Sadaļas Sadaļas

Ziema tuvojas. Kā pretoties Covid-19 pandēmijai aukstajos mēnešos

Jauns ASV veikts zinātnieku pētījums liecina, ka Covid 19 izraisītāja – koronavīrusa SARS-Cov-2 – pārneses pamatmehānisms var mainīties līdz ar gadalaiku maiņu, un tas jāņem vērā, izstrādājot pretepidēmijas pasākumus un rūpējoties par personīgo drošību.

Atšķirībā no sezonas gripas, ar kuru bieži salīdzina Covid-19, jaunais koronavīruss turpināja izplatīties arī siltajos vasaras mēnešos. Šo fenomenu pēta epidemiologi un virusologi, bet tas pievērš arī citu zinātnes jomu, tostarp inženiermehānikas, speciālistu uzmanību, ziņo Pasaules ekonomikas foruma portāls.

“Vēl aprīļa sākumā daudzus nodarbināja jautājums, vai Covid-19 vasarā izzudīs. Mēs sākām domāt par šo tematu no siltumpārneses skatupunkta, jo šajā jomā esam eksperti,” stāsta Kalifonijas Universitātes Santabarbarā inženiermehānikas katedras docente Janjina Džu. Viņa ir viena no autorēm zinātniskajam rakstam, kas publicēts Amerikas Ķīmijas biedrības žurnālā “Nano Letters”. Rakstā aplūkots elpceļu izdalīto pilienu, ar kuriem “ceļo” koronavīruss, izplatīšanās mehānisms, ņemot vērā apkārtējās vides apstākļus.

Lai saprastu, kā jaunajam koronavīrusam izdodas saglabāties infekciozam apstākļos, kuros gripas vīrusa aktivitāte samazinās, pētnieki modelēja dažādus temperatūras un relatīvā mitruma apstākļus diapazonā no karsta un sausa līdz aukstam un mitram. Eksperiments notika telpā. Tika pieņemts, ka vīruss izplatās, notiekot parastai sarunai vai pat elpojot, bet cilvēki, kad šķauda un klepo, atbilstoši ieteikumiem aizsedz muti un degunu ar salveti vai saliektu elkoni.

Šos scenārijus pētnieki izspēlēja, ņemot vērā jaunākos datus par to, cik ilgi patogēns saglabājas infekciozs ārpus cilvēka organisma. Rezultāti ir visai satraucoši, norāda autori.

Divi metri koronavīrusam nav robeža

Pirmkārt, elpceļu izdalītie pilieni (tiek uzskatīts, ka tie ir visizplatītākais SARS-CoV-2 pārneses veids) “nepakļaujas” spēkā esošajiem epidemiologu ieteikumiem par sociālo distancēšanos.

“Mēs konstatējām, ka lielākajā daļā izmēģinājumu elpceļu izdalītie pilieni pārvietojas lielākos attālumos nekā sešas pēdas (1,8 metri), ko [kā sociālās distancēšanās attālumu] rekomendē ASV Slimību kontroles un proflakses centrs,” norāda pētniece Džu. Šis efekts pastiprinās aukstākā un mitrākā vidē – tādos apstākļos pilieni ar koronavīrusu var aizlidot līdz sešu metru (19,7 pēdu) attālumā, pirms nokrīt zemē. Tā var notikt, piemēram, saldēšanas kamerās gaļas kombinātos, kur tiek uzturēta zema temperatūra un augsts mitrums, lai labāk saglabātu gaļu un novērstu tās izžūšanu.

Līdztekus “ceļojumiem” lielos attālumos vīruss ir īpaši noturīgs zemākās temperatūrās un saglabājas infekciozs no dažām minūtēm līdz vairāk nekā diennaktij dažādās vidēs. Iespējams, tas izskaidro vīrusa superizplatības gadījumus, kas tika konstatēti vairākos gaļas pārstrādes uzņēmumos dažādās valstīs, konstatē autori.

Karstumā vīruss izplatās citādi un arī ir bīstams

Relatīvi augstas temperatūras un sausa gaisa apstākļos pilieni, kas izdalās no elpceļiem runājot, klepojot un šķaudot, iztvaiko ātrāk. Bet rezultātā izveidojas aerosoli – sīku daļiņu mākonīši, kuros ir vīruss.

“Tās ir ļoti sīkas daļiņas, parasti to izmērs nepārsniedz desmit mikrometru. Tās var atrasties gaisā vairākas stundas, un cilvēki var inficēties, tās vienkārši ieelpojot. Tādējādi vasarā vīrusa pārnese ar aerosoliem var būt būtiskāka salīdzinājumā ar pārnesi pa gaisu pilienos, bet ziemā pārnese ar elpceļu izdalītajiem pilieniem ir bīstamāka. Tas nozīmē, ka atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem cilvēkiem, iespējams, būs nepieciešams pielāgot drošības pasākumus, lai novērstu šīs slimības pārnesi,” uzskata viens no pētījuma autoriem, Kalifornijas Universitātes Santabarbarā pēcdoktorantūras pētnieks Lei Džao.

Piemēram, ja telpā ir vēsi un mitri, var būt nepieciešams lielāks fiziskās distancēšanās attālums, bet karstā un sausā laikā vajadzīgas blīvākas aizsargmaskas un gaisa filtri, kas domāti sīkākām daļiņām.

Zinātniskā darba secinājumi par vīrusa izplatīšanos dažādos apstākļos, ņemot vērā temperatūru un mitrumu, var būt noderīgi gan epidemioloģiskajiem dienestiem, gan plašākai sabiedrībai kopīgajos centienos iegrožot bīstamā patogēna izplatīšanos, uzskata pētījuma autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt