Vērtējam Kalnietes padarīto Eiroparlamentā. Aktīva ārpolitikā, Eiropas un Krievijas attiecībās

Bijusī Latvijas vēstniece ANO un Francijā, vēlāk Latvijas ārlietu ministre. Sandra Kalniete Eiropas Parlamentā (EP) ir jau divus sasaukumus. Pirmo reizi, pirms desmit gadiem, Eiropas Parlamentā viņu ievēlēja no „Pilsoniskās savienības”. Uz otro termiņu – no "Vienotības" saraksta. Sandra Kalniete bijusi nu jau likvidētās partijas „Jaunais laiks” biedre un no šī saraksta ievēlēta Saeimā, tad iestājās partijā „Pilsoniskā savienība”, kas vēlāk apvienojās ar partiju „Vienotība”.

Vērtējam Sandras Kalnietes veikumu Eiropas parlamentāZane Mače

     

     

    Skandāli

    Būtisku traču Kalnietes deputātes karjerā nav bijis.

    Kalniete ir viena no Eiropas politiķēm, kura ir iekļauta kaimiņvalsts Krievijas tā dēvētajā melnajā sarakstā, jo darbojas Ārlietu komisijā, tostarp ar Ukrainas jautājumiem. Pirms četriem gadiem Kalniete devās uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs. Uz Krievijas robežas viņu aizturēja un tālāk nelaida. Kalniete apgalvo, ka tikai tad uzzinājusi, ka viņai līdz šī gada novembrim ir liegums iebraukt Krievijā.

    Darbs EP - fokuss uz Austrumu partnerības valstīm

    Sandra Kalniete šajā sasaukumā pamatā strādā ar ārlietu jautājumiem. Vairāk koncentrējas uz Austrumu partnerības valstīm. Bija frakcijas priekšsēdētāja vietniece, kas vada darba grupu, kurā saskaņo frakcijas pozīciju ārlietās. Kalnietei ir grūti pateikt, kas šajā sasaukumā ir bijuši nozīmīgākie darbi.

    "Ja tā ļoti personīgi un arī domājot par Latviju, tad es teikšu, ka tas ir ziņojums "ES un Krievijas politiskās attiecības"," savu veikumu izvērtē Kalniete.

    Šim ziņojumam ir gara priekšvēsture. Viss sākās ar Krimas aneksiju un Krievijas iebrukumu Austrumukrainā.

    Politiķe uzskata, ka viņa un citi Austrumeiropas deputāti daudz strādāja, lai kliedētu Eiropas Parlamenta ilūzijas par Krieviju.

    Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga šo Kalnietes ziņojumu arī min kā vienu no viņas būtiskākajiem darbiem. Lai gan Eiropas Parlaments ārpolitiku atstāj dalībvalstu ziņā, Ārlietu komisija, kurā darbojas Kalniete, pieņem dažādas rezolūcijas, kuras parāda Eiropas Savienības attieksmi.

    "Ārlietu komisija izstrādā arī ziņojumu. Mūsu pašu Kalniete bija ziņotāja ziņojumam par ES un Krievijas attiecībām, kas joprojām nosodīja Krievijas aktivitāti Krimā, principā pateica to, ka Krievija kā tāda nevar būt stratēģiskais partneris ES," teica Kleinberga. "No vienas puses, tas ir deklaratīvi, bet tajā pašā laikā tā ir pozīcija, tai skaitā arī Latvijas intereses caur to tiek parādītas daudz plašākai publikai. Tas ir ļoti labi."

    Kalniete uzskata, ka ārlietas bija svarīgāks jautājums nekā lauksaimniecība, ar ko viņa strādāja pirmajā sasaukumā.

    "Konflikts Ukrainā. Šobrīd viss ir norimis, tur cilvēki vēl mirst, bet mūs tas vairs neskar, jo mēs nejūtamies apdraudēti. Un tāpēc es ļoti daudz esmu strādājusi ar Ukrainu, esmu septiņreiz braukusi uz Ukrainu, nemitīgi tikusies ar Ukrainas delegācijām EP," savu iesaisti Ukrainas jautājumos atklāj Kalniete. "Esmu ES un Ukrainas parlamentārajā delegācijā. Esmu tā saucamajā neformālajā, ko ir atļauts izveidot deputātiem nozīmīgā jautājumā – Ukrainas draugu grupā."

    Kalniete pievērsās arī vērtībām un Eiropas vēstures politikai.

    "Kad es kļuvu frakcijas vicepriekšsēdētāja, manā portfelī ir ne tikai ārlietas. Manā portfelī sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm, ir arī vērtības un Eiropas vēstures politika," uzsver Kalniete. "Tas man ir devis iespēju pacelt pavisam citā līmenī šo vēstures izlīguma meklēšanu."

    Kalniete rīkoja dažādas konferences, piemēram, par to, kādā veidā pēc kara Padomju Savienība pakļāva Austrumeiropu. Par to, kā šobrīd notiek smadzeņu skalošana ar hibrīdinformāciju. Viņa rīkoja pasākumu, kas bija veltīts 35. gadadienai, kopš pieņemta Eiropas Parlamenta rezolūcija, kurā aicināja atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

    Pētniece Vineta Kleinberga uzskata - Kalniete ir aktīva politiķe un viņas darbs gan ārpolitikā, gan lauksaimniecības politikā ir augstu novērtēts. Par to liecina arī MEPRanking.eu reitinga rezultāti.

    Vērtējums

    "Sandra Kalniete ir bijusi viena no aktīvākajām. Tajā pašā vērtējumā viņai ir 164. vieta no 749 deputātiem, tā ir labi redzama un pamanāma vieta," paskaidro Kleinberga.

    Kalniete uzskata, ka veiksmīgi darboties Eiropas Parlamentā var palīdzēt pieredze nacionālajos parlamentos, kā arī pieredze diplomātijā. Un valodu zināšanas.

    Finanses

    Pēdējos gados Kalniete ir aktīvi ziedojusi pašas pārstāvētajai partijai. Kopš 2016. gada "Vienotībai" viņa ir ziedojusi 10 556 eiro. Kalnietes palīgs Pēteris Viņķelis aktīvi atbalstīja citus politiskos spēkus. Triju gadu laikā viņš ziedoja teju 13 000 eiro politiskajai partijai „Kustība Par!” un partiju apvienībai „Attīstībai/Par!”.

    Otrs Kalnietes palīgs Jānis Karalis partijai "Vienotība" pērn ziedoja divus tūkstošus eiro. Vizma Vilumsone, kura arī ir Kalnietes palīdze, pērn "Vienotībai" ziedoja 100 eiro.

    Pirms diviem gadiem žurnālisti apšaubīja, vai pieci Latvijas eiroparlamentārieši sava biroja uzturēšanai paredzēto naudu patiešām tērē šim mērķim. Pētniecības centrs "Re:Baltica" noskaidroja, ka Kalnietes birojs un "Vienotības" birojs atrodas vienā adresē. Taču Eiropas Savienības noteikumi aizliedz pastarpināti finansiāli atbalstīt savu partiju.

    Kalniete skaidro, ka biroju no savas partijas īrē.

    Telpas

    "Es saprotu, ko viņi var pārmest, ka šajās koptelpās, kur ir arī partijas birojs, šeit ir šis arī mūsu privātais birojs," saka Kalniete. "Bet, ja es īrētu šīs telpas kaut kur citur Vecrīgā, nu tad iegūtu tas īpašnieks. Kāda starpība, es godprātīgi viņas īrēju un maksāju arī, es domāju, pietiekami adekvātu cenu."

    Palīgi

    Kalnietei ir pieci palīgi. Trīs strādā Briselē, divi - Latvijā.

    Vizma Vilumsone ir Rīgas biroja administratore.

    Jānis Karalis strādā ar vēlētājiem Latvijā. Katram deputātam ir tiesības 100 cilvēkus no Latvijas iepazīstināt ar Eiropas Parlamenta darbu. Viņš ir tas cilvēks, kurš Kalnietes uzdevumā šīs grupas no Latvijas komplektē. Arī viņš strādā Latvijā.

    Pēteris Viņķelis vada Kalnietes biroju un strādā Briselē. Viņš strādā arī ar visiem ārpolitikas jautājamiem.

    Māra Lesiņa iepriekš strādāja pie Kalnietes partijas biedra Kārļa Šadruska. Kalnietes komandā viņa strādā ar lauksaimniecības politiku. Savukārt Māris Bērziņš atbild par dažādiem administratīvajiem jautājumiem.

    Saikne ar vēlētājiem

    Kalniete atzīst, ka pirmajā sasaukumā ar vēlētājiem tikās krietni aktīvāk. Strādājot ar lauksaimniecības jautājumiem, bieži devās uz reģioniem. Pēdējā sasaukumā tikšanos ir mazāk, jo pievērsās ārpolitikai. Ar vēlētājiem Kalniete tiekas savām grāmatām veltītajos pasākumos.

    Sociālajos tīklos Kalniete ir aktīva. Viņa uzsver, ka raksta pati un nevienu no malas sociālo tīklu uzturēšanai nealgo.

    Ziņu analīze
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti