Sadaļas Sadaļas

Zinātnisko institūtu apvienošana nesola to kvalitātes kāpumu

Lai arī valdība jau atbalstījusi zinātnisko institūciju strukturālās reformas jeb apvienošanu, zinātnieki bažījas, ka apvienošana kvalitāti necels. Izglītības ministrija vēl veido normatīvo bāzi konsolidācijas procesam, taču jau zināms, ka līdzekļus no Eiropas fondu deviņu miljonu programmas vēl šajā periodā varēs saņemt tie zemu novērtētie institūti, kas pievienosies kādam no spēcīgākajiem vai kādai universitātei. Lielāki zinātnes institūti, kas ir zemu novērtēto vidū, jau šobrīd devuši signālus, ka apvienoties negrasās. Tāpat arī mazākas zinātnes iestādes meklē citus resursu apvienošanas modeļus bez ministrijas piedāvātajiem.

Valdība, apstiprinot izglītības ministrijas ziņojumu, jau devusi zaļo gaismu zinātnisko institūciju strukturālajai reformai. Ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa norāda, ka patlaban rit reformu jeb apvienošanas posms, kas balstīts uz daudz aprunāto starptautisko institūtu izvērtējumu  un rekomendācijām.

Tieši institūtu konsolidācijai Eiropas Savienības struktūrfondos vēl šajā periodā paredzēti deviņi miljoni eiro.

"Tā kā starptautiskā izvērtējuma rekomendācijas un sekojošie valdības lēmumi ir tādi, ka mēs koncentrējam resursus ap 4 un 5 novērtētajiem institūcijām un universitātēm kā zināšanu centriem. Līdz ar to tiem institūtiem, kas novērtēti zemāk, ir iespējams pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja apvienojas un veido turpmāko attīstību ar kādu universitāti vai stipro institūtu. Mērķis ir zinātnes resursus konsolidēt, veidojot lielus spēcīgus nozares spēlētājus un institūtus," skaidro Kiopa.

Vienlaikus gadījumos, ja vājie zinātnes institūti pievienojas kādai no universitātēm, ministrija tādējādi cer veidot kvalitatīvāku izglītību, kas balstīta pētniecībā ar studentu iesaisti zinātniskajā darbībā.

Lai naudu saņemtu, institūtiem patlaban jāveido rīcības plāni resursu konsolidācijā. Institūcijā jābūt nodarbinātiem vismaz 25 zinātniskā personāla pārstāvjiem ar nosacījumu, ka slodze katram ir vismaz 10 stundas nedēļā.

Piemēram, Latvijas Mežzinātnes institūts "Silava" starptautiskajā izvērtējumā ieguvis vērtējumu trīs, taču ir viens no lielākajiem institūtiem, kur darbojas 160 cilvēku un kas šobrīd iesaistīts 80 pētījumos. Finansējumu ik gadu institūtam pašam izdevies kāpināt.

Līdz ar to "Silavai" apvienošanās nebūt nav dienas kārtībā, sekojoši uz šo naudu nepretendēs, atzīst institūta direktors Jurģis Jansons: "Ja ministriju interesētu augstākās izglītības stiprināšana, tad pirmie augstskolām būtu jāpievieno tieši augstāk novērtētie institūti, jo tādējādi  universitātes iegūtu vēlamo labumu. Ko tad mēs, mēs jau tādi vidēji vietējie spēlētāji, ko tad mēs tām universitātēm varam palīdzēt? Bet ja runā nopietni, tad, protams, ir desmitiem citu veidu, kā universitātēm izmantot institūtu zinātniskos resursus, lai izglītotu jauniešus."

Tieši augstskolām jādomā vairāk par savu sistēmu sakārtošanu, lai tās būtu interesantas mums un mēs pieņemtu lēmumu par institucionālu tuvināšanos izglītībā," norāda institūta direktors.

"Ar piespiedu metodēm vai administratīvām aktivitātēm var pieņemt lēmumu kaut ko izdarīt, bet zinātne jau ir radošā profesija, un efekta no darbībām ar varu, piespiedu kārtā nebūs nekāda efekta. Šobrīd kaut ko cenšas panākt ar spiedienu uz naudas pārdali," saka Jansons.

Institūta direktors lēš, ka, atsakoties no konsolidācijas, zaudēs aptuveni tikai desmito daļu no gada budžeta, turklāt par šīs programmas naudu zinātni attīstīt nemaz nav paredzēts. "Silava" arī starptautiskajā novērtējumā atzīts par labu institūtu vietējā līmenī, kas mežu nozares institūtam arī ir svarīgākais, nevis konkurēt starptautiski. Tādēļ Jansons starptautisko ekspertu vērtējuma lielo nozīmi naudas pārdalē uzskata par kļūdu.

Izglītības ministrija gan norāda, ka "Silava" varēs pretendēt uz nākamā perioda finansējumu arī bez reformas. Savukārt Kiopa skaidro, kā reforma ietekmēs bāzes finansējuma pārdali nākotnē: "Protams, tas attieksies arī uz bāzes finansējumu. Tas neattieksies vienā dienā, bet jau no 2015.gada 1.janvāra bāzes finansējums vairs neattieksies uz tiem institūtiem, kas mazāki par pieciem. Tāpat bāze netiks maksāta tiem, kas ir slikti novērtēti."

Ar divnieku starptautiski novērtētā Latvijas Augļkopības institūta vadošā pētniece Edīte Kaufmane stāsta - lai saņemtu Eiropas fondu naudu, kā arī bažījoties par bāzes finansējumu zemu novērtētajiem zinātniekiem, institūts izstrādājis savu modeli. Tas cer apvienoties ar Pūres dārzkopības centru un kādu privātu institūciju, kas nodarbojas ar vīnogu selekciju.

Taču par reformu kopumā pagaidām pētniece bažījas, ka tā noritēs vien ķeksīša pēc un kvalitāti zinātnes nozarē nestiprinās.

9 miljoni eiro gan bez  konsolidācijas paredzēti arī pētniecības izcilībai, kam sākotnēji pārdalīts ap miljons eiro, bet, izvērtējot saņemtos iebildumus un priekšlikumus, ministrija rosināja to celt līdz 2,5 miljoniem eiro.

Visaugstāk novērtētā Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš secina, ka problēma ir tieši apvienošanas programmas pašmērķis - samazināt institūtu skaitu, taču kvalitāti stiprina tādi faktori kā infrastruktūras nodrošinājums, spēcīgi kadri un zinātnieku motivācija nodarboties ar inovāciju.

Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis, vērtējot zinātnes institūtu reformas posmu, norāda, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, taču patlaban tās ir haotiskas. Spēcīgāki un lielāki institūti cenšas nosargāt autonomiju, mazāki institūti dzīvojot bailēs par nākotni, par to, kā saglabāt zinātnisko identitāti un savu pētījumu ievirzes, pievienojoties lielākiem. Tāpat Spārīša ieskatā arī pietrūkst Izglītības ministrijas dialoga ar nozari kopumā, nevis tikai ar atsevišķiem institūtiem.

Izglītības ministrija patlaban veido Ministru kabineta noteikumus par konsolidācijas procesa kritērijiem, un ziņojumu valdībā plānots iesniegt 14.novembrī. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt