No aptuveni 1300 ģimenes ārstu tikai astoņi spēj strādāt atbilstoši visiem 13 valstī noteiktajiem kritērijiem, kas raksturo ģimenes ārstu darbu un zināmā mērā, iespējams, viņu pacientu veselības stāvokli. Savukārt deviņu ģimenes ārstu darbs neatbilst nevienam un vēl 61 mediķu paveiktais - tikai vienam kritērijam, liecina LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" operācijas "Ģimenes ārsti" 1. sērija.
- Ģimenes ārstu vērtē, balstoties uz 13 kritērijiem; par to izpildi ir arī piemaksas
- Ārstiem prasa gan pacientu ikgadēju pārbaudi, gan īpašu uzmanību nāvējošu slimību profilaksei
- "Labo" ģimenes ārstu noslēpums slēpjas spējā motivēt pašu pacientu domāt par savu veselību
- "Sliktie" ģimenes ārsti kritizē birokrātiju, apšauba kritēriju jēgu un gaida pensiju
- Valsts kontrole: Kritēriju sistēma ir vajadzīga, taču pašreiz tā nemotivē strādāt labāk
Mērķi: profilakse un ārstēšanās mājās
13 kritēriji ģimenes ārstu darba novērtēšanai
1. Jāpārbauda vismaz 75% no jaunajiem pacientiem. Proti, vismaz triju mēnešu laikā pēc jauna pacienta reģistrācijas ir jāizskata viņa veselības stāvoklis.
2. Jāpārbauda vismaz 65% pieaugušo pacientu. Ja cilvēks pats nenāk, tad ģimenes ārstam viņš ir jāuzaicina.
3. Jāpārbauda esošie pacienti – vismaz 75% pieaugušo.
4. Vismaz 92% bērnu ir jābūt potētiem. Ja ģimenes ārsta praksē bērnu nav, tad arī naudu par šo kritēriju nevar saņemt.
5. Vismaz 36% sieviešu ir jāveic dzemdes kakla un krūts vēža skrīnings.
6. Nepieciešams slēpto asiņu tests vismaz 11% pacientiem, kas vecāki par 50 gadiem.
7. un 8. Cukura diabēta pacientu uzraudzība, kas paredz noteiktus izmeklējumus un arī rezultātus. Katrs no kritērijiem paredz citus mērījumus un analīzes.
9. Astmas slimnieku pastāvīga uzraudzība
10. Zema blīvuma holesterīna līmeņa noteikšana 70% arteriālās hipertensijas pacientiem.
11. Kardiovaskulārā riska noteikšana vismaz 60% pacientu.
12. Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi. Proti, vai konkrētā ģimenes ārsta pacients lieki nesauc “ātro palīdzību”.
13. Ģimenes ārsts izmanto iespējami daudz manipulāciju.
Ģimenes ārstu loma Latvijas veselības aprūpē ir milzīga, jo tieši pie viņiem cilvēkiem jāvēršas ar pirmajām sūdzībām par veselības problēmām. Ģimenes ārsti uzstāda diagnozi vai arī izvēlas ceļu, kā to uzstādīt, cilvēkus nosūtot pie dažādiem speciālistiem vai liekot veikt analīzes. Ģimenes ārsti izraksta zāles un arī seko, kā pacients izveseļojas.
2013. gadā Veselības ministrija ieviesa 13 kritērijus, cenšoties daļēji izmērīt to, kas no ģimenes ārstiem tiek sagaidīts un kādiem jābūt galvenajiem akcentiem, lai, piemēram, ārstam garām nepaslīdētu pacienti ar ļaundabīga audzēja aizmetņiem.
Kritēriju mērķis ir uzraudzīt pacientu veselības stāvokli profilaktiski, kā arī mazināt gadījumu skaitu, kad pacienti ar "ātro palīdzību" tiek nogādāti slimnīcās.
Par kritēriju izpildi ģimenes ārstiem tiek maksāta papildu nauda, un summa vienam ārstam, ja tiek izpildīti visi kritēriji, var sasniegt pat 2000 eiro gadā jeb apmēram 165 eiro mēnesī. Tas atkarīgs no pacientu skaita un vecuma.
Ārstu vidū ir gan teicamnieki, gan nesekmīgie
LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" rīcībā ir līdz šim nekad nepublicēti dati par to, cik labi ārsti pilda valsts izvirzītās prasības.
Operācijas "Ģimenes ārsti" 1. sērijas galvenais uzdevums bija noskaidrot, cik labi ģimenes ārsti pilda tiem no valsts puses izvirzītās prasības attiecībā uz pacientu izmeklēšanu, profilaksi un to uzraudzību.
No 13 kritērijiem daļa ģimenes ārstu tiek galā ar visiem, bet daļai pa spēkam nav neviens.
Par katru izpildītu kritēriju ārstam pienākas piemaksa. Turklāt katrs kritērijs nav jāizpilda pilnībā.
Kritēriji aptver plašu darba spektru. Tomēr vairākos kritērijos īpaša uzmanība pievērsta smagām slimībām – piemēram, vēzim, infarktam un insultam.
Perfektai kritēriju izpildei ir vajadzīgi gadi
Ģimenes ārsti kuri izpildījuši visus kritērijus
Inese Strautiņa - Limbaži, 2259 pacienti, piemaksa 2262 eiro
Ainis Dzalbs - Jelgavas novads, 1973 pacienti, piemaksa 2104 eiro
Hedviga Kronberga - Rīga, 1942 pacienti, piemaksa 1986 eiro
Vija Zvaigzneskalne - Engure un Tukums, 1882 pacienti, piemaksa 1749 eiro
Modrīte Silauniece - Balvi, 1755 pacienti, piemaksa 2057 eiro
Inese Lejniece - Pļaviņas un Vietalva, 1597 pacienti, piemaksa 1716 eiro
Lauma Purviņa - Viļaka, 1516 pacienti, piemaksa 1456 eiro
Aina Braķe - Ērgļi, 1473 pacienti, piemaksa 1597 eiro
Šie ģimenes ārsti ir no visiem Latvijas reģioniem un Rīgas.
Ģimenes ārstu izcilība slēpjas tajā, ka viņi ar savu komandu spējuši pārliecināt savus pacientus rūpēties un sekot līdzi savai veselībai.
Kā atzīst Limbažos strādājošā ārste Inese Strautiņa, tas arī ir visgrūtākais. "Tas ir ārprāts. (..) Nedomājat, ka mums te iet vienkārši. Cilvēki ir ļoti neatsaucīgi. Mēs zvanām [pacientiem], māsiņas piesaka un tad zvana atkal pacientam… Viņš nav ieradies," norāda Strautiņa.
Viņa saka, ka pat attiecībā uz resnās zarnas vēža skrīningu cilvēki ir neatsaucīgi. "Es zinu, ka ārzemēs, ja cilvēks neierodas viņam nozīmētajā konsultācijā, tad nākošajā reizē viņš tiek tikai par naudu. Tas ir ļoti pareizi. (..) Es domāju, ka mūsu cilvēki ir ļoti pieraduši pie padomju sistēmas, kad medicīnā daudz kas bija par velti, un līdz ar to viņi neprot to [bezmaksas pārbaudes] novērtēt," neslēpj Strautiņa.
Līdzīgi domā Inese Lejniece no Pļaviņām un Vietalvas. Arī viņa novērojusi, ka sievietes ļoti pasīvi atsaucas mamogrāfijas un onkocitoloģijas pārbaudēm.
Savukārt Ērgļos strādājošā Aina Braķe norāda, ka 13 kritērijos nav nekādu pārmērīgu prasību.
Tiesa, savas grūtības pastāv. "Tur nekas nav pārspīlēts, nekas nav pārmērīgs. Grūtāk, manuprāt, ir izpildīt glikolizētā hemoglobīna rādītājus cukura diabēta slimniekiem un bērnu vakcināciju aptveri, jo procenti tur ir ļoti augsti un pietiek neizpotēt vien bērnu, lai šis rādītājs jau būtu neizpildīts. (..) Ja, piemēram, ir vecāki, kuri atsakās potēt [savu bērnu], laikam tur var uzrakstīt, ka atsakās vai medicīnisku indikāciju dēļ neveic," norāda Braķe, gan piezīmējot, ka cenšas, lai neviens neatteiktos no potēšanas.
Tukumā un Engurē strādājošā ģimenes ārste Vija Zvaigzneskalna gan bilst, ka
perfektu kvalitāti nav iespējams panākt vienā gadā.
"Es strādāju 17 gadus kā ģimenes ārste, un man vairums pacientu ir vieni un tie paši. (..) Es ar viņiem strādāju ikdienā, kad viņi nāk pie manis. Mēs runājam par riska faktoriem, piemēram, ja cilvēks ir pieņēmies svarā vai viņam ir analīzēs pasliktinājušies kādi rādītāji, (..)" norāda Zvaigzneskalna.
Runāt ar pacientiem, skaidrot un stāstīt - tāda ir viņas galvenā recepte.
Tomēr pamazām ir arī rezultāts. "Pacienti ar hipertensijām un hipertoniskām krīzēm vairs nesauc ātro palīdzību. Arī tas ir rādītājs, jo pacients ir iemācījies sadzīvot ar savu slimību. Ja viņam augstu "uzskrien" spiediens, tad viņš zina, kas viņam ir jādara un kurš medikaments ir jābāž mutē," norāda Zvaigzneskalna.
Reizēm gan grūtības rada vakcīnu bērniem trūkums, darbs ar atskaitēm un diagnožu kodu sistēma. Viņa atzīst, ka pacienti nav atsaucīgi vēža profilakses pārbaudēs, tomēr diviem cilvēkiem audzējs atrasts. Abi izoperēti un dzīvi. Taču ir cilvēki, kas daudzus gadus nav apmeklējuši ārstu.
"Piemēram, tāds gadījums. (..) Vārdu sakot, piezvana man viena bijusī klasesbiedrene vai skolasbiedrene, kas tagad dzīvo dziļos laukos un ir mana paciente. Viņai attikšana uz šejieni ir ļoti grūta, (..)" stāsta Zvaigzneskalna. Senā paziņa bija saņēmusi uzaicinājuma vēstuli uz pārbaudi. "Mēs tagad runājam, runājam. Izrādās, ka viņa 30 gadus nav bijusi pie ginekologa," norāda ārste. Vēlāk tikai pēc ilgas tielēšanās paziņa piekritusi doties uz pārbaudi, jo viņai pašai arī bijušas aizdomas par iespējamām veselības problēmām. Izrādījās, ka nekas ielaists nebija, tomēr Zvaigzneskalna atzīst, ka, saņemot jaunu vēstuli ar aicinājumu doties uz pārbaudi, paziņa atkal rīkosies pa vecam. "(..) Te jau nevar ne kliegt, ne bļaut. Te vienkārši ir jāsaprot cilvēks, kāpēc viņš ignorē un kāpēc viņš nav bijis nekur - bet man ir labi, es neko nejūtu! Nu, dzemdes kakla vēzi jau nejūt, kamēr…" teikumu nepabeidz Zvaigzneskalna.
Veselības dienests noraida ārstu iebildumus par birokrātiju
Tomēr tikai trešdaļa ārstu spēj izpildīt vairāk nekā sešus no visiem 13 kritērijiem, kurus ieviesa 2013. gadā. No tiem lielākā daļa - septiņus un astoņus. Bet pārējie jeb divas trešdaļas neizpilda pat pusi.
Savukārt deviņi no tiem neizpilda nevienu no 13 kritērijiem. Bet 61 spēj tikt galā tikai ar vienu kritēriju.
Ģimenes ārsti, kas nav izpildījuši nevienu kritēriju
Svetlana Sazonova - Rīga, 1679 pacienti
Ilze Kuble - Rīga, 1653 pacienti
Olga Meirēna - Rīga, 1550 pacienti
Ārija Aija Rutkeviča - Rīga, 1409 pacienti
Jānis Rikters - Tukums, 1280 pacienti
Valentīna Breusova - Rīga, 907 pacienti
Aleksandrs Davidovičs-Ščerbackis - Rīga, 855 pacienti
Ilze Pozņaka - Rīga, 766 pacienti
Uldis Grietiņš - Neretas un Zalves pagasts, 607 pacienti
"Es esmu pensionāre. Es nezinu, vai es turpināšu," saka ārste Svetlana Sazonova no Rīgas. "Es domāju, ka jaunajiem ģimenes ārstiem tas ir aktuāli," viņa pauž, piebilstot, ka arī pašas veselība nav no labākajām. Ģimenes ārste Ilze Kuble no Rīgas norāda, ka kritērijiem uzmanību nepievērš. "Kas atnāk, to pārbaudu un cauri," viņa nosaka un pauž, kas par sīkākām detaļām negrib ar "Aizliegto paņēmienu" runāt. Savukārt Olga Meirēna, kas arī strādā Rīgā, pieļauj, ka "varbūt mēs nepareizi aizpildām talonus", jo "faktiski mēs izpildām to, ko vajag".
Toties ģimenes ārsts Jānis Rikters pauž, ka kritēriji par kvalitāti neko neliecina.
"Es domāju, ka viņiem visas šīs muļķības vajag statistikai. Tur es neko citu nevaru komentēt. (..) Es eju pensijā pēc mēneša. Tur nav ko vairāk runāt," viņš nosaka.
Ģimenes ārsti, kuri nav izpildījuši nevienu vai ļoti maz kritēriju, visi kā viens atsaka intervijas, parasti aizbildinoties ar laika trūkumu.
Vairāki ārsti, kuriem ar kritēriju izpildi galīgi nevedas, kā vienu no argumentiem min ļoti lielo birokrātiju. Nacionālā veselības dienestā (NVD) gan šādu viedokli noraida, jo uzskaite notiek automātiski.
Tajā norāda, ka ģimenes ārsts izsniedz nosūtījumu, centrs apkopo iegūto informāciju un tad pats mediķis redz rezultātu NVD informācijas sistēmā.
Dažus kritērijus grib padarīt par obligātiem; ģimenes ārsti nemierā
Šobrīd no Veselības ministrijas nekādu sankciju par neizpildītiem kritērijiem nav. Arī tie, kuru darbs jau gadiem neatbilst nevienam kritērijam vai tikai dažiem, paliek bez soda.
Pēc NVD datiem, rindā uz to, lai atvērtu savas privātprakses un varētu pretendēt uz valsts līdzekļiem, ir aptuveni 150 ģimenes ārstu. Kritēriju izpildi analizējusi arī Valsts kontrole un secinājusi, ka mērķi sasniegti netiek.
Turklāt, pēc Valsts kontroles domām, kāda svarīga kritērija pat trūkst.
"Daudzās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo tas, ka samazinās nosūtījumu skaits, taču Latvijā šis kritērijs nav ieviests. (..) Nosūtījumu skaits Latvijā gandrīz divas reizes pārsniedz nosūtījumu skaitu vidēji Eiropā," raksta Valsts kontrole.
Tā arī norāda, ka motivācijas sistēma pildīt šos kritērijus nav efektīva.
Proti, vairāk nekā 90% naudas ģimenes ārsti saņem par to, ka viņi vienkārši strādā, un 1,5% no naudas novirzīta sasaistei ar ārsta darbības novērtējumu.
No nākamā gada Veselības ministrija kritērijos iecerējusi pārmaiņas.
No dažiem plānots atteikties, piemēram, no prasības vērtēt pacientu asinsvadu saslimšanas riskus, bet dažus savukārt plānots padarīt par obligātiem.
Piemēram, prasību, ka lielākā daļa savu pacientu tomēr ir jāizmeklē.
Taču pagaidām viss karājas gaisā. Ar pašiem ģimenes ārstiem nekāda vienošanās panākta nav, un Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzskata, ka kritērijiem jāpaliek brīvprātīgiem kā līdz šim. "Šobrīd ar tiem resursiem, kas mums ir, mēs vienkārši vairāk nevaram [paveikt] (..). Un nevis tāpēc, ka ārsti negribētu piepelnīties un dabūt, vienkārši viņi fiziski to nevar. (..)
