Sadaļas Sadaļas

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens» 29. februārī. Operācija: «Mana māja»

Aizliegtais paņēmiens

«Aizliegtais paņēmiens» 7. martā. Operācija: «Advokāti un nodokļi»

Aizliegtais paņēmiens. Operācija: «Mana māja»

Vienas Rīgas mājas realitāte: siltināto ēku grib teju visi, uzņemties rūpi nav gatavs neviens

Gandrīz visi iemītnieki kādā daudzdzīvokļu mājā vienā no Rīgas mikrorajoniem, kur eksperimentu veica LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, būtu gatavi mājas siltināšanai. Taču uzņemties un organizēt siltināšanu nav gatavs neviens, cerot, ka viņu vietā to paveiks kāds cits.

Par siltināšanu, bet bez liekām rūpēm

LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” devās uz kādu nerenovētu daudzdzīvokļu namu Purvciemā, lai saprastu, kāpēc galvaspilsētā nesokas ar māju siltināšanu. Māja izvēlēta pēc nejaušības principa un atbilst tipveida projektam. Māja atrodas Dzelzavas ielā, celta 1976.gadā, un tajā ir 60 dzīvokļu.

Pašlaik daudzdzīvokļu mājās dzīvo apmēram 70% Latvijas iedzīvotāju.

 

Namu siltināšanai no ES fondiem līdz šim iztērēti 152 miljoni eiro, un renovētas apmēram 800 mājas.

 

Čaklākie renovētāji Valmierā, Ventspilī, Liepājā un Cēsīs.

 

“Rīgas namu pārvaldnieks” apsaimnieko apmēram 4300 dzīvojamās mājas, no kuram siltinātas un atjaunotas aptuveni 50.     

 

No šī gada tiks atvērta jauna ES fondu programma īpaši domāta māju energoefektivitātes uzlabošana – kopējā summa 156 miljoni eiro.

Uzdodoties par nama apsaimniekotāju pārstāvjiem no “Rīgas namu pārvaldnieka”, raidījuma veidotāji uzrunā mājas iemītniekus un skaidroja renovācijas labumus. Kādi iedzīvotāji satikti kāpņutelpā, citi aicināja dzīvoklī, bet citi sarunā neielaidās.

Apstaigājot liekāko daļu no šīs mājas dzīvokļiem, rezultāts izrādījās pārsteidzoši labs - lielāka daļa iemītnieki ir “par” siltināšanu. Daļa gan ir šaubīgie, tomēr viņus varētu pārliecināt, vēl daļa būtu gatavi atbalstīt vairākumu, un kategorisku “nē” saka tikai daži. 

Bažas iedzīvotājiem lielākoties ir par kredīta ņemšanu un patieso renovācijas efektivitāti. Vēl kādam vīrietim ir bažas par korupciju apsaimniekotāja uzņēmumā, un viņš grib redzēt aprēķinus par izmaksām un ietaupījumu dokumentos.

Bet lielākā problēma šajā namā ir pavisam cita – neviens par savu īpašumu negrib uzņemties atbildību un kaut ko tādu organizēt. Un cauri vijas padomju laikiem raksturīga domāšana – lai kāds atnāk un organizē.

 

Sasparoties lika iebrukušais jumts

Sarežģīta lēmuma pieņemšana bija arī vēl kādā mājā, kas gan nu ir atjaunota. “Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekotajā mājā Bauskas ielā renovācija sākās nevis ar cilvēka iniciatīvu, bet ar iebrukuši jumtu. “Tur bija tāda interesanta epopeja. Mums ielauza sniegainā ziemā veco šīfera jumtu, un gribējām mainīt jumtu. Un tad piesaistījās namu pārvalde ar savām informācijām par to, ka Eiropas nauda ir pieejama tikai kopējai ēkas renovācijai, nevis tikai jumta. Jumtu vienu pašu par Eiropas naudām nevarēja nomainīt. Tā kā viss kopā, tad tas aizgāja. Tā ka, jā, mēs piekrītam – taisām tad visu renovāciju.”

Ar cilvēku piekrišanu gan gājis ļoti grūti. Viens no šķēršļiem izrādījies arī nacionālais jautājums, jo izvērties strīds, kādā valodā organizēt kopsapulci - latviski vai krieviski. Bet visgrūtāk cilvēkus bijis pierunāt par to, ka ēkā ir jāiegulda līdzekļi. “Nu tur bija tā, ka gan ar krēsliem meta virsū, suņus rīdīja. Tajā pašā laikā bija arī tādi septiņdesmitgadīgi pensionāri, kas teica – ļoti laba lieta, to vajag akceptēt.  Katrā vienā dzīvoklī mēs veltījām pusvakaru. Nu 72% savācām, kas bija “par”.”

Tomēr vienoties izdevās, un nu labums no siltināšanas esot: “Apkures ekonomija, salīdzinot ar blakus māju. Mums apmēram pagājušajā apkures sezonā bija 53%, pašreiz iet uz 60%, ko mēs maksājam mazāk nekā viņi pēc tarifa.”

Kredīta atmaksa par mājas renovāciju no dzīvokļa ir apmēram 20 eiro mēnesī, un gada griezumā kopumā gan sanāk maksāt par 6 eiro vairāk nekā tad, ja māja nebūtu siltināta. Tomēr māja ir atjaunota, tajā ir patīkami dzīvot, un iedzīvotāji to uztver kā neapšaubāmu ieguvumu.       

 

Mājai kredīts, toties siltuma rēķins mazāks

Piemērs no renovētas ēkas Rīgā, Finieru ielā 15

 

  • Pirms siltināšanas rēķins par apkuri -1,19 eiro/m2. 
  • Pēc siltināšanas rēķins - 0,51 eiro/m2, par kredītu jāmaksā 0,56 eiro/m2 mēnesī.
  • Ietaupījums 12 centi un renovēta māja

 

Šādus labuma aprēķinus sniedz gan "Rīga namu pārvaldnieks", gan Ekonomikas ministrija, kas organizē Eiropas naudas plūsmu šiem projektiem.

Lai māju renovētu un siltinātu, vispirms ir jāveic tās energoaudits - diagnostika par tās stāvokli. Lai to darītu, ir nepieciešama vairāk nekā 50% dzīvokļu saimnieku piekrišana. Kad tas darīts, var notikt jau pašas mājas renovācija, kas raidījumā aplūkotajā mājā vidēji varētu maksāt apmēram 300 eiro no dzīvokļa. Ja dzīvokļa īpašnieki par to vienojas, nama apsaimniekotājs ņem bankā kredītu, māju renovē un ieguldīto summu attiecīgi pieskaita pie rēķina. Caurmērā kredīts tiek maksāts desmit gadus.     

Ieguvums – mazāki rēķini par siltumu, mājas mūžs paildzināts par aptuveni 20 gadiem, ir uzlabots tās izskats un nekustamo īpašumu kompāniju vērtējumā pieaug arī dzīvokļu cenas.

Kopējā bilance sanāk aptuveni šāda: pieņemot, ka rēķins par siltumu ir 100%, pēc siltināšanas tas vidēji samazinās par 37- 58%. Tā vietā gan ir jāmaksā kredīts, tomēr kopējais ietaupījums ir lielāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt