"Nekas jau slikts nenotiks," tā domāja Arnis, kurš par braukšanu dzērumā zaudēja autovadītāja apliecību. Reibums tolaik bija lielāks par pusotru promili. Autoavāriju viņš neizraisīja, taču potenciāls bija – grādīgā ietekmē šofera krēslā sēdās arī pēc tiesību atņemšanas. "Daudzi tā dara," tobrīd tā vīrietis sevi iedrošināja. Un daudzi Latvijā diemžēl tā arī dara.
Jau ne reizi vien tiek piesaukta drūmā statistika – ik gadu aptuveni 3500 autovadītājus pieķer reibumā. Lielākajai daļai – vairāk nekā 2000 – alkohola koncentrācija asinīs ir virs pusotras promiles.
Nekas jau slikts nenotiks
Diennaktī ziņas par pieķertiem dzērājšoferiem ir vairāk nekā viena. Diemžēl arī nelaimes gadījumu netrūkst. Kā, piemēram, gada sākumā ziņa par nelaimi Pļavniekos, kur pēcpusdienā uz gājēju pārejas vīrietis bez autovadītāja apliecības teju trīs promiļu reibumā notrieca meiteni, viņas māti un vecmammu. Meitene gāja bojā.
Pērn 803 dzērājšoferi bija iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos, kuros traumas guva 252 cilvēki, bet bojā gāja 11. Šī gada statistika vēl nav apkopota.
Ja šoferis dzērumā izraisījis avāriju, kurā cietis vai bojā gājis cilvēks, viņu sauc pie kriminālatbildības, kā arī tad, ja persona bez tiesībām auto vadījusi reibumā.
Šī brīža likums paredz, ka autovadītājiem reibumā virs pusotras promiles piemērojams naudas sods un tiesību atņemšana uz pieciem gadiem. Taču līdz 2020. gada jūlijam dzērājšoferus administratīvi aizturēja. No tā atteicās, jo tas bija par dārgu valstij. Vairs nepiedāvājot izgulēt dzērumu, paredzēja bargākus naudassodus un tiesības atņēma uz ilgāku laiku. Taču tas cerības par mazāk dzērājšoferiem uz ielas neviesa.
Pieķertie šoferi zaudētās tiesības pēc laika atjauno. Valsts policija sacīja, ka bijušas situācijas, ka par braukšanu dzērumā vienam cilvēkam tiesības ne reizi vien atņemtas. Piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) norādīja, ka pagājušajā gadā tiesības atjaunoja 1140 vadītāji, kuriem par braukšanu reibumā tās atņēma. Savukārt šogad – līdz šim vadītāja apliecību atjaunoja vairāk nekā 1000 autovadītāju – aptuveni 70% no tiem ir bijušie dzērājšoferi.
Vai kriminālatbildība ko mainīs?
Politiķi likumprojekta anotācijā atzinuši, ka šī brīža sods nesasniedz mērķi, tāpēc šobrīd parlamenta dienaskārtībā ir kriminālatbildības noteikšana šoferiem, kuri brauc vairāk nekā pusotras promiles reibumā. Par to jau diskutēts gadiem. Līdz lēmumam nenonāca, rodot attaisnojumu, ka bargs sods domāšanu nemaina. Taču policija uz kriminālatbildības noteikšanu norādīja jau sen, minot kaimiņus Lietuvā, kur kriminālatbildība problēmu risina.
Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis par plānoto kriminālatbildību dzērājšoferiem sacīja: "Sodi var būt bargāki, ja vien ir kāds, kas tos piemēro." Irbītis strādā ar cilvēkiem, kas pēc tiesību atņemšanas par braukšanu dzērumā vēlas atgriezties satiksmē. Šie šoferi parasti sakot, ka nav jutuši policijas klātbūtni, tāpēc brauca reibumā, stāstīja Irbītis.
"Daudziem ir tā sajūta, vismaz ir bijusi tā nesodāmības sajūta, jo plūsmā mēs neredzam patrulējošos policistus. Viņš ir pieļāvis šo pārkāpumu vienreiz, otrreiz, trešo reizi, bet viņu noķēruši ir tikai pēc kāda desmitā pārkāpuma – šim cilvēkam rodas nesodāmības ilūzija.
Man ir bažas, ka – kaut vai mēs palielinām šos sodus, jā, uz daudziem tas iedarbosies, bet vai tiešām līdz tiem, kas ir hroniskie pārkāpēji, mēs tiksim?"
Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis atzina, ka policijas klātbūtne satiksmē būtu lielāka, ja iestādē netrūktu darbinieku. Satiksmes kontroli balsta uz tehniskajiem līdzekļiem. Ja parlaments pieņems plānotās izmaiņas, tad policisti fokusēsies uz dzērājšoferiem, taču ātruma pārkāpumus pamatā varētu fiksēt tehniskie līdzekļi. Tomēr ir sabiedrības daļa, kurus neattur sēsties pie stūres dzērumā arī pastiprināta policijas uzmanība.
Deputāti likumprojekta anotācijā paredz, ka kriminālatbildība varētu atturēt no sēšanās pie stūres vairāk nekā pusotras promiles reibumā aptuveni 500 cilvēku. Tā ir ceturtdaļa no visiem ik gadu sodītajiem pusotras promiles šoferiem. Savukārt Tieslietu ministrija paredz, ka sods varētu atturēt 700 cilvēkus.
Jāmeklē problēmas cēloņi
Kad Arnis, savas atkarības vadīts, brauca dzērumā, viņu policija nepieķēra pirmajā reizē. Savukārt, kad viņam atņēma tiesības, vīrieti māca pārmetumi par to, ka viņu pieķēra, nevis par pastrādāto.
"Biju braucis [dzērumā] arī bez tiesībām, un arī ar tiesībām dzērumā braucis. Iepriekš vienkārši nebiju pieķerts. Bija vienkārši tāda nožēla, ka es kaut kā neveiksmīgi trāpījos un dusmas – kā es tā. Bet baigā tāda saprašana, ka es daru sliktu lietu, tobrīd nebija tanī laikā," atzina Arnis.
Viņš tiesības atguva pēc 15 gadiem. 10 gadus bija arī cietumā. Tur iesaistījās resocializācijas programmās, lai mazinātu savu alkoholismu. Un šobrīd joprojām iesaistās dažādās aktivitātēs. Viņaprāt, visatbilstošākais sods dzērājšoferiem ir darbs ar slimības ārstēšanu.
"Par katru noziegumu ir jāsaņem attiecīgs sods. Tas, kas būtu no valsts puses darāms, – saņemot sodu, lai tiktu panākts arī soda mērķis. Soda izpildes laikā lai viņam būtu tās zināšanas, kas ar viņu ir. Vai viņš šo noziegumu izdarīja, būdams atkarīgs? Tad, kad viņš saprot, kas ar viņu notiek, tad viņam ir varbūt vieglāk pieņemt lēmumu – to turpmāk darīt vai nedarīt.
Arī man likās, ka man nav atkarības. Katru reizi es domāju, ka es dzerot pie stūres nesēdīšos. Bet desmitām reižu tas man nav sanācis."
Likumprojekta autori paredz, ka aptuveni trešdaļai pieķerto varētu piemērot naudas sodu vai reālu brīvības atņemšana. Savukārt aptuveni 70% varētu piemērot sabiedrisko darbu, probācijas uzraudzību un nosacītu brīvības atņemšanu. Tas nozīmē, ka Valsts probācijas dienesta klientu skaits pieaugtu par aptuveni 1000 klientiem gadā. No tiem 6 % varētu būt probācijas uzraudzībā.
Probācijas dienestā stāstīja, ka šobrīd viņi izpēta ārzemju programmas, kas speciāli pielāgotas dzērājšoferiem. Ja likumprojekti stātos spēkā, tad šādu programmu būtu nepieciešams pielāgot.
Dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadītājs Jānis Klūga skaidroja, kā izpaustos darbs ar potenciālajiem klientiem. "Sākumceļš jau būtu līdzīgs tam, kā mēs līdz šim strādājam. Mums vispirms ir jāizzina alkohola lietošanas cēloņi – kāpēc viņš ir lietojis šo alkoholu, kāpēc viņš sev ir devis atļauju. Varbūt tur apakšā ir kaut kādas dziļākas programmas un varbūt būtu jāiedarbina vairākas programmas, piemēram, vardarbības novēršanai (..)."
Klūga skaidroja, ka personas, kas nonāk probācijas uzraudzībā saistībā ar alkohola reibumā izdarītu noziegumu, nereti nav nemaz atkarīgas – tā bijusi viena epizode. Tāpēc nepieciešams individuāls darbs, uzskata Probācijas programmu nodaļas vadītāja Krista Skara.
"Lai gan mēs saucam to grupu "dzērājšoferi", bet tur ir tik atšķirīgi šie cilvēki. Katrs to alkohola pudeli paņem savu iemeslu dēļ, katram alkohols iedarbojas citādāk. Kurš kļūst agresīvāks, kurš kļūst bezatbildīgāks, kuram paliek viss vienalga. Šai mērķa grupai ir jābūt ļoti vērīgiem pret tām individuālajām vajadzībām un riskiem, kas tam cilvēkam ir. Tur tad palīdz strādāšana ar katra cilvēka risku izpēti, arī grupā kopā viņi pēta, kas ir tās problēmas, kas pēc tam [pēc alkohola dzeršanas] rodas. Katrs var savas izpētīt. Tā ir tāda nemitīga individuālo situāciju, individuālo domāšanas kļūdu analizēšana."
Tieslietu ministrija rosina paredzēt, ka, ja persona vadījusi transportlīdzekli reibumā vai atteikusies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes, bet izmantotais transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību. Konfiskācijai pakļaus minēto noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai piederošu transportlīdzekli, ja ar to būtu braucis dzērājšoferis.
Tieslietu ministrija prognozē, ka gadā vidēji kopumā varētu tikt konfiscēti 2500 auto vai piedzīta to vērtība.
