārbaudi par it kā krimināli sodāmu pārkāpumu manā darbā, uzskatu, ka šādu aizdomu gaisotnē vairs nevaru pilnvērtīgi turpināt valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, tāpēc iesniedzu iesniegumu par darba pārtraukšanu no 1. septembra.

Es, protams, respektēju KNAB šobrīd veikto izmeklēšanu, bet neuzskatu, ka mans līdzšinējais darbs būtu krimināli sodāms."

Runīgāks ir bijušais valdes loceklis Zikins, kurš savu 17 gadus ieņemto amatu 11. augustā zaudēja uzreiz: "Tā kratīšana bija jūnijā, bet atlaida mani tikai augustā. Grūti iedomāties, kāpēc dalībnieks tādu lēmumu pieņēma tikai augustā. (..) Kā jūs redzat, visos valsts uzņēmumos vai nu pirms vēlēšanām vai uzreiz pēc vēlēšanām maina valdi. Un pamatojums "neuzticības izteikšana" ir visvienkāršākais, kā atlaist valdi. Un šajā gadījumā valde ir pilnībā neaizsargāta."

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), kurš vēlēšanās nekandidē, no norisēm ZMNĪ pilnībā norobežojas un politisku iejaukšanos noliedz: "Kāda politika? Nu kāda politika, ja mēs esam stingri nodalījuši politisko iespaidu no kapitālsabiedrību pārvaldes? Attiecīgi ir arī attiecīgā iestāde, kas pieņem lēmumus un pieņem ierobežojumus, un noteikti šādus jautājumus arī izvērtē. (..) Mēs esam izdarījuši visu, lai atdalītu politisko varu no kapitālsabiedrību pārvaldības. Jūs visu laiku pārmetat politisku iejaukšanos, bet kad nav politiskās iejaukšanās, tad atkal nav labi."

ZMNĪ valsts kapitāla daļu turētājs ir ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs. Viņš stāstīja, ka akcionāru sapulci sasaucis tad, kad saņēmis konkrētu informāciju no KNAB: "Nu redziet, man par šo uzsākto procesu ziņas nebija no manas kapitālsabiedrības. Es uzzināju līdzīgi kā ļoti daudzi citi – pilsētā runāja. Kā es jums teicu, pārbaudīju faktus, man KNAB arī atsūtīja rakstiski par to. Paprasīju, vai ir kaut kādi ierobežojumi, kas bija svarīgi man zināt attiecībā uz šo uzņēmumu un šo ēku kā tādu. Un sasaucu ārkārtas akcionāru sapulci likumā ietvertajā termiņā un laikos. Es biju arī atvaļinājumā. Uzreiz atgriezos no atvaļinājuma un sasaucu šo sapulci, un atstādināju. Zikina kungs varbūt bija pārsteigts, jo viņš tika atstādināts uzreiz, sēdes laikā. Dilbas kungam bija priekšlikums vienoties ar šā mēneša [augusta]  pēdējo datumu, jo man bija nepieciešams arī nodot lietas jaunajiem pagaidu valdes locekļiem."

"ZMNĪ" ārkārtas dalībnieku sapulcē valdes locekļiem pārmests arī tas, ka viņi kavējas ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumā "Kā tiek pārvaldīta Zemkopības ministrijas ēka?" sniegto ieteikumu ieviešanu. "Valsts kontroles revīzijā konstatētie pārkāpumi, KNAB izteiktie aizrādījumi un ierosinātais kriminālprocess, kā arī [ZM] Valsts īpašuma nodaļas sniegtā informācija liecina par to, ka valde nepienācīgi pilda  savus pienākumus (..).

Iegūtā informācija par valdes locekļu rīcību un faktiskie apstākļi rada šaubas par valdes locekļu reputāciju.

Rīkojoties prettiesiski, valde ne tikai grauj savu reputāciju, bet arī kapitālsabiedrības reputāciju, un  tas savukārt rada draudus kapitālsabiedrības industriālās drošības sertifikāta zaudēšanai," rakstīts ZMNĪ 11. augusta dalībnieku sapulces protokolā.

Atlaistais valdes loceklis Zikins gan uzskata, ka patiesais iemesls ir tikai KNAB darbības: "Tur pārkāpumu nav. Tās ir visas vecās lietas, kuras ir sen jau atrisinātas, un par to strīda nav. Tas tikai bija pieminēts, lai izveidotu lielāku mapīti. (..) Notiek izmeklēšana, bet tā lieta ir nosacīti divus gadus veca. Cik viņi ilgi vēl vilks tos divus gadus, grūti spriest. Bet viņu darbība nav tik īpaši operatīva." Par ko tieši esot lieta, Zikins nedrīkstot stāstīt.

Savukārt ZM vien apstiprina, ka izmeklēšana neesot saistīta ar meliorācijas projektiem. "Process nav par struktūrfondiem vai Eiropas Savienības iepirkumiem, process ir par nacionālajiem iepirkumiem, bet es detaļās nevaru vēl stāstīt, jo process ir ļoti aktīvā fāzē," sacīja ZM valsts sekretārs Kronbergs.

Jau pieminētajā Valsts kontroles revīzijā pērn norādīts uz vairākām dīvainībām ZM ēkas apsaimniekošanā. Piemēram, lielāko daļu pārvaldīšanas izdevumu veido izdevumi par apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko no pašiem pirmsākumiem veic SIA "Augstceltne". Neskatoties uz šo pakalpojumu nozīmīgumu, ZMNĪ, beidzoties līguma termiņam pagājušā gada jūlijā, nebija vēl uzsākusi jaunu iepirkuma procedūru, bet pagarinājusi termiņu līdz gada beigām.

Arī jaunajā iepirkumā uzvarēja SIA "Augstceltne". "De facto" zināms, ka arī šajā uzņēmumā, kura birojs atrodas blakus ZM, jūnijā ar kratīšanām bija ieradies KNAB. Tur apstiprināja, ka šobrīd procesā tiesības uz aizstāvību ir četrām personām. "De facto" zināms, ka bez abiem ZMNĪ valdes locekļiem aizdomas kritušas uz SIA "Augstceltne" pārstāvjiem. Firmas īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis gan apgalvo, ka pats ar KNAB nav runājis.

Miljonārs, kura vadītajā holdingā ar grupas zīmi "Kurši"  ietilpst gan degvielas uzpildes stacijas, gan būvmateriālu veikali, savulaik saņēmis Atzinības krustu. Gan viņš pats, gan viņa biznesa partneri ir ziedojuši partijām – piemēram, pirms pieciem gadiem Latvijas Zemnieku savienībai Kursītis atvēlēja 10 000 eiro. Viņš gan norāda, ka 30 gadu laikā SIA "Augstceltne" uzturējusi ēku dažādu partiju ministru laikā.

Firmas vai tās darbinieku negodprātību Kursītis kategoriski noliedz, taču zina stāstīt, ka SIA "Augstceltne" bijušajam tehniskajam direktoram ZMNĪ valde lūgusi palīdzēt sastādīt iepirkuma tehnisko specifikāciju. "Ja varbūt pie pārrunām mani cilvēki varēju runāt kaut ko citu – es nepieļauju to. Vēl jo vairāk – par kaut kādu maksāšanu. Tas ir izslēgts! (..) Pēdējo konkursu mēs vinnējām ministrijā ar viszemāko cenu. Par ko tur var runāt? Man tikai nosedzas algas un ēkas uzturēšana, man tur tagad pašreiz nekādas no tās ēkas nav pat peļņas. Un es to balstu tāpēc, ka uzskatu, ka es esmu tās ēkas tēvs," apgalvoja Kursītis.

SIA "Augstceltne" gada pārskats liecina, ka šovasar firma lēmusi pārtraukt darbību nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozarē. Uzņēmums gan nesen ir uzvarējis arī citos publiskajos iepirkumos, piemēram, "Valsts nekustamo īpašumu" rīkotajā konkursā par telpu uzkopšanu objektiem ar industriālās drošības sertifikāta (IDS) prasībām. Taču par pavasarī firmai anulēto IDS Juris Kursītis pats jūtoties atvieglots, jo nozare esot ļoti sarežģīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti