Sākts iepriekš daudz aprunātais zinātnisko institūciju konsolidācijas process, līdz nākamajam gadam no reģistra izslēgs 17 institūtus. Kopumā no Eiropas fondu aizejošā perioda līdzekļiem atvēlēti vairāk nekā 11 miljoni eiro, un līdzekļi augstskolām un institūtiem jāapgūst līdz gada beigām. Zinātnieki atzīst, ka nauda projektos jāiegulda sasteigtā veidā.
Vienīgais zinātniskais institūts, kuru fiziski pārceļ no esošās mītnes, ir Neorganiskās ķīmijas institūts Salaspilī, pārējos konsolidācija notikusi administratīvā līmenī, pievienojot tos augstskolām.
Neorganiskās ķīmijas institūta zinātniekiem, kas pašlaik darbojas Salaspilī, kopā ar visu laboratoriju aprīkojumu līdz gada beigām ir jāpārceļas uz Ķīpsalu Rīgā, jo konsolidācijas programmas ietvaros institūts tiek pievienots Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Institūtā strādā ap 40 cilvēku, taču aptuveni 12 darbinieki pēc reorganizācijas uz Rīgu nevēlas pārvietoties un aiziešot no darba.
Telpas Salaspilī patiešām ir novecojušas, un, kā saka institūta direktors Jānis Grabis, nav diez ko reprezentatīvas, taču darbu darīt tas netraucēja. Šobrīd zinātnieki lauza galvu, kā pārvietot zinātnisko aprīkojumu, kuru agrāk nācās ar celtni iecelt institūta telpās.
Tiesa gan, gadu gaitā aizvien sarežģītāk kļuvis apsaimniekot lielo zinātnisko kompleksu, lielākā daļa telpu ir tukšas. Ieguvums no apvienošanās ar RTU ir vieglāka studentu piesaiste Ķīpsalā, kā arī labāka infrastruktūra. Turklāt ar fakultāti jau vienmēr bijusi cieša sadarbība, piemēram, kopā tiek strādāts pie fotokatalizatoriem, ar kuru palīdzību saules gaismā varētu sadalīt dažādas kaitīgās vielas vides aizsardzībā.
Taču pārcelšanās procesu Grabis sauc par krietni sasteigtu.
Par to, vai viss iesāktais reformu process dos ieguldījumu pētniecības attīstībā, zinātnieks saka īsi - rādīs laiks. RTU no Eiropas fondu naudas konsolidācijas programmā piešķirti vairāk nekā divi miljoni eiro. Vēl bez Neorganiskās ķīmijas institūta pārējie RTU institūti administratīvi tiek pievienoti fakultātēm.
Vairāk stāsta zinātņu prorektors Tālis Juhna: "Jūs zināt, kāds mums ir finansējums zinātnei valstī. Viens veids, kā efektīvāk izmantot šos līdzekļus, ir maksimāli strādāt kopā. Pie šī projekta ir izveidota nopietna komanda, kurā sadalīti dažādi pienākumi. Viens no svarīgākajiem punktiem – mums vajadzētu turpināt saņemt atbalstu no Izglītības ministrijas attiecībā uz nekustamo īpašumu jautājumu."
Juhna piekrīt, ka līdzekļi šoreiz jāapgūst sasteigtā veidā, un šāda zinātnisko institūtu konsolidācija pie universitātēm ir tikai neliels solis. Proti, pašas pētniecības attīstībā nepieciešams daudz vairāk.
"Mēs ceram - solījumi, ka valsts finansējums zinātnei pieaugs, tiks realizēti. No savas puses mēs darīsim visu iespējamo, lai maksimāli efektivizētu zinātnisko institūtu un augstskolu darbību, bet ar to nepietiks, lai mēs attīstītu pētniecību," saka Juhna.
Savukārt Latvijas Universitāte (LU) šajā Eiropas līdzekļu programmā saņēmusi vislielāko finansējumu – virs trīs miljoniem eiro. Plānots projekta ietvaros LU pievienot Bioloģijas institūtu, Filozofijas un socioloģijas institūtu, Fizikas institūtu, Latviešu valodas institūtu, Latvijas vēstures institūtu un arī Polimēru mehānikas institūtu.
Reorganizācija gan vairāk notikšot administratīvā līmenī, nevis fiziski pārceļot un apvienojot institūtus.
"Projektā vēl notiks detalizēta situācijas izpēte. Pirmkārt, funkciju un uzdevumu auditā. Tāpat, ņemot vērā šo auditu, kas parādīs, kā visefektīvāk organizēt reorganizējamo institūciju pārvaldību nākotnē, tiks izstrādāti dažādi modeļi, kāda varētu būt šī jaunā organizatoriskā struktūra. Tad tā tiks skatīta universitātes vadībā un senātā," par LU plāniem konsolidācijā stāsta projekta vadītājs Ansis Grantiņš. Pagaidām nav plānots, ka LU zinātniskie institūti maina savu atrašanās vietu, bet tas, visticamāk, notikšot nākotnē, attīstot jauno studiju un zinātnes centru Torņkalnā.
Bioloģijas institūtā gan darbinieki atzīst, ka valda neziņa par apvienošanās procesu un tas ļoti traucējot ikdienas darbam. Turklāt starpdisciplināra sadarbība norit arī līdz šim, tāpēc konsolidācijas mērķi zinātnes attīstības kontekstā pētnieki šajā institūtā īsti neizprot.
"Mūs uztrauc neziņa, kas ir. No vienas puses, mums saka, ka mēs šeit paliksim, bet mainīsies kādas organizatoriskās lietas. No otras puses, mēs esam tāda ļoti daudzpusīga struktūra, un katram ir savas īpatnības, specifika. Mani uztrauc administratīvais nodrošinājums, kāds būs – vai man būs grāmatvedības, lietvedības pakalpojumi, vai tie atradīsies Baznīcas ielā vai šeit, kur es saņemšu rēķinus. Šādas tehniskas lietas brīžiem laboratorijai var būt katras dienas jautājums," saka Augu minerālās barošanās laboratorijas vadošā pētniece Anita Osfalde.
Vadošā pētniece Līga Jankevica reorganizāciju uzskata par pasākumu ķeksīša pēc, jo pirmkārt zinātne un pētniecība jāattīsta ar valsts pasūtītiem pētījumiem, kuru šobrīd vienkārši nav.
Turpat Salaspilī atrodas arī Fizikas institūts, kura statuss arī mainās, un tas nokļūs Latvijas Universitātes paspārnē. Institūts esot gatavs sadarboties un nākotnē pat neizslēdz iespēju arī fiziski pārvietoties tuvāk zinātniskiem centriem, jo patlaban četru lielu ēku kompleksu fizikas zinātnieki neapdzīvojot, stāsta vadošais pētnieks Imants Kaudre.
Neskaidri jautājumi, līdzīgi kā citiem institūtiem, ir finanšu pārdale un dokumentu aprite, tāpēc šo apvienošanas soli vairāk sauc par formālu, jo radoša apmaiņa jau norit patlaban starp institūcijām.
Kopumā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtējusi un atbalstījusi 13 zinātnisko institūtu un augstskolu projektus, kas tika iesniegti Eiropas fondu programmai. No kopējiem piešķirtajiem teju 12 miljoniem eiro daļa ir izcilības attīstībai, bet lielākā summa - septiņi miljoni eiro - paredzēti tieši konsolidācijai. Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa vēl norādīja, ka arī pašām institūcijām līdz gada beigām jāizstrādā savas vīzijas un pētniecības programmas.
Kopumā projektu īstenošanas rezultātā līdz nākamajam gadam paredzēta 17 zinātnisko institūciju izslēgšana no zinātnisko institūciju reģistra.
