Asākas diskusijas nekā jebkad iepriekš tagad raisa jaunais obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kas jau konceptuāli atbalstīts Saeimā pirmajā lasījumā. Pat jaunās kārtības atbalstītāji norāda, ka jaunajā modelī nodokļu maksātājiem vajadzētu paredzēt lielāku pakalpojumu grozu, nevis piedāvāt to pašu plāno groziņu, kas tagad pieejams visiem. Arī rindām jābūt īsākām. Citādi burkāns nebūs vilinošs.
Taču vēl lielākas bažas izskan par nodokļu nemaksātājiem - ja viņiem vairs nepienāksies plānveida medicīna, piemēram, nevarēs par valsts naudu apmeklēt ģimenes ārstu vai ārstus speciālistus, būs ielaistas slimības.
"Pret" iestājas abas ģimenes ārstu asociācijas
Mediķu sabiedrībā viedokļi par iecerēto obligāto veselības apdrošināšanas modeli pēdējā laikā šķeļ dzirksteles. Pavisam pret nodokļu nomaksas saistīšanu ar plānveida medicīnas pakalpojumu saņemšanu ir abas ģimenes ārstu asociācijas. No vienas puses, ģimenes ārsti nevēlas būt tie, kas slimos nodokļu nemaksātājus aizraidīs, bet no otras, viņi arī uzsver riskus sabiedrības daļai, atgādinot jau tā sliktos Latvijas sabiedrības veselības rādītājus, piemēram, bieži vēlu atklāto vēzi.
Ģimenes ārste Ilze Aizsilniece norāda, ka lielākās bažas ir par nodokļu nemaksātājiem, kas nebūs trūcīgi, bet kuriem ir zemi ienākumi, piemēram, 250 vai 300 eiro alga. Aizsilniece šaubās, vai viņi spēs samaksāt plānoto iemaksu - 28 eiro mēnesī, lai iekļautos apdrošināšanas sistēmā un varētu ārstēties.
Taču, pēc ģimenes ārstu teiktā,
galvenā problēma ir tā, ka cilvēkiem nepietiks naudas visiem izmeklējumiem un viņi ielaidīs slimības. Aizsilniece min piemēru - kuņģa čūlu, kuru laikus atklājot, var labi izārstēt.
Ministre: Ārsti baidās zaudēt kapacitātes naudu
Priekšlikuma virzītāja veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") gan vairākkārt uzsvērusi, ka, tāpat kā nodokļu maksātāji, arī bērni, pensionāri, studenti, bezdarbnieki, trūcīgie iedzīvotāji un vairāku diagnožu pacienti saņems visus plānveida medicīnas pakalpojumus. Taču, protams, daļai iedzīvotāju būs jāpadomā par savu statusu, un jāreģistrējas bezdarbniekos vai jālegalizē darba attiecības. Par ģimenes ārstu izteikto kritiku veselības ministre norāda, ka acīmredzot ārstiem ir bažas zaudēt daļu naudas.
"Pirmkārt, ģimenes ārstu neapmierinātība ir pilnīgi saprotama, jo viņi saņem kapitācijas naudu par šiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas. Līdz ar to, ja 18, 19 procenti no visiem pierakstītajiem iedzīvotājiem trīs gadu laikā ne reizi nav atnākuši pie ģimenes ārsta, tad, iespējams, ka šī nauda kapitācijas naudā netiktu iekļauta. Taču uztraukums īstenībā ir lieks, jo tad mēs varētu palielināt kapitācijas naudu uz vienu cilvēku, un viņi neko nezaudētu," uzskata Circene
Aizsilniece gan noraida to, ka viņa un kolēģi ģimenes ārsti būtu ieinteresēti, tāpēc pretojas jaunajai sistēmai. "Ticiet man, ka reģionos viņiem tā jau ir grūtas problēmas, viņi nevar aizsūtīt pacientus pie ārsta. Padomājiet tagad tā, ka pirms pacients aiziet pie ģimenes ārsta, mēs viņam neko neprasām, mēs viņam sakām, vai tu esi apdrošināts vai ne. Un, ja tu neesi apdrošināts un tev nav tās naudas, ko man samaksāt, ej projām, vai arī es nodarbošos ar labdarību. Kāpēc ir ģimenes ārstiem jābūt tiem labdariem šajā gadījumā?" jautā Aizsilniece.
Var arī gadīties, ka daļa cilvēku meklēs dažādus apšaubāmus veidus, kā apmeklēt ārstu - sākot no paziņām, beidzot ar prettiesiskiem maksājumiem. Šādu nevēlamu blakus parādību neizslēdz arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Savukārt ģimenes ārste Aizsilniece norāda, ka starptautiskie eksperti likuši uzsvaru uz pieejamību veselības aprūpei, nevis samazināšanai.
Jauno projektu kritizē tiesībsargs
Šonedēļ gaisotni vēl arī uzkarsēja tiesībsargs Juris Jansons, kārtējo reizi kritizējot apdrošināšanas likumprojektu, kas, pēc tiesībsarga domām, neuzlabos veselības aprūpes kvalitāti. Circene kritiku noraida, iesakot "tiesībsargam divu gadu laikā atnākt un pārrunāt šos jautājumus Veselības ministrijā".
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis ir veselības ministres priekšlikuma atbalstītājs. Viņš arī paskaidro, ka "mēs nevaram dabūt kaut vai nedaudz adekvātāku finansējumu no valsts, tātad ir jāmeklē cits solidāru maksājumu ceļš. Ingrīda viņu meklē, par to viņai visu cieņu."
Atbalstītāju vidū ir arī pacientu organizācija "Sustento", kuras pārstāve Iveta Neimane uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana jāsaista ar nodokļu nomaksu. Tomēr viņa uzsver, ka nodokļu maksātājiem tad jāsaņem atbilstoša veselības aprūpe.
Neimane skaidro, ka tad nodokļu maksātājam pieejamo pakalpojumu grozam jābūt lielākam un līdzmaksājumiem - mazākiem. Turklāt, pēc "Sustento" pārstāves domām, apdrošināšanas modeli vēl varētu koriģēt:
"Ja sakām, ja cilvēks nav mediķis, viņš nevar sev noteikt saslimšanas smagumu pats bez ārsta palīdzības, tas nozīmē, ka ģimenes ārstiem būtu jābūt primārās palīdzības grozā, tāpat kā neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai," uzsver Neimane.
Veselības ministre Ingrīdai Circenei skaidro, ka tas nav iespējams, jo primārā veselības aprūpe principā ir visi izmeklējumi, visa laboratorija, visu speciālistu konsultācijas. "Pēc tā, ko mums piestādīja Ģimenes ārstu asociācija, savu pētījumu, desmitreiz vairāk kā citās valstīs ir nosūtījumi pie speciālistiem nekā citās valstīs," norāda Circene.
"Sustento" pārstāve gan norāda, ka tieši ģimenes ārsts varētu mudināt pacientu iekļauties apdrošināšanas sistēmā, lai varētu pēc tam saņemt izmeklējumus un ārsta konsultācijas.
Sistēmas kritiķi arī norāda, ka nav skaidrs, kādu tieši labumu naudas izteiksmē jaunā sistēma varētu nest. Kad apdrošināšanas koncepciju skatīja valdība, no tās pazuda veselības budžeta sasaiste ar iekšzemes kopproduktu (IKP). Proti, sākumā bija noteikts, ka, piemēram, 2020.gadā budžetam jābūt 4,5% apmērā no IKP. Taču konkrētu procentu noteikšanai iebilda Finanšu ministrija un pēc tam arī valdība. Tomēr pat ja nav skaidrības par konkrētu pieaugumu naudas izteiksmē, Circene uzskata, ka tik un tā sistēma ir jāievieš.
"Pirmkārt jau tādēļ, ka tie cilvēki, kuri dzīvo ārzemēs, iemaksās naudu vai ies pie ārsta valstī, kur maksā nodokļus. Zinot, ka tie ir vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju, katrā gadījumā tie, kuri būs šajā valstī, saņems vairāk," skaidro Circene.
Circene norāda, ka ja kaut vai par 5% palielinātos finansējums uz nerezidentu un nodokļu nemaksātāju skaita, tad pensionāri varētu nemaksāt pacientu iemaksu - vienu eiro 42 centus - pie ģimenes ārsta.
Finansisti: veselības budžets pieaugs
Taču nav zināms, cik daudz ārzemēs dzīvojošie tautieši uz Latviju dodas baudīt veselības aprūpes pakalpojumus. Daļa ģimenes ārsti medijos atzinuši, ka kāda daļa viņu pacientu tā tiešām dara, taču nav arī zināms, cik pēc tam dodas, piemēram, pie valsts apmaksātiem speciālistiem.
Par labumu, ko varētu nest jaunā sistēma, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins vispirms norādīja, ka līdzekļi veselības aprūpei tiek piešķirti kārtējā gada budžeta likuma rāmjos, arī vidējā termiņa budžetā, un jebkādas izmaiņas notiks parastā budžeta procesā. Tomēr pēc Šņucina teiktā, veselības budžets pieaugs.
Šņucins skaidro, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums būs straujāks nekā kopējie nodokļu ieņēmumu pieaugumi, tad veselības aprūpes budžets varētu saņemt vairāk.
Jau vēstīts, ka jaunais likums stāsies spēkā pakāpeniski ar šā gada 1.jūliju. Pērnā gada nogalē Saeima to konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā. Pārejas noteikumi paredz, ka 12 mēnešus no likuma spēkā stāšanās visiem iedzīvotājiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Šā gada laikā nelegāli strādājošos cilvēkus Veselības ministrija mudina sakārtot darba attiecības.
VM arī norāda, ka, ja izdosies ieviest jauno sistēmu, tad varēs uz pusi samazināt līdzmaksājumus par ārstēšanos slimnīcā.
