Atvērtie faili

#91 Ukrainas kara blaknes – zemnieku lobijs Latvijā vēlas panākt atkāpes no vides prasībām

Atvērtie faili

#93 Bads un gruvešu kaudzes – ukraiņu dzīve frontes pievārtē. Speciālreportāža no Ukrainas

#92 Zeme, kur dzer: ar kādiem argumentiem Ekonomikas ministrija aizstāv alkohola nozari?

«Zeme, kur dzer»: Nauda pret veselību jeb kā Ekonomikas ministrija aizstāv alkohola nozari

Alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā sasniedzis augstāko atzīmi OECD valstu vidū, bet Ekonomikas ministrija (EM) turpina aizstāvēt nozares lobiju. Veselības ministrijas (VM) rosinātās izmaiņas, kas paredz stingrākus ierobežojumus, apbērtas ar iebildumiem ne tikai no grādīgo dzērienu industrijas, bet arī valsts institūcijām. Kas notiek brīdī, kad saduras sabiedrības veselības un tautsaimniecības intereses? 

ĪSUMĀ:

Dvēseles kliedziens: Sveika, mamm... 

Aigai ir četrdesmit gadu. Viņa ar abiem bērniem dzīvo kopā ar saviem vecākiem. Tālāk sekojošie fragmenti ir no vēstules, kas ir Aigas dvēseles kliedziens mātei – alkoholiķei. Šim rakstam pievienotajā audio fragmentā Aigas emocijas skan aktrises Zanes Daudziņas balsī, jo Aiga vēlējās palikt anonīma.

Un, ja Tu prasītu man, kāpēc tad mums nav bijušas daudz un dziļas, atklātas sarunas, tad es par sevi varu atbildēt – jo Tu lielu daļa savas dzīves neesi bijusi pieejama, Tu neesi bijusi skaidrā, man ir bijis no Tevis bail, un esmu jutusies Tevis pievilta, sāpināta. Tāpēc.

Apzinātā, tagad jau pieaugušas sievietes vecumā bieži man nācies būt nevis meitas lomā, bet gan ačgārni – kā mammai Tev, kā mammai savam tēvam... Jautāsi – kā tad tā? Elementāri. Jo Tu jau neesi bijusi klāt tajos brīžos, kad esi prom, jo aizdzērusies kaut kur centrā, nav svarīgi, viena vai ar kādiem kopā, kamēr mājās ir panika, tēvs izmisuma asarās un, izbijies kā mazs bērns, ar izmisīgiem palīgā saucieniem, gļēvulīgu neziņu, roku lauzīšanu skraida no viena istabas stūra uz otru... Tu jau nezini, kā skan tie sāpju kliedzieni pār mums tiem, kas viņam tajā brīdī ir blakus. Jo Tu esi prom.

Un katra anestēzija prasa atkal nākamo devu. Tas ir likums. Tā ir fizioloģija, nevis izlaidība. Tā strādā atkarību izraisošas vielas. Tāda ir alkoholisma kā slimības, kuru Tu noliedz, gaita. Tas nav nekas jauns. Man vairs ne. Arī maniem bērniem ne. Viņi visu mācās saprast. Es lietas viņiem saucu īstajos vārdos, lai arī viņiem to ir grūti sagremot, jo mēs visi cenšamies neredzēt patiesību...

Mamma pārmērīgi lieto alkoholu vismaz trīsdesmit gadus, kopš Aiga sevi atceras. Visgrūtāk meitai bijis pieņemt, ka mammu viņa neizglābs, taču palīdzība jau nepieciešama viņai pašai un pārējai ģimenei. 

Dokumenti

Vēstule: Dvēseles kliedziens mammai

Lejuplādēt

122.16 KB

"Bija, pirmkārt, ļoti grūti atzīt sev, ka es esmu līdzatkarīga. Es tomēr visu dzīvi līdz tam brīdim, kamēr es to atzinu, kaut kādā veidā slēpu to, ka manai mammai ir problēmas. Kaut vai skolas gados, atceros, es mācēju parādīt, ka manā ģimenē viss ir kārtībā. Vai arī tā glābšana, kad mamma aizdzērusies, iet viņai pakaļ un viņu vest mājās. Tāda iesaistīšanās tajā procesā. Tas bija ļoti ilgi līdz brīdim, kad es sapratu, ka ar manu dzīvi kaut kas iet tā kā… ka mana enerģija pazūd. Un tad tiešām tas tā kā zibens no skaidrām debesīm – vienā brīdī es saņēmos un sāku meklēt palīdzību," stāstīja Aiga.

Viņa lasījusi grāmatas par alkoholismu un līdzatkarību, taču patiesi palīdzējusi vienīgi psihoterapija. Tās laikā arī tapa šī atzīšanās vēstule.

Mums arī tas nav viegli. Jo vienmēr, jā, vienmēr, pēc saules ir sekojis lietus... Pēc Tavas padzīvošanas skaidrā seko dzeršana. Citādi nevar būt, jo nekas netiek darīts, lai būtu citādi: ar lielākiem vai mazākiem dienu vai nedēļu pārtraukumiem, bet mūsu normālais stāvoklis šajā ģimenē ir – mamma atkal dzer un tad kādu laiku nedzer, un tad atkal dzer, un tad drusku nedzer, un atkal dzer, un nedzer, un tad atkal...... 

Paldies, ja izlasīji! Man nebija viegli pateikt atklāti Tev to, kā es jūtos... Lūdzu, pieņem manu dvēseles kliedzienu, ja spēj... 

Vēstule mammu no alkohola atkarības neizārstēja, taču tā palīdzēja mainīt Aigas attieksmi. Viņa saprata, ka mammas izvēli nevar ietekmēt un pārstāja tajā vainot sevi. 

"Es mammai fiziski to vēstuli iedevu, un tas bija veids, kā es viņai varēju pateikt, kā es jūtos. Kā es jūtos pa visiem šiem gadiem, par visām viņas dzeršanām. Par to, kas notiek ar mani," stāstīja Aiga.

Viņas mamma joprojām nav atzinusi, ka viņai ir problēmas ar alkoholu.

Tu dzer vai nedzer, runā vai klusē, raudi vai kliedz, smejies vai dusmojies, bet mūžīgi mūžos – 

es Tava meita Aiga.

Jaunā paaudze, līdzatkarība un profilakses pasākumi

Kādas pirmdienas pusdienas laikā pie Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra uzņemšanas nodaļas stāv vismaz pieci cilvēki. Daļa no viņiem, visticamāk, pavadīja vai sagaidīja tuviniekus, daļa varbūt "stājās iekšā".

Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna ar nožēlu atzina, ka pacientu skaits nodaļās turpina pieaugt. 

"Pašreiz ir vairāk, nekā mēs vispār spējam uzņemt. Ne tikai narkoloģijā, arī psihiatrijas nodaļās ir pacienti ar alkohola lietošanas problēmām, kas ir izprovocējušas arī dažādas psihiskas saslimšanas. Diezgan daudz un diezgan smagos stāvokļos pacienti stājas iekšā," norādīja Stirna.

Latvijā diagnozi "alkohola atkarība" ik gadu uzstāda vidēji 1000 pirmreizējiem pacientiem, taču mediķu redzeslokā nonāk vien neliela daļa no tiem cilvēkiem, kuru dzeršana apdraud pašus vai apkārtējos. 

Pirmreizēji reģistrēta alkohola atkarības diagnoze pa gadiem

2017. gadā –1634

2018. gadā – 953

2019. gadā – 980

2020. gadā – 832

Avots: Nacionālā veselības dienesta dati

Viens no alkohola atkarības kā slimības simptomiem ir noliegums. Gluži tāpat kā Aigas mamma, arī citi sevi par alkoholiķiem neuzskata. 

"Tā kā mums ir ļoti grūti spriest par to reālo ciparu, mēs tur varbūt dažus procentus redzam, bet faktiski tas ir jāreizina vismaz ar desmit vai vairāk," uzskata Stirna.

Turklāt no alkohola posta cieš ne tikai lietotājs.  

Stirna skaidroja: "Viens atkarīgais faktiski ir ievilcis savā, varētu teikt, līdzatkarībā vai no šīs alkohola lietošanas cieš vismaz trīs, četri cilvēki. Tā viena atkarīgā tuvumā esošie cilvēki. Es domāju, ka mums ir jāsaprot, ka tā nav tikai medicīniska problēma, tā ir sociāla problēma, kur cieš līdzcilvēki, un tā ir arī tāda psiholoģiska problēma."

Sarunājoties ar Latvijas Radio, pieredzējusī narkoloģe un psihiatre Stirna vairākas reizes uzsvēra, cik būtiska loma alkoholisma mazināšanā ir profilakses pasākumiem. 

"Tai vecākajai paaudzei mēs jau neko neizdarīsim, tie ir lietotāji, un tie lietotāji neko daudz savā dzīvē arī neizmainīs, ja viņam nebūs kāds akūts stāvoklis. Mums jādomā par jauno paaudzi, kā nenonākt līdz tam," pauda Stirna.

Kā to izdarīt?

Cena, pieejamība un reklāma 

Cena, pieejamība un reklāma ir trīs stūrakmeņi, ko savās rekomendācijās ietver arī Pasaules Veselības organizācija (PVO).

"Pierādījumi nāk klāt, un nekas nav mainījies – šie trīs vaļi, uz ko balstās alkohola ļaunuma mazināšanas un kontroles politika, viņi joprojām eksistē, lai ko arī teiktu, protams, oponenti, ka trūkst pierādījumu, kaut kas nav tā," piebilda Stirna.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Inese Gobiņa kopā ar kolēģi Lauru Isajevu piedalās projektā par alkohola politikas izvērtējumu Baltijas valstīs.

Pēdējā desmitgadē izmaiņas alkohola ierobežošanas politikā Latvijā bijušas minimālas. 

Iebildumi alkohola ierobežošanas politikā no vairākām pusēm

2021. gada vasarā Veselības ministrija publiskajai apspriešanai nodeva divus likumprojektus, kas paredzēja ierobežojumus attiecībā uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību un reklāmu. 

Ātri vien ministrijas ierosinājumi tika apbērti ar lērumu iebildumiem no vairākām asociācijām, biedrībām, uzņēmējiem un arī valsts institūcijām, tostarp divām ministrijām.

VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas eksperte Sanita Lazdiņa norādīja: "Process ir ļoti, ļoti ievilcies, jo mēs visu laiku saņemam kaut kādu pretestību."

Visvairāk iebildumu izpelnījās plānotais aizliegums tirgot alkoholu no astoņiem vakarā līdz desmitiem rītā, tādējādi pārdošanas laiku saīsinot par četrām stundām. 

RSU Sabiedrības veselības institūta asociētā profesore Gobiņa skaidroja: "Tas, ka alkohola tirdzniecības laika samazināšana, vienā no pētījuma pārskatiem, ko es lasīju, par divām stundām dod acīmredzamu labumu, tūlītēju sabiedrības veselībai, proti, samazina hospitalizācijas, akūtos gadījumus neatliekamajā palīdzībā, ceļu satiksmes negadījumus, nu, tas ir fakts." 

Tomēr EM ieskatā ar citu valstu pieredzi un praksi nepietiek – tai sākotnēji bija vairāk nekā desmit iebildumu un ierosinājumu par VM plānotajām izmaiņām,

tostarp lūgums tās pamatot ar konkrētiem, tieši Latvijas situācijai atbilstošiem pētījumiem. 

Gobiņa pauda: "Tas ir dīvains arguments. Līdzīgi kā smēķēšana izraisa plaušu vēzi, Latvijā tas nav pētīts un mēs tam neticam. Kā mēs varam kaut ko izpētīt un pārbaudīt, ja tas netiek ieviests?" 

Tāpat gan EM, gan Latvijas alkohola nozares asociācija norādījušas, ka, ierobežojot alkohola tirdzniecības stundas, mazie veikali būs spiesti slēgties ciet agrāk, kā rezultātā iedzīvotāji nevarēs iegādāties arī citas, tostarp pirmās nepieciešamības preces.  

Pētījumu, kas to apstiprinātu, Latvijas Aalkohola nozares asociācijas izpilddirektora Dāvja Vītola rīcībā nav. 

Vītols norādīja: "Visticamāk, ja šie veikali pēc [pulksten] 20.00 nevar tirgot alkoholiskos dzērienus, tad viņiem nav rentabli strādāt lauku reģionos, tad viņi veras ciet, tas ir tas, ko es esmu dzirdējis." 

Savukārt EM atzīmēja, ka, sniedzot savu atzinumu, konsultējušies ar Konkurences padomi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru un saņēmuši komentārus no veikaliem reģionos. 

Pret tirdzniecības laika īsināšanu ir arī Zemkopības ministrija (ZM), kura atsaucas uz alkohola nozares asociācijas sniegto informāciju par 2001. gadā pieņemtā nakts alkohola tirdzniecības aizliegumu. Kopš tā laika grādīgo dzērienu patēriņš nav samazinājies, turklāt esot skaidri redzams, ka pēc šī aizlieguma cilvēki sākuši veidot alkoholisko dzērienu krājumus mājās. 

"Man ir tīri subjektīvs iespaids no manu paziņu loka un draugu loka, bet otrs ir šī aptauja, ka 60% Latvijas iedzīvotāju ir alkoholisko dzērienu krājumi mājās, vai 2001. gadā tie bija, nebija, to es nezinu," atzīmēja Vītols.

Viņš pieminēja asociācijas pasūtītu, pētījumu aģentūras "Norstat" pērn veiktu aptauju, kurā lielākā daļa respondentu norādījuši, ka viņu mājās jau ir alkoholisko dzērienu uzkrājumi, bet gandrīz piektdaļa atbildējusi, ka sāks veidot lielākus krājumus, ja tiks samazināts alkoholisko dzērienu pārdošanas laiks. 

Mēs gan nezinām, vai iedzīvotāji sāka veidot krājumus pēc aizlieguma alkoholu tirgot naktī. Taču Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati rāda, ka kopš tā laika alkohola patēriņš tiešām ir audzis. 

VID galvenokārt to skaidrojis ar nelegālā alkohola tirgus mazināšanos. Tāpat uzņēmēji aktīvāk reklamējuši savu produkciju un paplašinājuši sortimentu.

"Tas, ko mēs vērojām iepriekšējā reizē,

kad tika ieviests nakts tirdzniecības aizliegums, vairāk tika konstatēti pārkāpumi par nelikumīgiem tirdzniecības darījumiem, tas ir, legālu alkoholu legālas tirdzniecības vietas realizēja naktī, kad tas bija aizliegts,

līdz ar to pieauga administratīvo pārkāpumu protokolu skaits, bija taksometru tirdzniecība," paskaidroja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.

Viņa vēl piebilda: "Tā kā lielāks risks ir par nelikumīgām darbībām ar legāliem dzērieniem nekā par nelegālā tirgus palielināšanos."

Šmite-Roķe politikas veidotājus pirms jaunu lēmumu pieņemšanas aicina tomēr izvērtēt iepriekšējo ierobežojumu ieguvumus un sekas. 

Un patiesi – VM apstiprināja, ka izvērtējums par pirms 20 gadiem ieviesto nakts tirdzniecības aizliegumu netika veikts. Tāpēc ministrijas rīcībā nav datu, kas ļautu spriest, cik tas bijis efektīvs. 

Taču ierēdņi šogad plāno uzsākt visaptverošu pētījumu par alkohola lietošanu, tā radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem Latvijā. 

Pagaidām vairāku iebildumu dēļ iecere par tirdzniecības stundu saīsināšanu ir atlikta, atklāja VM Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas eksperte Lazdiņa. Viņa pauda: "Es domāju, ka šis pētījums parādīs ļoti daudzas lietas un būs mums kā arguments tam, lai mēs šo [ierobežoto] tirdzniecības laiku pēc kāda laika atkārtoti varētu virzīt."

Alkohola nozares lobija ietekmi jūt arī citas VM plānotās izmaiņas

Alkohola nozares lobija ietekme jūtama arī pie citām VM ieplānotajām izmaiņām, pat tādām, kas skartu šauru sabiedrības daļu – piemēram, azartspēļu vietu apmeklētājus. 

"Mūsu tā doma ir tāda, ka tai [alkohola] tirdzniecībai, patērēšanai un pienešanai, ka tā nevar atrasties vienā vietā ar spēļu automātiem, spēļu galdiem, lai nav šīs darbības, ka cilvēks spēlē un dzer,"

Lazdiņa stāstīja par ieceri azartspēļu norises vietās ļaut lietot alkoholiskos dzērienus tikai tam paredzētās vietās – pie bāra. 

Arī šeit iebilst EM, norādot, ka tādā veidā var rasties situācija, ka apmeklētāji, lai varētu ātrāk atgriezties pie spēļu iekārtas, alkoholiskos dzērienus patērēs daudz ātrāk, kas izraisīs pat lielāku reibuma stāvokli. Konkrētu pētījumu, kas šo pieņēmumu apstiprinātu, EM rīcībā nav.

Lazdiņa atgādināja: "Ir jāsaprot, ka – ja viņš gan spēlē azartspēlēs, gan lieto alkoholu – tur ir divas atkarības vienlaicīgi."

VM izstrādātie likumprojekti paredz arī virkni reklāmas un mārketinga ierobežojumu. Faktiski cenu un atlaižu reklāma būtu atļauta tikai mazumtirdzniecības vietās vai alkoholisko dzērienu ražotnēs. Tāpat iecerēts izskaust dažādus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

Jaunos noteikumus bija plānots izdot līdz šī gada beigām, taču Lazdiņa atzina, ka tas nav reāli. Viņa cer, ka vismaz šogad tie nonāks Ministru kabinetā.

"Ja Ministru kabinets pielems, ka šāda veida ierobežojumi ir vajadzīgi, tad tie tālāk jau aizies uz Saeimu, ja Ministru kabinets pateiks nē, nu tad viss, tad attiecīgi mēs esam mēģinājuši, bet nekas nav sanācis," sacīja VM pārstāve.

Izglītība, izglītība un izglītība, un laiks.

"Izglītība, izglītība un izglītība, un laiks," atbildēja Vītols no Latvijas Alkohola nozares asociācijas uz jautājumu, kā, viņaprāt, mazināt iedzīvotāju pārmērīgu alkohola lietošanu. 

Vītols pauda pārliecību, ka nepieciešams izglītot sabiedrību un īpaši jauniešus par atbildīgu alkohola lietošanu. To savās kampaņās asociācija darījusi arī līdz šim. 

"Tas nozīmē nelietot alkoholu vismaz trīs dienas nedēļā, un, ja tu lieto alkoholu šajā dienā, tad sievietēm nevajadzētu lietot vairāk par vienu vienību dienā, vīriešiem vairāk par divām vienībām," atzīmēja Vītols.

Tam nevēlējās piekrist narkoloģe Stirna, norādot, ka agrāk eksperti patiesi rēķinājuši maksimāli pieļaujamās devas, taču šobrīd tādas rekomendācijas sniegt nebūtu korekti – jo alkohols uz cilvēkiem iedarbojas individuāli. 

"Ja mēs tādas rekomendācijas dotu atkarīgam cilvēkam, tad viņš jau pēc vienas alkohola devas aizietu šajā alkohola lietošanas plostā. 

Mums ir alkohola lietošanas tradīcijas pavisam savādākas varbūt nekā tajās Rietumeiropas valstīs, kur tiešām to vīna glāzi paņem pie pusdienām. Mums jau ir tā, ja mums ir pudele, tad mums tā ir jāizdzer," pauda Stirna.

Ir vērts palūkoties uz situāciju Lietuvā. Tur pirms pāris gadiem tika ieviesti šobrīd bargākie alkohola tirdzniecības ierobežojumi Eiropas Savienībā (ES). 

Taču arī kaimiņos pārmaiņām bija liela pretestība. 

Cīņa kaimiņos

"Vīns sastāv no 13% alkohola un 87% kultūras," rakstīts uz viena no daudziem plakātiem, kādus varēja manīt rokkoncertā pirms pieciem gadiem Viļņas centrā. 

Lietuvieši tolaik protestēja pret savas Veselības ministrijas rosinātajiem alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. 

"Es nezinu, cik tur tie tūkstoši bija, tur milzīgs, milzīgs pasākums. Un tik un tā koalīcija atbalstīja. Tas nozīmē, ka bija ļoti, ļoti strikts uzstādījums, ka vajag tos ierobežojumus ieviest," stāstīja Latvijas Radio žurnāliste Skirmante Baļčiūte, kura izmaiņas alkohola politikā atspoguļoja jau toreiz – kad par tām tika lemts. Viņa arī rādīja kādu fotogrāfiju, kurā redzams tā brīža veselības ministra Aurēlija Verīgas kartona siluets pilnā augumā, kas novietots pārtikas veikalā kā šķērslis apmeklētājiem piekļūt alkoholisko dzērienu nodaļai.

"Cilvēks nāks veikalā, un pārdevējas saka, lūk, jums ministrs saka "stop", ka jūs alkoholu pēc 20.00 vakarā nevarat nopirkt. Lai tiem cilvēkiem nav pretenziju pret to tirgotāju, kad viņi tur šūmējas pie tās nodaļas, bet viņiem uzreiz ministrs parāda "stop"," pastāstīja Baļčiūte.

Kaimiņos Lietuvā aizliegta alkohola reklāma, to drīkst iegādāties tikai no 20 gadu vecuma, un veikalos tirgo no desmitiem rītā līdz astoņiem vakarā. 

Svētdienās alkoholu pārdod tikai līdz trijiem dienā – izrādās, tas bijis celtniecības nozares ierosinājums, lai strādnieki pirmdienās darbā ierastos skaidrā. 

Baļčiūte norādīja: "Viņiem bija ļoti daudz tādi smagie dzērāji, un tieši tas bija starp vīriešiem labākajos gados, respektīvi – vīrieši plus/mīnus 40, kuriem būtu jāstrādā celtniecībā.

Ļoti daudz lietuviešu aizbrauca uz ārzemēm, bet tie, kas palika, tie nodzērās. Līdz ar to tas sabiedrības pieprasījums it kā bija tam visam." 

Tagad Lietuva iekļauta to valstu pieciniekā, kas alkohola lietošanu samazinājusi visvairāk. Par to gandarīts sarunā ar Latvijas Radio bija kaimiņvalsts atbildīgās institūcijas pārstāvis, Narkotiku, tabakas un alkohola departamenta direktors Renalds Čiužs.

Viņš atzīmēja: "Fakts, ka ir noteiktas indikācijas par to, ka rezultāti ir labāki. Iedzīvotāju veselības ziņā, pašnāvību un huligānisma ziņā, kas ir saistīts ar alkohola lietošanu. Bet ir jautājumi par to, cik stipri tas varētu būt saistīts ar pašu pandēmiju, koronavīrusu, izolāciju un citiem iemesliem. Tāpēc, ka alkohola statistika – tā nav ideāli samazinājusies. Jā, tā samazinās, bet šāda tendence bija vēl pirms ierobežojumu ieviešanas. 

Mēs, protams, gribētu sasniegt Eiropas vidējo rādītāju, no kura mūs šķir vēl pusotrs litrs, bet mēs priecājamies par to, ka Lietuvai vairs nav uzlīmēta etiķete par to, ka esam valsts, kura Eiropā lieto alkoholu visvairāk."

Turklāt Lietuvā pēdējos gados samazinās stipro dzērienu popularitāte, sevišķi jauniešu vidū. Jāpiemin, ka pie mums Latvijā galvenokārt patērē tieši stipro alkoholu. 

Tomēr kaimiņvalstī nu izskan rosinājumi ierobežojumus mīkstināt – atļaut alkoholiskos dzērienus iegādāties no 18 gadu vecuma un atcelt reklāmas aizliegumu. 

Baļčiūte stāstīja: "Tā mīkstināšana atsākās politiski, nevis cilvēki pieprasīja, bet politiski, un tas nāca no Ekonomikas ministrijas, ka it kā nozare cieš, un viņi vairāk par to reklāmu šūmējas, ka vajag internetā atļaut, ka tur arī konkurence nevienlīdzīga."

Pagaidām gan izskatās, ka ierobežojumi mīkstināti netiks un Lietuvas Veselības ministrija savu nostāju mainīt negrasās.  

Jaunākie dati gan rāda, ka Lietuvā alkoholisko dzērienu patēriņš pēdējos divos gados pieaug, tas joprojām ir zemāks nekā pie mums, taču šīs izmaiņas aktīvi izmanto alkohola lobētāji Latvijā. Viņuprāt, tas pierāda, ka bargie ierobežojumi nedod rezultātus.

Sabiedrības veselības pētniece Inese Gobiņa skaidroja: "Ir jāsaprot, ka alkohola patēriņš, protams, ir būtisks indikators, kam mēs skatāmies līdzi arī sabiedrības veselībā, bet tā nav  mūsu galvenā bēda. Mūsu galvenā bēda ir alkohola lietošanas nodarītās sekas: vardarbības gadījumi, hospitalizācijas, alkohola psihozes, saindēšanās. Un, lūk, šim, es zinu, šobrīd Lietuvā ir vesels institūts, un viņi šīs lietas pēta." 

Gobiņas Lietuvas kolēģi pārliecināti, ka bez ierobežojumiem situācija būtu daudz sliktāka.

"Tik labi, ka Lietuva mums iet pa priekšu, jo ideāla valsts salīdzināšanai. Te grūti būs iebilst, ka Latvijā nav tāds pētījums.

Viņiem pēc visiem šiem ierobežojumiem jaunajiem, ko viņi ieviesuši pēdējos gados, nereģistrētā alkohola daļa nav palielinājusies – nē," piebilda RSU docētāja Laura Isajeva. 

Kamēr sabiedrības veselības eksperti cerīgi raugās Lietuvas virzienā, Latvijā pēdējo gadu laikā alkohols palicis pat vēl pieejamāks.

Alkoholu pieved līdz mājas durvīm. Vai lietot ir norma?

Neilgi pēc pirmās ar kovidu saistītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī Saeimā tika pieņemts lēmums atļaut alkohola tirdzniecību internetā. Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos – tāds bija sākotnējais pamatojums. 

"Aicinām Saeimas deputātus ņemt vērā to, ka pārmērīga alkohola lietošana Latvijas sabiedrībā ir problēma, un nekavējoties atcelt pieņemto lēmumu par alkohola tirdzniecību internetā. Tāpat uz ārkārtas stāvokļa laiku aicinām noteikt papildu stingrākus ierobežojumus alkohola tirdzniecībai gan mazumtirdzniecībā, gan sabiedriskās ēdināšanas vietās," teikts fragmentā no atklātās vēstules Saeimas deputātiem, kuru, reaģējot uz pieņemtajām izmaiņām, sagatavoja Latvijas atkarību psihologi un narkologi. 

Mediķi cēla trauksmi par to, ka politiķu lēmums sūta iedzīvotājiem signālu, ka alkohola lietošana kovida pandēmijas laikā ir norma. 

Dokumenti

Vēstule Saeimai par alkohola tirdzniecību internetā

Lejuplādēt

19.14 KB

Ar rūgtumu grozījumus atceras arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra daktere Stirna, viņa stāstīja, ka pandēmijas sekas jūt joprojām: "Rezultātā arī bija ģimenes skandāli, ko mēs redzējām, ka tika vesti gan uz ekspertīžu nodaļu, gan uzņemšanas nodaļu, saistībā ar alkohola lietošanu un pat ar policijas iejaukšanos. Redzam arī nodaļās, kas notika, ka bija šādi ielaisti alkohola lietošanas gadījumi ar psihozēm, ar smagām alkohola abstinencēm. Tikai tāpēc, ka, strādājot attālināti, nebija vairs vajadzība ierobežot lietošanu, jo varēja arī reibuma stāvoklī strādāt vai paģiru stāvoklī strādāt."  

Tomēr par spīti speciālistu iebildumiem Saeima vēlāk pieņēma grozījumus, lai alkohola tirdzniecību internetā turpinātu arī pēc ārkārtējās situācijas. 

Turklāt neviens deputāts nebalsoja pret, pat toreizējās Veselības ministres Ilzes Viņķeles partijas biedri. 

Balsojums par atļaušanu alkoholu tirgot internetā.

"Ticiet man, tas mani pārsteidza ļoti," balsojumu atminējās VM pārstāve Lazdiņa. "Neviens VM tajā brīdī neatbalstīja, un tas tika pieņemts ar visu to, ka mēs pret to ļoti iebildām."

Šādas izmaiņas vēl pirms kovida pandēmijas rosināja Latvijas Alkohola nozares asociācija, tās izpilddirektors Vītols norādīja: "Pirmais un galvenais arguments ir tāds, ka Latvija bija viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur šī interneta tirdzniecība bija aizliegta."

Vēlāk jau likumprojektu izstrādāja un tālāk virzīja EM.

Tā grozījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijas iedzīvotāji iegādājušies alkoholiskos dzērienus internetā no citām valstīm, tādējādi radot zaudējumus mūsu budžetā. 

Uz jautājumu, no kurām valstīm un cik lielā apjomā Latvijas iedzīvotāji internetā pasūta alkoholu, atbildēt nevarēja nedz EM, nedz alkohola nozares asociācijā.

Distances tirdzniecība bijusi būtiska arī pašmāju mazajiem Latvijas ražotājiem, jo ne visās tirdzniecības vietās pieejama viņu produkcija.

"Bet es to varu pasūtīt internetā. Otrs arguments ir tāds, ka arī šie mazie ražotāji nav pārstāvēti daudzās ārzemju valstīs, un mums ir liela diaspora, piemēram, Anglijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs, un šādā veidā mēs varētu šos vīnus arī diasporai piegādāt," atzīmēja Vītols.

VID šobrīd reģistrētas 296 tīmekļvietnes, kas piedāvā alkoholiskos dzērienus internetā. Taču nevienam nav datu par internetā notirgotā alkohola apojomiem, jo mazumtirgotājiem nav pienākums izdalīt un sniegt šādu informāciju. 

Alkohola nozares asociācijai ir tikai aptuvenas aplēses, ka vidēji 2% līdz 5% no alkohola tiek pārdoti internetā.

Vai Latvijā ir gaidāmas reālas pārmaiņas alkohola politikā? Tas, visticamāk, paliek nākamā Saeimas sasaukuma ziņā. 

Narkoloģe Stirna ir apņēmīga turpināt izglītot politikas veidotājus par alkohola radīto postu, savukārt raksta sākumā iepazītā Aiga, kura rakstīja vēstuli mātei alkoholiķei,  prāto, ka jāmainās arī sabiedrības uzskatiem. 

"Mēs varbūt šodien vēl joprojām neapzināmies, ka alkoholisms ir slimība, ļoti liels procents cilvēku domā, ka tā ir vienkārši nolaidība," pauda Aiga.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt