Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ziemeļkorejas kodolambīcijas: režīma izdzīvošana un globālās galvassāpes

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Klimatam paredzētie miljoni – algās, politiķu sabiedrotajiem un neuzraudzītiem projektiem

Reportāža no Lietuvas: zāles veikalos būtu "pilnīgs bardaks" vai zemākas cenas

Zāles lielveikalu plauktos: Lietuvā jau raksta likumu, bet Latvijā pat neplāno

Vai zāles patiešām varētu tirgot vienā veikalā ar maizi, makaroniem vai arī benzīntankā? Par to šobrīd daudz un asi diskutē Lietuvā. Tās gan būtu bezrecepšu zāles un arī ne visas. Arī Latvijā šāda ideja jau iepriekš izskanējusi, un tagad pie tās aicina atgriezties Konkurences padome. Savukārt kaimiņzemē tieši Veselības ministrija gatavo likumprojektu par zālēm arī ārpus aptiekām.

Ar ideju tirgot zāles arī ārpus aptiekām Lietuva nav celmlauze. Pārsvarā pārtikas veikalos un arī bieži vien benzīntankos vairākus bezrecepšu medikamentus var nopirkt virknē Eiropas valstu, piemēram, Dānijā, Nīderlandē, Polijā. Taču Lietuvā tāpat kā Latvijā arī bezrecepšu zāles ir tikai aptiekās. Lielbritānijā dzīvojošie tautieši ir ievērojuši zāles veikalos. Protams, visās valstīs arī aptiekas saglabājas.

Viļņas iedzīvotāju viedokļi - pretrunīgi

Lietuvā ideja ir vēl pavisam svaiga – pagaidām zināms vien, ka atsevišķas bezrecepšu zāles, piemēram, pret sāpēm vai pret klepu, varētu pārdod ne tikai aptiekās, bet arī veikalos un benzīntankos.

Latvija Radio uzrunā Lietuvas iedzīvotājus Viļņas centrā, un izrādās - jau tagad daudziem lietuviešiem ir ko teikt.

„Ja tās būtu kādas bezrecepšu zāles, piemēram, paracetamols, tas nebūtu slikti. Jo ir bijis, kad aptiekas ir ciet, bet zāles vajag, jo uzkāpusi temperatūra. Vai arī, ja pēkšņi ievajagas, dodoties ceļā.”

„Tad būs pilnīgs bardaks! Veikalos tirgos pagrīdes zāles un vitamīnus, un neviens netiks galā. Vai pārdevēja var būt aptiekāre? Ja viņa nav neko beigusi, ne medicīnisko skolu neko, kā gan viņa var pārdot? Tur velns vien zina, kādas zāles var tur iesmērēt – jebkādas tabletes, pulverīšus!”

„Man labāk patīk tā kārtība, kāda ir šobrīd – visas zāles tikai aptiekā. Es sliecos domāt, ka nevajag dzert zāles, ja bez tām nevar iztikt, proti, tās jālieto tikpat kā nekad. Ja kaut kas ir acu priekšā, mēs taču to biežāk lietojam.”

„Nebūtu slikti. Tikai tad vajadzētu sekot līdzi zāļu derīguma termiņam. Ja tās veikali pareizi glabātu, kā saka – vēsā, sausā vietā, un zāļu kvalitāte būtu atbilstoša, varētu tirgot gan aptiekās, gan veikalos. Veikalos zāles arī varētu būt nedaudz lētākas.”

Īpašs zāļu saraksts 

Lietuvas Veselības ministrijā skaidro, vai tiešām šāda prognoze varētu piepildīties. „Viens no mērķiem ir samazināt cenas, bet, no otras puses, šāda iespēja pirkt zāles ne tikai aptiekās, bet arī citviet, ir arī citās Eiropas Savienības valstī, no kaimiņu valstīm, piemēram, Polijā ir šāda iespēja,” saka veselības viceministre Kristīna Garuoliene.

Vai tiešām priekšlikums par zāļu tirgošanu ne tikai aptiekās nāk no pašas Veselības ministrijas? „Tā ir valdības ideja. Tā kā mums ir jauna valdība un jauns valdības rīcības plāns, tās priekšlikums ir ieviest jaunus veidus, kā izplatīt zāles,” saka Garuoliene.

Lietuvas Veselības ministrija šobrīd gatavojot likumprojektu iesniegšanai Seimā vēlākais rudenī.

Iecerēts īpašs saraksts ar bezrecepšu zālēm, ko varētu tirgot arī veikalos un benzīntankos. To apstiprinās veselības ministrs.

„Kā mēs varam novērot citās valstīs, šīs zāles varētu būt, piemēram, ibuprofens, paracetamols, kas būtu nelielos iepakojumus un ar mazāku devu aktīvās vielas jeb mazāk stipras. Arī zāles alerģijas mazināšanai,” uzskaita Garuoliene.

Tāpat arī šīm zālēm būs jābūt reģistrētām Lietuvā ne mazāk kā piecus gadus. Tās noteikti nebūšot recepšu zāles un medikamenti, kas satur psihotropas vai narkotiskas vielas.

Turklāt sarakstā būšot nevis starptautiskie zāļu aktīvās vielas nosaukumi, bet gan zīmolu nosaukumi, lai nebūtu neskaidrību ar zāļu stiprumu un daudzumu.

Aptiekas iebilst

Viceministre arī labi zina, ka priekšlikumu kritizē aptieku tīkli un farmaceitu pārstāvji: „Protams, mums ir diskusijas, kā tas ietekmēs racionālu zāļu lietošanu, vai nebūs problēmu ar pārdozēšanu vai saindēšanos. Protams, zāļu tirgošanas procedūru kontrolēs atbildīgā iestāde.”

Viens no priekšlikuma kritiķiem ir Lietuvas Farmaceitiskās asociācijas vadītājs profesors Eduards Tarasevičs:

„Tā būs neracionāla zāļu lietošana. Pašārstēšanās varbūt ir pieņemama valstīs, kur ir maz aptieku un trūkst speciālistu.

Šādas attīstības valstis var saprast, taču mūsu valstī, kur ir pietiekami daudz speciālistu un uz katra stūra ir pa aptiekai, tā būs neracionāla zāļu lietošana. Tā var novest pie sekām, kuras valstij pēc tam būs jāapmaksā – jāārstē saslimušie, ja zāles būs lietotas nepamatoti un cilvēki - nedod Dievs - saindējušies. Aptiekā savukārt padomu var lūgt speciālistam.”

Rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" konstatētās galvenās problēmas:

Pēc asociācijas sniegtajiem datiem, zāļu pieejamības ziņā Lietuva esot līderos Eiropas Savienībā. Ir ne tikai aptuveni 1400 aptiekas, bet arī vēl aptuveni 700 pirmās neatliekamās palīdzības punkti lauku reģionos. Tur mediķi drīkst izsniegt zāles, tajā skaitā arī kompensējamās. Jāpiebilst, ka Latvijā šādu iespēju nav, un ir novadi bez aptiekām.

Profesors Eduards Tarasevičs arī atceras, ka vēlme pārdot zāles arī ārpus aptiekām, proti, benzīntankos, politiķiem bija jau pirms desmit gadiem, taču tolaik to noraidīja: „Ziniet, ko sacīja benzīna tirgotāji - viņi teica, ka vasarā benzīntankos ierodas daudz cilvēku un viņiem sāk sāpēt galva. Es nezinu, no kā viņiem sāp galva, vai no benzīna augstajām cenām, vai no kā cita, bet sāk sāpēt galva un nav kur nopirkt aspirīnu vai paraceptamolu. Bet ko darīt, ja cilvēks aiziet uz izrādi, kas ilgst trīs stundas, un sāk sāpēt galva? Varbūt atveram arī teātrī zāļu kiosku?”

Eduards Tarasevičs norāda uz vēl kādu, viņaprāt, risku:

„Kurš varētu man oponēt, ka zem zīmes „zāļu tirdzniecība” nevarētu pārdot arī narkotikas?

Kurš pārbaudīs degvielas uzpildes stacijas, kas strādā visu diennakti - pēc mūsu inspekcijas darba laika, kas strādā tikai līdz pieciem vakarā? Kurš tur dosies pēc tam? Benzīntanks ir ļoti ērta vieta.”

Saruks cena?

Lietuvas Farmaceitiskā asociācija netic, ka līdz ar bezrecepšu zāļu nonākšanu arī veikalu plauktos to cena mazināsies.

Citās domās ir Lietuvas Konkurences padomes locekle Jūrate Šoviene: „Konkurences padome atbalsta alternatīvus ceļus bezrecepšu zāļu tirgošanai. Ieguvums būtu palielināta konkurence, un no tās labumu iegūtu patērētāji. Tās būtu labākas cenas, lielāka izvēle.”

Arī Latvijas Konkurences padome ir par atsevišķu bezrecepšu zāļu tirgošanu arī ārpus aptiekām. „Ir konkrētas prezentācijas, OECD demonstrētas, ka tad, kad Itālijā sāka tirgot bezrecepšu zāles pārtikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās, cenas nokritās par 10-20%. Tagad, protams, var pateikt - pēdējie pētījumi ko citu liecina, tā atkal ir nevēlēšanās ko mainīt, ideju pavērst, ka nekas nav iespējams,” saka Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa atgādina, ko Konkurences padomes pārstāvji teikuši Veselības ministrijas pārstāvjiem: ja pašiem ideju trūkst, pētiet citu valstu – Dānijas, Itālijas pozitīvo pieredzi. Ābrama neizprotot Latvijā iestādēs dzirdēto noraidošo attieksmi: „15 gadi, tas vēl nav iespējams! Mēs vēl tik tālu neesam nonākuši! Bet kāpēc lietuvieši ir nonākuši? Mēs jau daudzus gadus runājam, ka var tirgot bezrecepšu medikamentus – zāles pret galvassāpēm, kaklam un tāpat visus plāksterus – tirgot parastajos pārtikas veikalos, degvielas uzpildes stacijās. Tie ir daudz un dažādi veidi, bet,

protams, vienmēr būs daļa farmaceitu, kas domās - tādā veidā viņiem tiek sašaurināta ieņēmumu bāze.

Un, protams, arī Veselības ministrija, kas noteikti negribēs nekādas attiecīgas darbības veikt, jo tas prasa arī kaut ko paanalizēt, paskatīties un normāli sakārtot situāciju.”

Atšķirība - farmaceitiskā aprūpe

Tāpat kā Lietuvā arī Latvijā asākā kritika ir no farmaceitu puses. „Tieši no tās attieksmes, ka tad mēs noliekam ibuprofena paciņu pilnīgi naturāli blakus sviestam, maizei, makaroniem, jebkam. Tas ir nepieņemami,” saka Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde.

Viņa arī uzsver – farmaceiti ir pret to kā nozares profesionāļi: „Pirmkārt, cilvēki ne vienmēr zina zāļu patieso iedarbību, ne vienmēr saprot, ka tās zāles, ko var bez receptes iegādāties, noder tikai īslaicīgai lietošanai, kamēr ir saasinājums. Piemēram, galva sāp, divas dienas dzeru, galva joprojām sāp – tūlīt pie ārsta. Tas tomēr ir svarīgi, lai kāds speciālists to pateiktu, kurš tad lielveikalā viņam to pateiks.

Viņš pieies pie plaukta, kaut kādu ibuprofenu izvēlēsies no tiem un nekontrolēti to lietos mēnešiem.”

Pretēji Lietuvā novērotajam no Latvijas veselības nozares iestādēm izskan kritiski vārdi. Pret ir, piemēram, Zāļu valsta aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks, kurš uzreiz aicina nosaukt visas Latvijā populārākā bezrecepšu medikamenta ibuprofēna blakusparādības.

Veselības ministrijas farmācijas departamenta vadītāja Diāna Arāja atzīst, ka atsevišķu bezrecepšu zāļu tirgošana veikalos uzlabotu pieejamību reģionos, taču viņa izceļ farmaceita konsultācijas nozīmi aptiekā.

Arī Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un zemnieku savienības izvirzītā) nesaka atbalstošus vārdus – viņu uztrauc, ka jau tagad Latvijā daudz cilvēku lieto zāles, nekonsultējoties ar ārstu: "Ir tendence vispār lietot daudzus dažādus medikamentus.

Izliekot tos ārpus aptiekām lielveikalos, pazūd farmaceitiskā aprūpe un iespēja ierobežot pārmērīgu medikamentu lietošanu.

Jāatceras, ka tie tiešām nav burkāni, tie ir medikamenti, un medikamentu nepamatotai lietošanai ir sekas. Tie paši pretiekaisuma līdzekļi vai pretsāpju līdzekļi rada diezgan būtiskus nieru bojājumus, ja tos lieto neatbilstoši indikācijām.”

Tuvējā veikalā dārgāk

Taču kā tad ir valstīs, kur mazākos un lielākos veikalos un arī benzīntankos jau vairākus gadus tirgo vairākas bezrecepšu zāles? Par to zina stāstīt mūsu tautieši, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā.

Viņu vidū ir Mārīte Vāne, kura trīs gadus mīt Anglijas pilsētā Birmingemā. „Tā medicīna ir visapkārt, un cena nav tik augsta, tā ir brīvi pieejama. Bet jāņem vērā valsts specifika, ka te cilvēki strādā trijās maiņās,” saka Mārīte.

Nonākusi Lielbritānijā, Mārīte ātri vien ievērojusi, ka veikalos un benzīntankos tirgo bezrecepšu zāles. Viņa uzskata: ir gan atsevišķi riski, gan arī ieguvumi. „Tas ir atvieglojums, ka es varu aiziet uz lielveikalu un nopirkt tur. Svētdienas rītā pamosties, kakls sāp, deguns pilns, galva sāp, saaukstēšanās klāt. Cik aptiekas strādā svētdienās? Vienas minūtes gājienā ir mazais veikals, kur es varu aiziet un nopirkt tās zāles, ko man vajag. Jāatzīst, piemēram, mazajā stūra veikaliņā būs dārgākas zāles nekā, piemēram, lielveikalā, jo mazais veikaliņš uzceno tās. Zina, ka ir pieejamāks nekā lielveikals, kur man jābrauc ar mašīnu. Farmaceita tur nebūs, tur man pašai jāzina, ko man vajag.”

Mazos veikalos zāļu klāsts esot neliels, pārsvarā pretsāpju zāles un pret saaukstēšanos. Savukārt, ja nav skaidrs, ko lietot, Mārīte zāles var pirkt aptiekā vai arī lielveikalā, kur zāļu tirdzniecības daļā strādā farmaceits un konsultē pacientus. Turklāt diennakts lielveikalos farmaceits sastopams 24 stundas.

Mārīte arī norāda – nav noteikta vecuma robeža, no kuras var iegādāties zāles. Līdz ar to rodas jautājums, vai tās neapdomīgi nevar nopirkt arī bērni.

Tiesa, kopumā Lielbritānijā bezrecepšu zāļu tirdzniecībai ārpus aptiekām ir ierobežojumi. Piemēram, veikalā, kur nestrādā farmaceits, lielākajā paracetamola paciņā drīkst būt ne vairāk kā 16 tabletes, bet aptiekās – 32. Tāpat arī veikalos pārdod mazāk stipru ibuprofēnu, proti, tikai 200 miligramu, nevis 400.

Vai Lietuvā patiešām varēs iegādāties zāles ne tikai aptiekās, bet arī veikalos, visticamāk, būs zināms šogad.

Latvijā savukārt iestādes piekrīt, ka tā varētu audzēt zāļu pieejamību novados bez aptiekām, tomēr ministrijas vadība ir kritiska.

Un plašākas diskusijas par šo jautājumu vēl nav sākušās. Tiesa, pēc mūsu sērijas „Farmācijas neredzamā vara” ierakstiem ministrijā svaigi tapuši seši citi priekšlikumi, kā mazināt bezrecepšu zālēm cenas un kā uzlabot pieejamību reģionos.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti