VK norāda uz būtiskiem pārkāpumiem IeM īpašuma iznomāšanā, bet valsts vainīgos nemeklē

Pēc Valsts kontroles (VK) revīzijas pastiprinātu uzmanību par kādu īpašumu Jūrmalā nu izrāda prokuratūra, Konkurences padome un pat korupcijas apkarotāji. Šoreiz gan runa nav par Jūrmalas pilsētas darījumiem ar savām zemēm un ēkām, bet gan par kādu valsts īpašumu. Rehabilitācijas centrā Piestātnes ielā pašā Jūrmalas sirdī, kur līdz krīzes gadu sākumam spēkus atguva policisti, ugunsdzēsēji un cietumnieku uzraugi, aizdomu ēna nomākusi Iekšlietu ministrijai (IeM) piederošu gandrīz trīs hektāru zemesgabalu.

Tā kadastrālā vērtība ir trīs miljoni eiro, bet tirgus cena daudzkārt augstāka. Jau pāris gadus īpašums iznomāts komersantam, kas tur «uz ātru roku» iekārtojis hosteli. Kontroles dienesti atraduši, ka komplekss iznomāts apšaubāmi, solītie ieguldījumi netiek veikti, turklāt pastāv risks, vai pēc nomas beigām sanatorija atkal tiks policistiem.

Iežogotā nepilnu trīs hektāru teritorijā Piestātnes ielā Jūrmalā vēl pagājušā gadsimta 70.gados uzcelts 16 ēku komplekss - kopmītņu tipa hosteļi, sanatorijas telpas, ēdnīca, sporta zāle un citas, tajā skaitā nepabeigtas jaunbūves. Taču kopš krīzes laika Iekšlietu ministrija saimnieko tikai pāris ēkās, piedāvājot 16 divvietīgus numuriņus, par nakti vienā prasot 20,98 eiro, stāsta Iekšlietu ministrijai pakļautās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs.

(Foto: Edgars Kupčs)

Iekšlietu ministrija pašlaik saimnieko divās no visām ēkām, taču arī tās nemaz tik labi vismaz pēdējos piecus gadus uzturētas nav, liecina Ivanova un īpašumu pārvaldnieces Ramonas Ceplītes izrādītās telpas. «Te ir šarko dušas, bet sakarā ar to, ka atslēgta apkure, viss ir sabojājies,» saka Ceplīte.

Desmit gados jāiegulda pieci miljoni

Iekšlietu ministrijas poliklīnika darbu pārtrauca 2009.gadā, kad valsts iekšlietu darbinieku rehabilitācijai vairs nepiešķīra līdzekļus.

Nākamos pāris gadus īpašumi uzturēti tikai minimāli, tādēļ salā sabojāta namu apkures sistēma, bet nepabeigtajās mājās līksmo sēne un daļēji derīgi palikuši vien korpusi.

(Foto: Edgars Kupčs)

Atbilstoši valsts nostājai, ka īpašumu atsavināt neļaus, pēc 2011.gada nomas izsoles lielākā daļa ēku nonāca tikai pirms pusgada izveidotā uzņēmuma «Isih» rīcībā. Līgums ar firmas īpašnieku Juri Melni noslēgts uz desmit gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem. Nomas maksa - gandrīz pieci eiro kvadrātmetrā jeb vairāk par 38 tūkstošiem eiro mēnesī par visām telpām. Turklāt desmit gadu laikā firmai telpu rekonstrukcijā jāiegulda vismaz pieci miljoni eiro.

Aģentūra telpas firmas rīcībā gan nodod pakāpeniski. Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ivanovs atzīst, ka tādējādi uzņēmējs pakāpeniski veic arī ieguldījumus, sāk viesnīcu biznesu un var investīcijas atpelnīt. «Līdz šim ir ieguldīts miljons eiro, jo ir pilnībā atjaunoti divi korpusi. Vienā atrodas viņu hostelis, bet otrā, kas vispār nebija nodota ekspluatācijā, izveidojuši viesnīcu,» zina stāstīt Ivanovs.

Ieguldīt infrastruktūrā traucē komunikāciju trūkums

Jau pāris gadus pie teritorijas ieejas vārtiem redzama nomnieces firmas «Isih» izliktā izkārtne ««Dzintari Park» - apartamentu viesnīca & hostelis». Internetā atpūtnieki turp tiek vilināti ar 24 studijas tipa numuriņiem un kārdinošām naktsmītņu cenām, kas gan ir četrreiz augstākas, nekā turpat blakus par divvietīgu istabu savā ēkā prasa Iekšlietu ministrija. Izbijušās sanatorijas aprakstā teikts, ka tā atrodas 400 metru attālumā no jūras, bet firma savās reklāmās vēsta, ka pastaigā līdz jūrai jāpieveic par pusi tuvāks ceļš - 200 metru

(Foto: Edgars Kupčs)

Cik klientu aizvadītajās divās sezonās apkalpots, firma pateikt nevar, taču tās menedžere Tatjana Lamonova par viesu interesi ir gandarīta: «Vasarā ir ļoti liels pieprasījums, gandrīz simtprocentīga izmitināšana šogad bija. Mēs strādājam segmentā «laba kvalitāte un pieejamas cenas», viesnīcai ļoti labs izvietojums, jūra nav tālu, tāpēc cilvēkiem patīk.»

Stāstot par turpmākajiem plāniem, Lamonova norāda - šāgada darbus nav varējuši paveikt, jo valsts pretēji solītajam ēkām nav pievilkusi vajadzīgās komunikācijas.

Tomēr viņai nav šaubu, ka firmas apsolītie piecu miljonu eiro ieguldījumi tur tiks veikti, turklāt pēc desmit gadiem hostelis valsts īpašumu pametīs atbilstoši līgumam. Vēl gan priekšā lieli darbi, turpina Lamonova: «[Jāsakārto] otrs lielais korpuss, ēdināšanas un veselības korpuss. Tas viss ir sadalīts pa posmiem, šogad jau vajadzēja pabeigt, bet, tā kā nav pievilktas komunikācijas, nevaram nemaz sākt.»

Patiesais ieguldījumu apjoms - apšaubāms

Gan nomniece SIA «Isih», gan Nodrošinājuma valsts aģentūra apgalvo, ka Jūrmalas centrā esošajā īpašumā divos gados ieguldīta jau trešā daļa no nepieciešamā jeb nepilni divi miljoni eiro. Var jau būt, ka firmai šogad bizness tiešām gājis no rokas, jo «Lursoft» datu bāzu ziņas par spēju pāris gados ieguldīt īpašumā tādas summas ļauj šaubīties.

Saskaņā ar firmas pērnā gada darba pārskatu uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumi veidojuši vien ap 540 tūkstošiem eiro.

(Foto: Edgars Kupčs)

Aizdomas par vērtīgā Iekšlietu ministrijas īpašuma nonākšanu privātfirmas rokās pauž arī Valsts kontrole. Revidenti pētīja, cik likumīgi ēkas iznomātas un vai rekonstrukcijas pirmajā posmā pienācīgi gādāts par būvju saglabāšanu ilgtermiņā. Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava ir pārliecināta, ka telpu noma jau no paša sākuma bijusi šaubu pilna: «Izsoles pretendentu pieteikumos ir konstatētas acīmredzamas sakritības, vienādas drukas kļūdas, turklāt vairāku pretendentu pieteikumi ir identiski, kas norāda uz izsoles dalībnieku iepriekš saskaņotu rīcību ar mērķi ietekmēt izsoles gaitu.»

Tas nozīmē, ka izsolē it kā piedalījušies vairāki komersanti, bet pēc būtības tas bijis viens un tas pats uzņēmējs. Tādējādi it kā radīta ilūzija par lielu interesi par šo valsts īpašumu, taču potenciālo nomnieku piedāvātā cena, iespējams, nav bijusi augstākā iespējamā.

Par to liekot domāt arī fakts, ka izsolei varēja pieteikties tikai divas nedēļas, turklāt tā netika īpaši reklamēta.

Ilgtermiņa ieguldījumu sarakstā - tualetes birstes, palagi un karotes

Valsts kontrole arī atradusi īpašu pretimnākšanu Nodrošinājuma valsts aģentūras attieksmē pret nomnieci firmu. Tā mākslīgi audzējusi investīciju apjomu, kā arī ilgtermiņa ieguldījumos norādījusi pašu biznesam vajadzīgās dakšiņas, pannas un arī tualetes podu birstes.

(Foto: Edgars Kupčs)

«Ieguldījumu vērtība ir nepamatoti palielināta, jo aģentūra kā ieguldījumus ir atzinusi faktiski neeksistējošas materiālās vērtības 111 tūkstošu eiro apmērā, kā arī mēbeles, ierīces un aksesuārus vairāk nekā desmit tūkstošu eiro vērtībā vienam viesnīcas numuriņam jeb 224 tūkstošu eiro uz visiem 24 rekonstruētajiem numuriņiem,» skaidro Vārava no Valsts kontroles. Revidenti jūnijā pārliecinājušies, ka visas uzskaitītās mantas vienam numuriņam var nopirkt par 2000 eiro. Kontrole vērš uzmanību, ka ilgtermiņa ieguldījumus, piemēram, balkonu, logu un durvju nomaiņu firma tā arī nav īstenojusi.

Atbildīgie atlaisti; pēc 8 gadiem telpās atpūtīsies policisti

Atbildības akmeni revidenti veļ ne tikai Nodrošinājuma valsts aģentūras, bet arī tās darba uzraudzītājas - Iekšlietu ministrijas - dārziņā. Tomēr Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs ir pārliecināts, ka pieci miljoni objektos ieguldīti tiks. Turklāt atbilstoši nomas līgumam firma telpas pēc nu jau astoņiem gadiem arī atbrīvos.

Pretēji Valsts kontroles teiktajam, ka slotas un gultas veļa nav ilgtermiņa ieguldījumi un ka pēc būtības ēku renovācija nav notikusi, Ivanovs saka - divas būves jau ir saglābtas. Ar nākamo gadu valsts plāno atjaunot arī atpūtas iespējas iekšlietu darbiniekiem.

(Foto: Edgars Kupčs)

Pēc Valsts kontroles aicinājuma darījumus ar vērtīgo Jūrmalas īpašumu pašlaik pēta Ģenerālprokuratūra, Konkurences padome, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Iekšlietu ministrija norāda, ka tā apņēmusies ieviest visus septiņus Valsts kontroles ieteikumus. Vainīgos savās struktūrās ministrija nemeklē, jo Nodrošinājuma valsts aģentūras tagadējais direktors Ivanovs tur strādā tikai kopš pērnā gada pavasara. Nodaļu vadītāji un juristi, kas bijuši atbildīgi par 2011.gada līgumiem, esot atlaisti.

Tuvojoties vēlēšanām, daži deputāti arī izteikušies, ka vērtīgo Jūrmalas īpašumu varētu atsavināt, jo valstij nav jāpilda funkcijas, ko var paveikt privātais sektors. Plašāku atbalstu tāda doma gan pagaidām nav guvusi. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti