Partija fokusā

Vēlēšanas 2018. Partija fokusā. «Attīstībai / Par»

Partija fokusā

«Eksperti vērtē partijas «Jaunā VIENOTĪBA» piedāvājumu vēlēšanās kopā ar Oditu Krenbergu»

Vēlēšanas 2018. Partija fokusā. Sociāldemokrātiskā partija «Saskaņa»

VIDEO: «Partija fokusā»: «Saskaņa»

Neskatoties uz visām imidža maiņām, “Saskaņa” pēdējo gadu laikā ieņem stabilu nišu Latvijas politikā. Rīgas valdošā partija, kas konsekventi ieņem arī pirmo vietu Saeimās vēlēšanas, bet vienmēr paliek opozīcijā – kaut ar ietekmīgu lomu.

“Saskaņa” dzima pirms 14 gadiem. “Tautas saskaņas partija” izstājas no partijas ''Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā'' (PCTVL) Saeimas frakcijas un meklēja jaunu taku pie vēlētāja, tieši tad Jānim Urbanovičam pievienojās populārais “Pirmā Baltijas kanāla” žurnālists Nils Ušakovs.

Vistuvāk iekļūšanai koalīcijā “saskaņieši” (tolaik vēl “Saskaņas centrs”) bija pēc 11. Saeimas vēlēšanām, 2011. gada rudenī. Pēc noraidījuma partijas spice atbildēja ar varas demonstrāciju –  Rīgas mērs Ušakovs atbalstīja referendumu par otro valsts valodu.

Kaut arī šīs gājiens tika piesaukts, ka iemesls kāpēc ar “Saskaņu” nevar veidot koalīciju, galvenais skaidrojums vienmēr bijis – pārāk draudzīga attieksme pret Krieviju.

No vienas puses, Ušakovs publiski atzinis Latvijas okupāciju un uzstājis, lai to dara arī partijas biedri, nesen partija pat lauza sadarbības līgumu ar “Vienoto Krieviju” un pēdējos gados “Saskaņu” aktīvi prezentē kā daļu no Eiropas sociāldemokrātisko partiju saimes.

No otras puses, partija stingri nenosoda Krimas aneksiju un Krievijas dalību Austrumukrainas konfliktā. Turklāt partijas līderis bieži viesojas Krievijā. 

Lai nu kā, opozīcijā “Saskaņa” nekad nav garlaikojusies – tās balsis ik pa brīdim kļuva noderīgas, kad koalīcijas partijas nevarēja vienoties.

Iepriekšējos sasaukumos palīdzējuši ievēlēt tiesībsargu Juri Jansonu, kādreizējo ministru Anriju Matīsu (tagad viņš kandidē no “Saskaņas”). Nesen tieši ar “Saskaņas” balsīm Ingūnai Sudrabai izdevās saglabāt priekšsēdētājas vietu oligarhu sarunu izmeklēšanas komisijā.

SKANDĀLI

Tieši ar Rīgu saistīti arī lielākas “Saskaņas” nepatikšanas – grūti iedomāties kādu galvaspilsētas saimniecības jomu, kuru pēdējos gadus nebūtu skāris korupcijas skandāls. Visus šajā aprakstā nemaz nav iespējams uzskaitīt, tāpēc būs jāpiemin vien daži skaļākie

Veseli trīs kriminālprocesi uzsākti pret kādreizējo “saskaņieti” Anatoliju Abramovu – pēdējais tikai pirms dažiem mēnešiem.

“Rīgas namu pārvaldnieka” lietā iesaistīto vēl vairāk, apsūdzēti 12 cilvēki, viņi prokuratūras ieskatā saņēmuši algu par faktiski nepadarītu darbu, kopā aptuveni 150 tūkstošus eiro. Vairāki - “Saskaņas” politiķu tuvinieki.

“Es joprojām uzskatu: tas, ko mēs redzam, ir lieta, kurā ir krietni vairāk politikas nekā satura,” šogad pavasarī pauda Nils Ušakovs.

Ja “Rīgas namu pārvaldnieka” un Centrāltirgus stāsti “Saskaņas” vēlētājam var nelikties svarīgi, tad ilgi mocītā Barona iela – gan. Seši cilvēki apsūdzēti par dokumentu viltošanu.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule janvāra sākumā medijiem stāstīja: “Noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar to, ka faktiska būvuzraudzība projektā nav notikusi. Un līdz ar to tie dokumenti ir sastādīti priekš tam, lai šī dokumentācija būtu un lai varētu šo objektu nodot ekspluatācijā. Faktiski šiem dokumentiem bija jābūt.”

Partijas vadītājs par daudziem no šiem un citiem skandāliem bieži vien izvēlējies klusēt. Tā vietā, lai atbildētu uz kritiskajiem jautājumiem, partija piestrādājusi pie pašslavināšanas. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” aprēķināja, ka Ušakova slavas spodrināšanai trīs gadu laikā iztērēti vismaz astoņi miljoni eiro pašvaldības līdzekļu.  Turklāt daļu no šiem līdzekļiem saņem “saskaņieša” Andreja Kozlova ģimene. Pati “Saskaņa” vēl apmaksāja it kā sabiedriski aktīvu cilvēku veidoto filmu “Pārgājiens” un nebija to ierēķinājusi priekšvēlēšanu tēriņos pirms pašvaldību vēlēšanām.

KO SOLA

Gan pie deputātu kandidātu sarakstu veidošanas, gan programmā “Saskaņa”, šķiet, mēģina pieturēties pie sen izvēlētās stratēģijas – apelēt pie latviešu vēlētāja, vienlaikus mēģinot nezaudēt konservatīvāk noskaņoto krievvalodīgo elektorātu.

Divi no līderiem – nesen “Saskaņai” pievienojušies Vjačeslavs Dombrovskis un Anrijs Matīss. 

Sarakstā atgriezās sen no politiskās skatuves nostumtais Nikolajs Kabanovs, iekļauti arī “Krievu skolu aizsardzības štāba” aktīvisti Margarita Dragile un Konstantīns Čekušins – iespējams ar cerību, ka viņu uzvārdi varētu atturēt “Saskaņas” vēlētāju no balsošanas par Tatjanas Ždanokas politisko spēku Latvijas Krievu savienību, kas priekšvēlēšanu cīņā galveno uzsvaru liek uz cīņu pret krievu skolu reformu.

“Saskaņas” priekšvēlēšanu programma konceptuāli maz atšķiras no pārējo partiju piedāvājumiem – aicinājumi pacelt algas skolotājiem un mediķiem, samazināt nodokļus un paaugstināt pensijas.

Tāpat kā daudzas citas partijas, “Saskaņa” aicina pazemināt medikamentu cenu, taču piedāvā tam savdabīgu risinājumu – atbalstīt pašvaldību aptiekas. Identisks solījums bija “saskaņieša” Andreja Elksniņa programmā pērn pirms pašvaldību vēlēšanām.

Gan tas, gan “saskaņas” solījums nodrošināt Daugavpils lidostas atjaunošanu acīmredzami mērķēts uz Daugavpils iedzīvotājiem.

Vienīgā no “lielajām” partijām “Saskaņa” sola veidot labas attiecības ar Krieviju – tiesa, nepaskaidrojot, kādus tieši soļus no Latvijas tas prasītu.

Neskatoties uz to, ka programmas ievadā minēts, ka Latvijā "jābeidz etniskā sašķelšana", partijas programmā nav ne vārda par jelkādām izmaiņām pilsonības likumā, kaut vai par “Saskaņas” iepriekš atbalstīto automātisko Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

Nav arī atklāta solījuma atcelt pāreju uz valsts valodu tā sauktajās “krievu skolās”, tikai mājiens uz to – plāns pārskatīt iepriekšējo valdību nesagatavotās reformas izglītībā.

Tāpat “Saskaņas” programmā nav pieminēts tiesiskums, korupcijas apkarošana, maksātnespējas administratoru darba sakārtošana. Nekas nav teikts arī par darbu ar diasporu un reemigrācijas veicināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt