Šopavasar Eiropas Savienība nolēma vairs neiegādāties "AstraZeneca" ražotās vakcīnas pret Covid-19. Bijusī veselības ministre Viņķele no "Kustība Par!" jūlija vidū piedalījās "RīgaTV24" raidījumā "ZiņuTop", kur šo lēmumu kritizēja kā pārsteidzīgu.
"Tas, ka Eiropas Komisija atsakās jeb pārtrauc līgumu ar "AstraZeneca" ražotāju, emocionāli ir saprotams, bet, manuprāt, tā nav tālredzīga rīcība, jo, kā mēs redzam šobrīd, visām vakcīnām ir blaknes ārkārtīgi retos gadījumos. Bet tas viss ir pārējiem palīdzējis izglābties tādēļ, ka "AstraZeneca" bija tas grēkāzis, kuru spārdīja no visām pusēm pelnīti un nepelnīti," sacīja Viņķele.
Viņa arī salīdzināja vakcīnu efektivitāti pret vīrusa delta variantu, kas nāk no Indijas. Tas kļuvis par ļoti būtisku jautājumu, jo strauji pieaug šīs lipīgās mutācijas izplatība Eiropā, bet vakcīnu efektivitāte pret to ir mazāka nekā pret vīrusa alfa variantu, kas izcēlies Lielbritānijā.
""AstraZeneca", kā izrādās, ir labāka uz delta varianta pasargāšanu nekā slavenais "Pfizer", piemēram," paziņoja bijusī veselības ministre.
Eksministres teiktais vēlāk pārpublicēts arī interneta ziņu portālos. Taču šim apgalvojumam nav pamata.
"Re:Baltica" vaicāja Viņķelei, kādos avotos viņa guvusi informāciju. Viņķele rakstiskā atbildē norādīja uz rakstu medijā "Forbes". Tajā minēts, ka "Pfizer/BioNTech" vakcīnas efektivitāte pret simptomātisku saslimšanu ir 64%. Savukārt par "AstraZeneca" vakcīnu esot lasījusi citos avotos.
Bijusī ministre norādīja, ka pētījums Apvienotajā Karalistē, kas apliecina salīdzinoši augstāku "Pfizer" vakcīnas efektivitāti, publicēts pēc viņas sniegtās intervijas. Tur noskaidrojies, ka abas vakcīnas sargā pret simptomātisku saslimšanu, tomēr "Pfizer" efektivitāte ir 88%, bet "AstraZeneca" – 67%.
Tomēr britu pētījums nav vienīgais. Citi datu apkopojumi, kas rāda labāku "Pfizer" vakcīnas aizsardzību, bija publicēti vēl pirms bijušās ministres viesošanās "RigaTV24". Turklāt, lai gan tas nav izklāstīts ministres iesūtītajā "Forbes" rakstā, tajā ir atsauce uz šiem pētījumiem. Divos lēsts, ka "AstraZeneca" efektivitāte pret simptomātisku slimošanu vai inficēšanos ar delta paveidu ir ap 60%, bet "Pfizer" no 80 līdz 90%. Tāpat no jūnija vidus pieejami Anglijas sabiedrības veselības aģentūras dati par efektivitāti pret hospitalizāciju. Tā abām vakcīnām ir ļoti augsta – virs 90% – tomēr "Pfizer" vakcīna nedaudz pārspēj "AstraZeneca".
Viņķele veselības ministres amatu zaudēja janvārī. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pieprasīja demisiju, jo atklājās, ka Latvija nav pieteikusies visām pieejamajām "Pfizer" vakcīnas devām. Tādēļ plaša sabiedrības vakcinācija Latvijā sākās vēlāk nekā citur. Vēlāk Viņķele atzina, ka pieļāvusi kļūdu, un atvainojās.
Kas notiek, ja miksē dažādu ražotāju vakcīnas?
Vairākās Eiropas Savienības valstīs jau kādu laiku ļauts otrajai devai izmantot cita ražotāja un tehnoloģijas Covid-19 vakcīnu nekā pirmajai. Dažās šādu taktiku izvēlējās pēc tam, kad tika atklāta ļoti reta trombu veidošanās iespēja pēc "AstraZeneca" vakcīnas. Tā vakcinējās, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele, Itālijas premjers Mario Dragi un Kanādas premjers Džastins Trudo. Viņi kā pirmo devu saņēma "AstraZeneca" vakcīnu, bet otro – "Pfizer" vai "Moderna".
Nupat arī Latvijas eksperti atzinuši, ka divu dažādu vakcīnu kombinēšana ir droša un labi sargā pret vīrusu. Tikmēr tie, kas šādi potējušies, vakcinācijas sertifikātu arvien saņemt nevar. Kāpēc tā?
Latvijā ir cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ izvēlējušies vakcīnas jaukt. "Re: Baltica" runāja ar Ati, kurš savu uzvārdu publiskot nevēlējās: "Kad man bija pienācis laiks otrajai vakcīnai, tajā brīdī jau bija pētījumi nopublicēti, ka labāk taisīt "Pfizer" vai vēl kaut ko, un es, daudz nedomājot, aizgāju un uztaisīju ar "Pfizer"."
Tas bijis iespējams, jo, ejot uz vakcinācijas centru bez iepriekšējas pieteikšanās, neviens nepārbauda, vai cilvēks kādu devu jau nav saņēmis. Taču tas nozīmē, ka abas devas reģistrētas kā pirmās, līdz ar to vakcinācijas sertifikātu jeb apliecinājumu par potēšanās kursa pabeigšanu Atim izveidot neizdevās. Meklējis palīdzību Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
"Es mēģināju rakstīt tam e-pastam, kas ir par sertifikātiem, tas ir VMND laikam. Jā, Veselības dienests, tur atbildes diezgan murgainas, jo katru reizi atbild cita meitene," stāstīja Atis.
Atis katrā reizē saņēmis atšķirīgus padomus. Vispirms – doties pēc trešās vakcīnas, tad – gaidīt, līdz vakcīnu jaukšanas iespēju apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. Visbeidzot – valdības lēmumu.
Taču jau jūlija sākumā bija publicēti vismaz trīs pētījumi, kuros secināts – adenovīrusa tehnoloģijas vakcīnu kā "AstraZeneca" var miksēt ar mRNS vakcīnām kā "Pfizer" un "Moderna". Piemēram, jūnija nogalē Lielbritānijā publicētā pētījumā izmēģināta miksēšana dažādos veidos. Secināts, ka tā iespējams iegūt labāku aizsardzību, nekā izvēloties divas "AstraZeneca" devas. Efektīvāka kombinācija ir vispirms saņemt "AstraZeneca" un pēc tam "Pfizer", nevis otrādi. Arī Spānijā izpētīts, ka jaukšana ir labāka un blaknes neesot smagākas.
Līdzšinējos pozitīvos rezultātus pieminēja arī Eiropas Zāļu aģentūra 1. jūlija preses konferencē. Tāpat aģentūras vakcīnu stratēģijas vadītājs Marko Kavaljēri norādīja uz pašu dalībvalstu autonomiju, pieņemot lēmumus par vakcināciju.
"Eiropas Zāļu aģentūra ieteiks, balstoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem par konkrētās vakcīnas riskiem un ieguvumiem, taču tas, kā jāvakcinē, paliek katras dalībvalsts ekspertu ziņā," sacīja Kavaljēri.
Pirms dažām dienām arī Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska sacīja, ka saskaņā ar pētījumiem aizsardzība pēc divām dažādām vakcīnām neesot sliktāka un tā vakcinēties drīkst. Praksē gan šādu kārtību varēšot ieviest tikai pēc tam, kad par to būs lēmis Ministru kabinets, norādīja NVD.
