Tas gan nenozīmē, ka visās 22 Zemgales pašvaldībās situācija ir līdzīga. Ir novadi, kuros, piemēram, vīriešu saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir viena no augstākajām valsti, arī piecu gadu izdzīvotības rādītāji vairumā Zemgales pilsētu un novadu ir zemāki nekā Latvijā vidēji.
ĪSUMĀ:
- No Latvijas statistiskajiem reģioniem Zemgalē ir zemākie vēža saslimstības un mirstības rādītāji valstī.
- 8034 – tik 2017. gada beigās uzskaitē bija dzīvu vēža pacientu no Zemgales.
- 2017. gadā pirmoreiz ļaundabīga audzēja diagnoze noteikta 1204 Zemgalē dzīvojošajiem, reģionā vēža dēļ dzīvību zaudēja 680 cilvēki.
- Augstākā saslimstība ar vēzi – Neretas novadā, augstākā mirstība – Pļaviņu novadā; zemākā saslimstība – Ozolnieku novadā, zemākā mirstība – Jēkabpils novadā.
- Biežākie audzēji – bronhu un plaušu, prostatas, kolorektālās daļas.
Kopš 2010. gada vidējais jaunatklāto vēža gadījumu skaits Zemgalē bijis teju nemainīgs, katru gadu nedaudz vairāk kā 1200 cilvēku šajā reģionā saskaras ar ļaundabīga audzēja diagnozi. Izņēmums līdz šim bijis vien 2011. gads, kad Zemgalē pirmreizējo vēža pacientu skaits pārsniedza 1300 cilvēkus. Absolūtos skaitļos tas gan nav zemākais rādītājs valstī, jo Vidzemes statistiskajā reģionā ļaundabīgu audzēju pacientu ir vēl mazāk.
Novadus savā starpā iespējams salīdzināt pēc saslimstības rādītāja, ko aprēķina SPKC. To rēķina, vēža pacientu skaitu attiecinot pret vidējo gada iedzīvotāju skaitu attiecīgajā reģionā, tādējādi iegūstot saslimstības rādītāju uz 100 000 iedzīvotājiem. Tas arī ir vienīgais korektais mērījums, kas patlaban pieejams un kuru var izmantot, lai konkrētus novadus un pilsētas salīdzinātu ar citiem novadiem un pilsētām.
SPKC dati liecina, ka 2017. gadā valstī vidēji bija 605,6 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Zemgalē – 514,3. Otrs zemākais rādītājs bija Pierīgā (551,5). Šajos reģionos saslimstība ar vēzi ir būtiski zemāka, nekā valstī kopumā.
Zemgale ir vienīgais reģions Latvijā, kur biežākais diagnosticētais ļaundabīgais audzējs ir bronhu un plaušu vēzis.
2017. gadā to pirmoreiz atklāja 142 cilvēkiem jeb katram desmitajam jaunajam vēža pacientam Zemgalē audzējs bija tieši bronhos un plaušās. Saslimstība ar šo vēža veidu reģionā ir nedaudz augstāka, nekā vidēji Latvijā. Saslimstības augšgalā ir arī prostatas, kolorektālās daļas un krūts ļaundabīgi audzēji. Taču ar tiem vidēji Zemgalē slimo mazāk cilvēku nekā valstī vidēji.
Rēķinot uz 100 000 iedzīvotājiem, būtiski augstāka ir dzemdes ķermeņa ļaundabīga audzēja izplatība. 2017. gadā to noteica 55 sievietēm no Zemgales, attiecīgi saslimstība ar šo vēža veidu uz 100 000 sievietēm Zemgalē bija 44,4, kamēr valstī vidēji – 34,5 sievietes.
Absolūtos skaitļos no 22 Zemgales pašvaldībām vēža saslimstības ziņā līdera ir Jelgavas pilsēta, kas ir likumsakarīgi, jo tajā ir arī augstāks iedzīvotāju skaits. No jaunatklātajiem vēža gadījumiem reģionā, piektā daļa ir Jelgavas pilsētā. Taču, cita aina iezīmējas, novadus salīdzinot pēc saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem.
Tikai sešos Zemgales novados saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā Latvijā vidēji.
Augstākie rādītāji 2017. gada bija Neretas novadā (719,5), kamēr Latvijā vidēji – 609,6 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem. Un augsta saslimstība bija arī Pļaviņu, Rundāles, Aknīstes, Jēkabpils un Jaunjelgavas novados. Visās pārējās Zemgales pašvaldībās saslimstības ar ļaundabīgiem audzējiem rādītāji bija būtiski zemāki, nekā valstī vidēji. Piemēram, Ozolnieku novadā uz 100 000 iedzīvotājiem tie bija 380 cilvēki, kas bija sestais zemākais rādītājs valstī kopumā.
Augstākā sieviešu saslimstība no Zemgales pilsētās un novadiem 2017. gadā bija Rundāles novadā, kam sekoja Jaunjelgavas un Pļaviņu novads. Savukārt vīriešu saslimstības ziņā ievērojami izceļas Aknīstes novads – 1021,9 saslimušie uz 100 000 vīriešiem, kas ir septītais augstākais saslimstības rādītājs Latvijā kopā. Augsta vīriešu saslimstība bija arī Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novados.
Būtiski piebilst, ka pētījuma veicējiem detalizēti dati par saslimstības un mirstības rādītājiem Latvijas novados un pilsētās pieejai vien par 2017. gadu, kas neļauj veikt secinājumus par tendencēm ilgtermiņā.
Zemie saslimstības un mirstības rādītāji gada griezumā gan nenozīmē, ka šis reģions īpaši izceltos tādā būtiskā rādītājā kā piecu gadu izdzīvotība.
Tā pamatā ir aprēķins par to, cik no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem ir dzīvi pēc pieciem gadiem, proti, 2017. gadā, kas ir pēdējais gads, par kuru patlaban pieejami statistikas dati. No 22 Zemgales pašvaldībām tikai septiņās šis rādītājs ir augstāks nekā Latvijā vidēji. Pozitīvās statistikas augšgalā ir Jaunjelgavas novads, kurā dzīvi bija 70,4% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem. Tas bija otrs augstākais rādītājs valstī. Un šajā statistikas ailē pozitīvi izceļas arī Viesītes un Skrīveru novads.
Taču vairumā Zemgales pašvaldību piecu gadu izdzīvotības rādītājs ir krietni zem valstī vidējā, kas ir 48%. Tā Jēkabpils novadā piecus gadus izdzīvoja tikai katrs ceturtais vēža pacients, līdzīgi arī Salas novadā, savukārt Iecavas novadā – katrs trešais. Jēkabpils novadā vēža pacientu izdzīvotības rādītājs bija ceturtais zemākais Latvijā.
Arī zemi mirstības rādītāji reģionā kopumā nebūt nenozīmē, ka tāda tā ir arī pašvaldību griezumā.
Aptuveni pusē Zemgales pašvaldību mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ ir augstāka, nekā valstī vidēji. Augstākie mirstības rādītāji 2017. gadā bija Pļaviņu novadā – 392,3 mirušie uz 100 000 iedzīvotājiem (valstī vidēji – 308,3), kam sekoja Aizkraukles novads, kurā katrs trešais no mirušajiem dzīvību zaudēja tieši vēža dēļ. Zemākie mirstības rādītāji ir Jēkabpils, Salas un Rundāles novados.
Analizējot sociālekonomiskos rādītājus par reģiona pašvaldību iedzīvotājiem, arī Zemgalē iezīmējas likumsakarības starp saslimstības un mirstības rādītājiem, kā arī, piemēram, iedzīvotāju vidējo vecumu novadā, vai cilvēku vidējiem ienākumiem, jo īpaši datu salīdzināšanai izmantojot vēža pacientu lielākās daļas – senioru, galveno ienākuma veidu – vecuma pensiju.
Vidējais iedzīvotāju vecums no Zemgales pašvaldībām visaugstākais ir Skrīveru novadā (44,4 gadi), un lai arī novadā ir salīdzinoši zemi saslimstības rādītāji, taču mirstība novadā ir augstāka nekā valstī vidēji. Augsts iedzīvotāju vidējais vecums ir arī Neretas novadā (44,3 gadi), un šajā novadā ir ne tikai augsti saslimstības un mirstības rādītāji, bet arī zema piecu gadu izdzīvotība. Izņemot Rundāles un Dobeles novadus, kuros ir zemāks iedzīvotāju vidējais vecums nekā vidēji Latvijā, bet augstāki saslimstības rādītāji, visos pārējos Zemgales novados, kuros ir augsts vidējais iedzīvotāju vecums, arī saslimstības rādītāji ir augstāki.
Tikai divās Zemgales pašvaldībās – Jelgavas pilsētā un Aizkraukles novadā, vidējais vecuma pensijas apmērs bija augstāks nekā Latvijā. Jēkabpils novadā pensionāru ienākumi turklāt ir vieni no zemākajiem valstī. Attiecīgi šajās pašvaldībās bija zemi piecu gadu izdzīvotības rādītāji.
Dati par saslimstību un mirstību ar vēzi visā Latvijā pieejami šeit.
