De Facto

6. novembra «De Facto»

De Facto

13. novembra «De Facto»

«Vienotības» bankrots?

«Vienotībai» atņemtā finansējuma lietā iesaistītie nesteidz uzņemties atbildību

Kārtējo triecienu šonedēļ saņēma savulaik ietekmīgākā Latvijas partija “Vienotība” – tai jāmaksā sods un atņemts valsts finansējums. “Vienotības” vadība uzskata, ka nauda būtu jāpiedzen no vainīgajiem kandidātiem. LTV raidījums “De facto” vēsta, ka šādu iespēju maz ticamu padara juridiskā regulējuma trūkums un iesaistīto personu nevēlēšanās uzņemties atbildību. 

Līdz vēlēšanām zaudēs 300 000 eiro

Pēc spēkā stājušās tiesas sprieduma par nedeklarētajiem 12.Saeimas vēlēšanu kampaņas izdevumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir nolēmis atņemt “Vienotībai” valsts finansējumu – vairāk nekā 140 tūkstošus eiro gadā. Tas viss kopā ar soda naudām partijai līdz nākamajām vēlēšanām nodara vairāk nekā 300 tūkstošu eiro zaudējumus.

Dokumenti

Spriedums "Vienotības" lietā

Lejuplādēt

365.07 KB

Pēc 12.Saeimas vēlēšanām "Vienotība" bija ierauta vairākos skandālos. Notika dažādi tiesas procesi, kas bija saistīti ar "Vienotību" un tās kandidātu iespējami nelikumīgām darbībām. Pats būtiskākais ir pēdējais spriedums: pēc tā stāšanās spēkā "Vienotība" ir zaudējusi valsts finansējumu.

Spriedumā:

Nosaukums A – „Vienotība”

Nosaukums B – SIA „Creative Media Services”

Nosaukums C – Jēkabpils reģionālā partija

Nosaukums D – Latgales partija

Nosaukums E – SIA „Mindset Communications”

Nosaukums F – Latvijas Ārstu biedrība

Nosaukums G – Latvijas Sporta federāciju padome

/pilsēta/ – Jēkabpils
 

Pers. D – Viktors Valainis

Pers. E – Madars Lasmanis

Pers. F – Jānis Upenieks

Pers. G – Kārlis Gudonis

Pers. Ļ – Pēteris Apinis

Pers. M – Līga Vucāne

Pers. N – Leonīds Salcevičs

Pers. O – Jānis Lāčplēsis

Pers. V – Jānis Bērziņš

Pers. ZZ – Solvita Āboltiņa

Oktobra sākumā Rīgas apgabaltiesa galīgajā instancē apstiprināja KNAB piemēroto administratīvo sodu "Vienotībai" par priekšvēlēšanu tēriņu griestu neievērošanu un nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā. Gan KNAB, gan tiesa uzskatīja, ka vairāku ar partiju un kandidātiem it kā nesaistītu personu tēriņi par politiskajām reklāmām tomēr ir jāpieskaita "Vienotības" aģitācijas kampaņas izdevumiem.

KNAB lēmumā runa bija par 21 personu, un tikai vienā gadījumā tiesa piekrita "Vienotības" sūdzībai, par 1200 eiro samazinot partijas tēriņiem pieskaitāmo summu. Iemesls – lietā nebija pierādījumu tam, ka vides reklāmas ar aģitāciju par Viktoru Valaini reāli tika izvietotas.

Upenieks no atbildēm izvairās

Taču sūdzību par Pētera Apiņa ierunāto Jāņa Upenieka radio reklāmu tiesa gan noraidīja. Tās apmaksātājs bija kāds Jānis Bērziņš, un pirms diviem gadiem Upenieks “De facto” noliedza, ka viņu pazīst, norādot, ka nepazīst nevienu no trešajām personām.

Šo apgalvojumu nu apgāž spriedums. No lietas materiāliem tiesa secināja, ka maksātāju Jāni Bērziņu kandidāts Upenieks nosūtīja pie reklāmista Kārļa Gudoņa. Viņa vadītajā uzņēmumā deputāts pirms politiķa karjeras strādāja, bet kampaņas laikā kopā ar vēl dažiem kandidātiem piesaistīja kā konsultantu.

Arī pirms mēneša, kad detaļas par tiesas lemto vēl nebija zināmas, Upenieks savu atbildību noliedza.

“Šeit bija ļoti liels risks, ka partijai atņems finansējumu, jo ir nepamatoti uzrādītas ļoti daudzas epizodes. Un ļoti daudzās epizodēs tiesa ir attaisnojusi "Vienotību," tādēļ finansējums netiks atņemts,” pauda Upenieks.

Tagad, kad zināms, ka Upenieks kļūdījās, viņš kļūst izvairīgs. Uz jautājumiem atbildēt atsakās un no kameras deputāts bēg, paziņodams, ka par lietu ir runājis jau daudz un nekas vairs neesot piebilstams.

Salcevičs: Biju pārāk godīgs

Apelācijas instancē kā liecinieks izsaukts bija arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kura vadītā Jēkabpils reģionālā partija ar "Vienotību" noslēgtā sadarbības līguma ietvaros sarakstā deleģēja Viktoru Valaini. Salcevičs apgalvoja, ka gandrīz divtūkstoš eiro par paša ierunāto reklāmu, kurā aicināja balsot par Valaini un Madaru Lasmani, vietējā radiostacijā samaksājis kā fiziska persona.

Tiesa šādam skaidrojumam nepiekrita, un Salcevičs ar to nav mierā: “"Nevajadzēja nosaukt amatu. Būtu es, piemēram, ierindas cilvēks, nesaistīts ar partiju, viss būtu kārtībā. Kaut gan, nu, es biju pārāk godīgs. Varēju jau atrast kādu velns viņu zin personu un pateikt: “Davaj, tu ierunā un paslavē!” Es aizgāju pats paslavēt un par to dabūju pa spārniem. Nu, ko var darīt...”

Salceviča ierunātā reklāmā, vēlāk nu jau citu cilvēku apmaksāta, skanēja arī Latvijas Radio ēterā. Jēkabpils mērs joprojām apgalvo, ka nezina, kā tā nonāca pie reklāmista Gudoņa.

Arī Valainim sadarbība ar Gudoni ir bijusi vēl kopš laikiem, kad tā dēvētais Olšteina sešinieks izdeva savas ar Zatlera Reformu partijas vadību nesaskaņotās avīzes. Reformu partija vēlāk zaudēja valsts finansējumu.

“Situācija izveidojusies tāda galvenokārt tāpēc, ka tās likuma normas nav skaidri nolasāmas. Un es gribētu no sākuma tiešām iepazīties, kāpēc ir kaut kas saistībā tieši ar mani - izdevumi pielīdzināti partijas izdevumiem vēlēšanu kampaņā. Nu un tālāk par radušos situāciju viennozīmīgi pārrunāšu ar partijas ģenerālsekretāru,” tagad skaidro Valainis.

Reklāmists Gudonis arī “Zaķa plusiņu” lietā

Gudoņa vārds parādās arī tā dēvētās "Zaķa plusiņu" lietas spriedumā, kurā Latgales apgabaltiesa par vainīgu balsu pirkšanā atzina uzņēmēju un deputāta Dzintara Zaķa draugu Andri Kozuli.

Spriedums gan ir pārsūdzēts, taču tajā ir minēti fakti par Kozuļa biežo sazvanīšanos gan ar Zaķi, gan ar viņa kampaņas konsultantu Gudoni vēlēšanu periodā. No partijas aizgājušais, bet frakcijā joprojām strādājošais deputāts to neskaidro, aicinot visus jautājumus uzdot Gudonim pašam.

Reklāmists uz aicinājumiem sniegt interviju nereaģēja, taču krimināllietas iztiesāšanā apgalvoja, ka par Kozuļa uzņēmumu SIA "Vlakon" viņam nekas neesot zināms.

 Līdz ar to maz ticams, ka ar Kozuli abi komunicējuši, lai spriestu par dolomīta karjeru vai zivju dīķu reklāmu.

Turklāt Latgales apgabaltiesa spriedumā min, ka Kozulis aktīvi piedalījies Zaķa individuālajā vēlēšanu kampaņā.

Kampars: partijām nav iespēju cīnīties ar negodīgiem

Pie partijas izdevumiem ir pieskaitīti arī šonedēļ par "Vienotības" Rīgas mēra kandidātu nominētā Viļņa Ķirša aģitētāju tēriņi. Tie gan esot salīdzinoši nelieli, apgalvo partijā.

Ķirsis ir viens no retajiem, kas ir gatavs atzīt savu vainu par situāciju, kurā nonākusi partija: "Piekrītu, ka tas ir solidārs komandas pasākums, un esmu gatavs arī solidāri uzņemties atbildību un atzīt savu kļūdu, ja tāda būs. Lai kāds arī būtu valdes lēmums šajā lietā, es to respektēšu."

"Vienotības" vadītājs Andris Piebalgs negrib lielus satricinājumus, tomēr atzīst – partijas palikšana bez finansējuma nevar palikt bez sekām:

"Ja es skatos vienkārši godīgi attiecībā pret partiju un tiem biedriem, kas nav pieļāvuši šādas kļūdas, ir skaidrs, ka mums jāgriež prasība pret tiem cilvēkiem, kuru dēļ partijai šobrīd ir nopietnas problēmas,  un jādomā, kādā veidā savilkt galus kopā."

Piebalgs "Vienotībā" iestājās tikai dažas nedēļas pirms 12.Saeimas vēlēšanām, tāpēc ar kampaņu  nebija saistīts. Partijas ģenerālsekretārs toreiz un vēl joprojām ir Artis Kampars. Viņš apgalvo, ka partijām šobrīd nav daudz iespēju, kā cīnīties ar negodprātīgiem kandidātiem, un gaida aktīvāku KNAB rīcību.

“"Vienotības" šo astoņu cilvēku jocīgie apmaksātāji, protams, ir izmeklējami. Nav ne mazāko šaubu. Mēs kopš pirmās dienas esam teikuši: šis ir jāizmeklē, šis ir ārkārtīgi svarīgi Latvijas politikas caurspīdīgumam un visam, kas notiek Latvijas politikā. Bet tas, ka "Vienotība" šobrīd ir vienīgā vainīgā, tas izskatās nedaudz dīvaini,” atzīst  Kampars.

Bijusī "Vienotības" vadītāja, tagad valdes locekle Solvita Āboltiņa, kuras laikā tika veidoti vēlēšanu saraksti, savas personīgās domas par partijas turpmāko rīcību atklāt negribēja, arī spriedumu komentēt viņa atteicās.

Tiesāšanos ar partijām varētu paātrināt

Lai gan KNAB sodu "Vienotībai" uzlika jau pagājušā gada vidū, valsts finansējumu tā turpināja saņemt visu tiesvedības laiku. Līdz ar to partijām ir izdevīgi pēc iespējas ilgāk novilcināt procesu, piemēram, lūdzot pārtraukumu advokāta atvaļinājumam vai pieprasot arvien jaunus liecinieku izsaukšanu.

Aizejošais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atzīst, ka nākotnē to varētu labot. “Protams, jebkuru sistēmu var pilnveidot, un es varu jums arī pateikt, ka pašlaik mums ir nodoti atbildīgajai [Saeimas] komisijai grozījumi politisko partiju finansēšanas kontroles sistēmā, tas pats attiecībā uz trešo personu ziedojumiem par tiem procentiem un tā tālāk".

"Mēs ceram, ka mēs šos procesus paātrināsim, ņemot vērā to, ka Valsts prezidents un Ministru prezidents bija izteikušies attiecībā uz šiem procesiem,”  saka Streļčenoks.

Gandrīz 42 tūkstoši eiro “Vienotībai” valsts budžetā ir jāiemaksā mēneša laikā. Partijai tas varētu sagādāt grūtības, jo partijas kase ir gandrīz tukša, bet drošākais “Vienotības” ieņēmumu avots – Eiropas Parlamenta deputāti un to birojos strādājošie – ziedojumos un biedra naudās šogad jau ir samaksājuši iespaidīgas summas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti