Katru gadu Latvijas Banka laiž klajā piecas līdz septiņas kolekcijas monētas, kuras pirmām kārtām interesē numismātus. Gandrīz vienmēr šīs monētas ir no sudraba. Monētas no zelta ir salīdzinoši retas – pēdējos desmit gados tādas izlaistas vien četras.
2020. gada sākumā Latvijas Bankas kasēs bija palikušas neizpārdotas nedaudz vairāk kā 100 monētas no zelta – tā bija "Pakavsakta" no sērijas "Zelta saktas", kas izkalta 2017. gadā no augstākās - 999,9 — proves zelta. Monētas svars – seši grami, tirāža – 4000 eksemplāri.
Latvijas Bankas kasēs "pakavi" pirmo reizi parādījās 2017. gada 31. augustā, cena bija 270 eiro. Pērkot vairumā (ne mazāk kā desmit), cena samazinājās līdz 255 eiro. "Pakavā" esošo sešu gramu augstākās proves zelta vērtība tolaik bija 210 eiro. Tā ir visai ierasta cenu veidošana Latvijas Bankas monētām brīdī, kad tās tiek laistas klajā – dārgmetāla vērtība veido apmēram divas trešdaļas no pārdošanas cenas, pārējais ir samaksa par kalšanu, iepakojumu, mākslinieku darbu, kā arī bankas piecenojums.
Tomēr vēlāk metāls var kļūt būtiski dārgāks, savukārt cenas Latvijas Bankas kasēs tiek pārskatītas un mainītas salīdzinoši reti, un dažkārt tās nespēj tikt līdzi biržas svārstībām. Tā pagājušā gada jūlija beigās, kad zelts kļuva dārgāks, monētā esošā metāla vērtība pietuvojās monētas vairumcenai. Toreiz centrālā banka pirmo un vienīgo reizi paaugstināja "pakava" cenu – mazumtirdzniecības cena tika palielināta līdz 285 eiro, bet cena pārdošanai vairumā – līdz 270 eiro. Tomēr zelta cena arī pēc tam turpināja kāpt, un jau septembri sešu gramu šī metāla cena nedaudz pārsniedza sešu gramu monētas vairumcenu Latvijas Bankas kasēs.
Aizvien vairāk investoru satraucās par situāciju pasaules ekonomikā – vispirms tika runāts par recesijas risku, bet pēc masu saslimšanas ar Covid-19 globālā viļņa tīri ekonomiskās problēmas papildināja arī rekordlielā monetārā stimulēšana ASV un Eiropā. Šādās situācijās daudzi investori, baidoties no krīzes, "naudas drukāšanas" un inflācijas, uz laiku "noenkuro" daļu sava kapitāla "klusajā ostā" – investīciju fondos, kuri iegulda zeltā. Pasaulē rodas paaugstināts pieprasījums pēc šī dārgmetāla, kas izraisa cenu kāpumu.
Jaunā pieauguma robeža tika sasniegta 2020. gada 18. februārī - "pakava" mazumtirdzniecības cena – 285 eiro – kļuva līdzīga monētas sastāvā esošā zelta vērtībai. Un dzeltenais metāls pasaules biržās turpināja kļūt dārgāks. Drīz vien, 21. februārī, Trojas unces zelta cena sasniedza 1515 eiro. Tātad seši grami augstākās proves metāla, kuru saturēja "pakavs", tobrīd maksāja 292 eiro – septiņus eiro vairāk par monētas mazumtirdzniecības cenu un 22 eiro vairāk par vairumcenu. Tajā dienā Latvijas Bankas kasēs šo monētu izpirka pilnībā. Numismātikas salonos pēc tam "pakavu" sāka piedāvāt par 320 eiro.
Pēdējos mēnešos zelta cena stipri svārstījusies, nokrītoties līdz 1350 eiro par Trojas unci martā un pieaugot līdz nedaudz vairāk par 1600 eiro par Trojas unci aprīlī. 13. maijā cena bija apmēram 1570 eiro par Trojas unci. Turklāt dažas Latvijas zelta monētas, kuras tagad var nopirkt tikai numismātikas salonos vai pie privātpersonām, maksā tikai nedaudz vairāk par zelta, no kura tās ir izgatavotas, vērtību. Pēc būtības vietējā tirgū tās ieguvušas investīciju instrumenta īpašības, līdzīgi amerikāņu "zelta ērgļiem" vai Dienvidāfrikas "krūgerrandiem".
Piemēram, "pakava" cena 320 eiro pie privātajiem tirgotājiem ir tikai par 5% lielāka nekā tās sastāvā esošā zelta pašreizējā cena (303 eiro). Ar analoģisku piecenojumu numismātikas salonos var nopirkt arī pašu pirmo un mazāko no "zelta saktām", kuru Latvijas Banka laida klajā 2016. gadā 7000 eksemplāru tirāžā un kuras svars ir 3,1 grams (1/10 Trojas unces), - tās cena ir 168 eiro (tās sastāvā esošā zelta cena ir 157 eiro). Tas ir lēti, ja salīdzina ar ārzemju investīciju monētām analoģiskā svarā (1/10 unces), kuras pārdod par 191-200 eiro, tas ir, ar vairāk nekā 20% piecenojumu.
"Piecenojums (virs zelta cenas) pie mums patiešām nav liels," saka numismāts un veikala "Rīgas Numismātikas salons" īpašnieks Madis Gerbaševskis. "Tas tāpēc, ka pircēju interese par kolekcijas monētām samazinājusies, un tā ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Vairs nav ažiotāžas. Pēdējā zelta monēta, kuru izkala Latvijas Banka ("Burbuļsakta"), bija ar ļoti nelielu tirāžu – tikai 1000 eksemplāru. Taču arī pēc tam, kad Latvijas Bankas kasēs to izpirka, tā nekļuva par superdeficītu, to bez problēmām varēja nopirkt numismātikas salonos."
Pēc Gerbaševska teiktā, kad zelta cena kāpj, cilvēki aktīvāk pērk monētas no šī dārgmetāla. Tomēr aktivitāte nav tik augsta kā senāk: "Agrāk, ja kāpa zelta cena, visi skrēja pirkt. Tagad ir mierīgāk. Un nav tā, ka visi grib tikai nopirkt. Gluži otrādi, daudzi grib pārdot savas zelta monētas, ja jau to cena ir būtiski pieaugusi."
Latvijas Bankas kolekcijas monētas nav tā dēvētās investīciju monētas (kuru cena piesaistīta zelta cenai un pastāvīgi tiek pārskatīta), LSM.lv paskaidroja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Atsevišķos gadījumos Latvijas Banka pārskata cenas, ņemot vērā zelta cenas svārstības, tomēr tas netiek darīts ikreiz, kad biržā mainās dzeltenā metāla cena. "Monētas izgatavošana notika 2017. gadā, un zelts tai iepirkts jau sen. 2017. gadā vidējā zelta cena bija 1115,16 eiro par Trojas unci jeb 35,85 eiro par gramu," piebilda Silakalns.
