15.maijā aprit 80 gadi kopš Ulmaņa apvērsuma, par kuru dalās vēsturnieku viedokļi. Protams, no tā varēja izvairīties. Radio "Pieci.lv" raidījumā "Domnīca" vēsturnieks Kaspars Zellis vērtē, ka Kārlis Ulmanis būtu tiesāts arī pēc to laiku likumdošanas. Vēsturnieks arī uzskata, ka 15.maijs ir datums, kurš visvairāk sašķēlis Latvijas sabiedrību.
Prezidenta kanceleja viņu sauc par Valsts prezidentu, vēsturnieki gan ne vienmēr piekrīt šai definīcijai, norādot, ka varu Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā sagrāba.
Kārlis Ulmanis bija autoritāte, kuru joprojām atceras. No vienas puses, Ulmanis autoritārismu pacēla nebijušos augstumos, tā radot tam nepamatoti pozitīvu oreolu mūsdienās. No otras puses, tieši Ulmaņa laikos uzplauka nacionālā apziņa, jo cilvēki tērpās tautas tērpos un attīstīja tradīcijas.
Dievturiem gan bija jāpiekāpjas luterāņu priekšā.
Zināms, ka Kārlim Ulmanim pulbiskā dzīve teju pilnībā izslēgusi personisko.