Sadaļas Sadaļas

VID un LNB jurģi sašūpojuši nekustamo īpašumu tirgu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārvākšanās uz pretrunīgās slavas apvīto jaunuzbūvēto ēku jau ir noslēgusies, un tās rezultātā dienests ir pametis veselas 14 ēkas dažādos Rīgas rajonos. Tik apjomīga valsts iestāžu pārceļošana un arī ar to saistītā brīvo biroju telpu parādīšanās nav ikdienišķa parādība ne pašai pārvaldes sektoram, ne arī nekustamā īpašuma tirgum.

Pārmaiņas uz pārvākšanos iekustina virkni citu valsts iestāžu

Pārvākšanās uz jauno ēku Talejas ielā kopumā ir atbrīvojušas biroja telpas ar aptuveni 2700 darba vietām, kas ir neikdienišķs apjoms arī relatīvi lielajam Rīgas biroju tirgum. Būtiska daļa - sešas ēkas - pieder valstij, tāpēc to atbildība par to, lai tai piederošās atbrīvotās platības tiktu izmantotas lietderīgi, gulstas uz valsti.

Par valsts īpašumu apsaimniekošanu atbildīgā akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes loceklis Andrejs Milzarājs, norāda, ka kopumā praktiski visām valstij piederošajām ēkām jau ir atrasti jauni iemītnieki. „Mēs varam uzskatīt, ka esam labi pastrādājuši un lielākajai daļai ēku ir atrasts potenciāls nākotnes lietotājs. Piemēram, Citadeles ielā 1 šobrīd mums šo ēku ir rezervējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas šobrīd atrodas privātīpašniekam piederošā ēkā, kas īsti neder iestādēm, kas strādā ar valsts noslēpumu (..),” saka Milzarājs.

Arī praktiski visas citas bijušās VID ēkas jau ir noskatījušas citas valsts iestādes. „Krišjāņa Valdemāra ielā 1A nekustamais īpašums, kas atrodas pie Daugavas, ir salīdzinoši sliktākā stāvoklī, kā tas nereti mēdz būt, kad mēs pārņemam ēku no citiem valdītājiem. Taču arī šī ēka ir rezervēta. To ir rezervējis Iekšlietu ministrijas Iekšējās drošības dienests,” klāsta Milzarājs.

VNĪ valdes loceklis atklāj, ka, piemēram, ēkā Mazajā Nometņu ielā savu mājvietu atradīs Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa. Savukārt Lomonosova ielā plāno saimniekot Valsts probācijas dienests. Bijušo VID ēku Eksporta ielā dalīs Valsts valodas centrs un privātie īrnieki. „Kas attiecas uz [VID] centrālo ēku Smilšu ielā 1, tad daļēji ēka tiks nodotas nomā Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai, kā arī tiks nodotas iznomātas Fiskālās disciplīnas padomei,” viņš uzskaita.

Par to, kas notiek ar ēkām, kuras izmantoja VID, bet kuras bija citu īpašnieku īpašumā, VNĪ informācijas nav.

Bet Milzarājs neslēpj, ka valstij piederošo telpu atbrīvošanās attiecīgi ļaus no privāto izīrētāju pakalpojumiem atteikties arī citām iestādēm.

Bez tam VID nav vienīgā iestāde, kura šogad atbrīvojusi līdzšinējās telpas, piebilst VNĪ valdes loceklis. Jurģi bijuši arī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Līdz ar to ēka Tērbatas ielā 75 tiek nodota Rakstniecības un mūzikas muzejam, kur tiks pārcelti krājumi no Rīgas pils. Ēka Anglikāņu ielā ir piedāvāta citām valsts iestādēm, savukārt ēkas Kr. Baronā ielā liktenis nav skaidrs, jo to vēl vērtē.

Var būt, ka brīvo telpu īpašniekiem jauns nomnieks jāmeklē ar uguni

Savukārt nekustamā īpašuma nozares uzņēmēji norāda, ka kopumā valsts iestāžu jauno ēku būvniecība uz biroju nomas nozari ir atstājusi būtisku iespaidu, jo brīvo telpu apjoms ir liels.

Apjoms ir ļoti liels. Sevišķi namīpašniekiem, no kuriem konkrētā iestāde ir aizgājusi nav viegli atrast jaunus nomniekus. To ēku skaits ir diezgan liels (..),” komentē uzņēmuma „Latio” Komercīpašumu tirdzniecības nodaļas vadītājs Jānis Šīns.

Nekustamo īpašumu eksperts gan uzskata, ka vispārēju cenu kritumu apjomīgais atbrīvoto biroju skaits neizraisīs, tomēr konkrēto telpu īpašniekiem šīs telpas būs jāpiedāvā par zemāku cenu.

(..) Šo telpu īpašniekiem gadu vai divus gadus būs jādod nomniekiem atlaides, lai tās telpas salīdzinoši ātri varētu aizpildīt. Kopīgais apjoms, kas tika atbrīvots, bija 20 000 – 25 000 kvadrātmetru un, ja tas vienā brīdī kļūst tukšs, tad tas ir ļoti liels apjoms,” atzīst Šīns.

Ne mazāk aktuāls jautājums ir arī par valsts izmantoto telpu kvalitāti. „Latio” pārstāvis norāda, ka tirgū ir augsts pieprasījums pēc kvalitatīvi izremontētiem un labi aprīkotiem birojiem, kuriem ir. piemēram, ventilācijas sistēma un autostāvvieta. Valsts iestāžu atstātās telpas lielākoties šiem kritērijiem neatbilst, paskaidro Šīns. „Tā nebija A klase, tās bija B un C klases telpas. (..) Īpašniekiem būs jāveic būtiski ieguldījumi. Tur aizies trīs, četri mēneši, lai uzlabotu tās telpas,” norāda Šīns.

Vieniem moderni izbūvētas ēkas, citiem – nolaisti nami

Komforts un piemērots aprīkojums bija viens no iemesliem, kāpēc mājvietu mainīja VID. Jaunās ēkas īpašnieku, uzņēmuma «Biroju centrs Ezerparks» valdes priekšsēdētājs Kaspars Zauls iepriekš pievērsa uzmanību, ka ēka ir tieši pielāgota dienesta īpašajām vajadzībām.

Telpas ir izveidotas tā, lai tajās varētu strādāt iestādes ar dokumentiem, kas satur valsts noslēpumu. Pašās telpu sienās ir izveidotas metāla loksnes, lai attālināti elektroniski nevarētu izlasīt informāciju, kad tiek strādāts ar valsts noslēpumu. Ir izbūvēts atsevišķs datu centrs (..),” dažas īpatnības uzskaita Zauls.

Diemžēl visas valsts iestādes šajā ziņā nebūt nav vienlīdzīgā situācijā un, piemēram, kā intervijā Latvijas Radio uzsvēra ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, prokuratūrai šobrīd nākas iztikt ar ēkām sabrukšanas stadijā. Galvenais iemesls tam ir katrai valsts iestādei piešķirtais kopējais finansējums.

Telpu jautājums paliks tādā pašā stāvoklī. Rīgā ēka Dzirnavu ielā ir sabrukšanas stadijā. (..) Tāpat pamazām bojā iet ēka Kalpaka bulvārī. (..) Ogres prokuratūra ir diezgan kritiskā stāvoklī, Ventspilī ēka ir diezgan kritiskā stāvoklī. Tur gan ir paredzēta renovācija, taču finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tā visu laiku tiek atbīdīta arvien tālāk un tālāk (..),” sarūgtināts ir Kalnmeiers.

Arī VNĪ rīcībā nav tik daudz līdzekļu, lai saviem spēkiem spētu salabot valsts iestāžu novecojušās ēkas, un neatliekamākajiem remontiem nākas pieprasīt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

VNĪ darba efektivitāte – zema vai augsta?

Atšķirīga ir situācija ar valsts īpašumiem, kuri tiek izsoles ceļā tiek iznomāti citiem īrniekiem - šo telpu izīrēšana Rīgā "Valsts nekustamajiem īpašumiem" nodrošina peļņu, atklāj Milzarājs. „(..) Mums nav pārāk daudz brīvu telpu. Process ir dinamisks. Nāk vietā jauni īrnieki. (..) VNĪ strādā ar peļņu (..),” saka Milzarājs, to vairāk gan attiecinot uz Rīgu.

Šīns VNĪ raksturo kā pamanāmu spēlētāju biroju īres tirgū, tomēr ir pārliecināts, ka, sadarbojoties ar nekustamā īpašuma uzņēmumiem, valsts nekustamā īpašuma pārvaldnieks varētu strādāt labāk.

„Viņš ir kā atsevišķs tirgus dalībnieks, valsts nepiesaista nevienu starpnieku tirgū, lai piesaistītu nomnieku, jo viņi pēc likuma nevar maksāt starpniekam.(..) Ja valsts piesaistītu privātās struktūras nomnieku piesaistīšanā, tad rezultāts būtu krietni labāks nekā tagad, kad puse ēku Rīgā stāv tukšas,” kritisks ir Šīns.

VNĪ tomēr uzsver, ka priekšstats par it kā lielo skaitu neapsaimniekoto valsts ēku ir maldīgs, jo neizmantotās ēkas tiek pārdotas, un nereti to jaunie īpašnieki nesteidz nomainīt uz ēkas izvietoto plāksnīti, kurā kā īpašnieks tiek norādīta valsts.

Tomēr problēma ir aktuāla ārpus Rīgas, kur tukšajām ēkām nereti patiešām var būt grūtības atrast gan īrniekus, gan citus saimniekus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt