Labrīt

Unikāls atradums Lielajos kapos - Oto Tīca atdusas vieta

Labrīt

VARAM: Pašvaldībām ir liela interese par investīciju projektu aizdevumiem

Ar komfortu. Pilsētu un novadu vadītāji pielāgo iepirkumus iepriekš noskatītiem auto

Ventilējami sēdekļi un gaišas ādas salons. Pilsētu un novadu vadītāji pielāgo iepirkumus iepriekš noskatītiem auto

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Obligāti metālisku sudraba krāsas virsbūvi, noteikti ādas salonu, ventilējamus priekšējos sēdekļus un apsildāmus aizmugurējos, vismaz 19 collu diskus riepām, kas ar visu auto ražotas šogad un nav noripojušas vairāk par 50 kilometriem. Tās ir dažas no prasībām Jelgavas domes automašīnu nomas iepirkumā, ar ko pie jauniem "Volvo" tikusi pilsētas mērija. Latvijas Radio Ziņu dienesta izpētītais liecina, ka arī taupības laikā pašvaldību vadītāji iekāro dārgus auto, ko vispirms noskata salonos, bet pēc tam tikai pielāgo prasības iepirkumā. Turklāt tādus konkursus pavada ne tikai konkurences kropļošanas un izšķērdības šaubu ēna. Dažos gadījumos mašīnu pārdevējus un domes kā pircējus saista gan kopīga nodokļu maksātāju naudas tērēšana, gan arī politiskas gaitas.

ĪSUMĀ: 

Darbdienas vidū uzreiz pēc pusdienlaika Jelgavas domes nama pagalmā ieripo jauns sudrabkrāsas "Volvo S60" automobilis. Pie stūres sēž viens no diviem Jelgavas vicemēriem Jurijs Strods (Nacionālā apvienība). Mašīnu novieto īpaši viņam atzīmētā stāvvietā, bet, pamanījis tuvojamies Latvijas Radio korespondentu, vicemērs par izkāpšanu pārdomā, iedarbina spēkratu un no stāvlaukuma aizbrauc. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Jelgavas mēra "zaļzemnieka" Andra Rāviņa kāri uz "Volvo" markas mašīnām var saukt par tradicionālu un nu jau visai senu. Laikraksts "Zemgales Ziņas" vēl ekonomiskās krīzes laikā pirms vairāk nekā desmit gadiem vēstīja, ka Jelgavas mērija jaunus braucamos gādā ar diezgan specifiskām prasībām. Rāviņam toreiz gribējās noteikti gaiši brūnas metāliskas krāsas auto ar koka un ādas apdari, visus sēdekļus apsildāmus, salonā gaisa filtru, vismaz 300 zirgspēku motora jaudu un vēl 25 prasības. Vietniekiem pirka mašīnas ar mazāku jaudu, taču noteikti sarkanas. "Tā ir iedibinātā Jelgavas domes krāsa," toreiz bezkaislīgi skaidroja pašvaldība. Piegādei vajadzēja būt ļoti ātrai. Uzvarēja viens pretendents, kas piegādāja tieši "Volvo". Lai gan mašīnas dome nomāja uz pāris gadiem, vēlāk izgaismojās arī domes prasība pēc astoņu gadu pretrūsas garantijas. Jo pēc pašvaldības līguma beigām par aizdomīgi zemu cenu mazlietotos "Volvo" nopirka mērija personīgai lietošanai. Uzraugošās institūcijas toreiz neko aizdomīgu neatrada, un praksi ar jaunu "Volvo" pirkšanu Jelgavas vadība atkārto ik pēc pāris gadiem.   

Nupat mērs Rāviņš ir iesēdies jaunā "Volvo S90". Gaiši brūnā metāliskā krāsa viņam acīmredzot ir apnikusi, jo iepirkumā prasīta obligāti metāliska sudraba virsbūve. Ar šo mašīnu Rāviņš iecerējis braukt nomas perioda trīs gadus. 

Rāviņš uz Latvijas Radio telefona zvaniem neatbild un pats negrib pastāstīt par savām vēlmēm, kas detalizēti atspoguļotas iepirkumā: obligāti vēdināmi priekšējie sēdekļi, viss salons no ādas, pilnpiedziņas auto nobraukums ne vairāk par 50 kilometriem, vismaz 19 collu riteņi, ne mazāk par septiņiem drošības spilveniem. Trīs citām mašīnām prasības noteiktas mazliet pieticīgākas – bez ventilējamiem sēdekļiem, ar mazāku jaudu un ne tik ietilpīgu bagāžnieku. Šīs trīs mašīnas paredzētas diviem vicemēriem un izpilddirektorei. Viņi visi šo gadu sākuši ar jauniem "Volvo S60". 

Skaidrot domes specifiskās vēlmes tiek sūtīta izpilddirektore Irēna Škutāne. "Tādēļ, ka izpilddirektors ir atbildīgs par administrācijas darbu, un izpilddirektors ir administrācijas vadītājs," viņa pamato.

Daudzās konkrētās prasības, ko izpildīt varēja tikai ar "Volvo S60" un "Volvo S90" mašīnām, izpilddirektore atsakās dēvēt par pārāk specifiskām.

"Tehniskās prasības – tieši otrādi – nemaz nav specifiskas," viņa uzsver. "Tās ir vispārējas prasības. Piemērojamas daudzām vieglo automašīnu markām vai tipiem. Tā ka šeit tiešām nekā specifiska nav."

Uz jautājumu, vai tā domes ieskatā ir ekonomiska rīcība ar naudu, Škutāne pārliecināti atbild:

"Jā, protams! Protams! Šie nomas līgumi ir ekonomiska rīcība."

Domes rīcībā neesot tikai jauni auto. "Nu, vieglās automašīnas mums nav ļoti senu gadu. 2004. gada mums ir viena no vecākajām automašīnām," atklāj izpilddirektore.

Tātad, kamēr daļa Jelgavas pašvaldības darbinieku brauc ar 17 gadus vecām mašīnām, vadība jaunas un īpaši pielāgotas savām vēlmēm gādā ik pēc diviem, trim gadiem. Izpilddirektores minētā ekonomiskā rīcība naudas valodā nozīmē to, ka par četru "Volvo" nomu dome trīs gados samaksās 151 tūkstoti eiro jeb vidēji 37 tūkstošus par katru mašīnu. Tā redzams Vecgada priekšvakarā noslēgtajā līgumā. Piemēram, mēra Rāviņa "Volvo" nodokļu maksātājiem katru mēnesi izmaksā vairāk nekā 1500 eiro. Vidējā alga Jelgavā ir par trīs simtiem zemāka. 

"Šis "Volvo S90" ir glauns limuzīns, ar kuru ir glauni pārvietoties," pašvaldības izvēli raksturo  Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs. Asociācijas vīzija ir konkurētspējīga, godīga un tiesiska auto tirdzniecības nozare Latvijā. Eksperts secinājis, ka Jelgavas mērijas sarīkotais iepirkums nav labs piemērs pilsētas iedzīvotājiem. "[Viņi] vienkārši redz, ka ar pilsētas naudu var izrīkoties, kā grib. Mērs aizgājis uz konkrētu vietu, redzējis šo mašīnu un teicis: "Gribu šito! Tieši šito gribu! [Iepirkumā] uzrakstiet tieši šitās mašīnas specifikāciju!" Tā es varu spriest pēc dokumentiem un konkursa realizācijas."

Auto asociācijas prezidents skaidro, ka Jelgavas un citu domju gadījumos viena no konkurenci ierobežojošākajām prasībām ir mašīnu iegādes laiks. Jelgava līgumu ar uzvarētāju parakstīja gadumijā, jauni "Volvo" pie domes pieripoja pēc nepilna pusotra mēneša – 8. februārī. Zemāku cenu un nesakropļotu konkurenci nodrošinātu vismaz pusgada piegādes termiņš.

Taču Jelgava citus pretendentus izslēgusi arī ar pārējām prasībām.

"Konkrēta klase ar konkrētu, ne mazāku par 4900 milimetru, garumu, obligāti jābūt "4x4" piedziņai un jābūt apsildāmiem aizmugurējiem sēdekļiem, jābūt vieglmetāla diskiem – 19 collām vasarai un 18 collām ziemai, konkrēti izmeši, konkrēts patēriņš un konkrēta jauda. Stūres apsilde un iepriekšēja apsilde motoram, kas vairāk piestāvētu Somijas ziemeļos, kur tam tiešām ir liela nepieciešamība," uzskaita Kulbergs. "Šeit var secināt, ka šīs ir krājumā stāvošas četras automašīnas, kuras vajadzēja realizēt konkrēti šim projektam."

Jelgavas konkursā pieteicās tikai viens pretendents: uzņēmums "Pilna servisa līzings". To arī atzina par uzvarētāju. "Pilna servisa līzinga" īpašnieki ir Māris un Inga Salzirņi. Viņi jau iepriekš nonākuši medijos kā labi Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) politiķu sabiedrotie, kas īpašos iepirkumos tiem piegādā īpašas mašīnas. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati rāda, ka abi bijuši ziedotāji Zaļajai partijai un "Saskaņai". Māris Salzirnis no Jelgavas mēra Rāviņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības neveiksmīgi kandidēja uz 12. Saeimas vēlēšanām. 

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā nepaveicās arī "Jaunajai Vienotībai", kas tika tikai pie viena mandāta. Deputātos ievēlēja ilggadējo vicemēru Aigaru Rubli. Rāviņš viņu atstāja opozīcijā, un tagad Rublis ceļ trauksmi par vadības ekskluzīvajām auto vēlmēm.

"Tā ir tāda nesaimnieciska rīcība no domes vadības puses," viņš uzsver. "Pilsētā ir tik daudz nepieciešamību un vajadzību, tāpēc par izvēli nomāt dārgas automašīnas, ja to prasītu jelgavniekiem – nodokļu maksātājiem – viņi to noteikti neatbalstītu. Mums šobrīd budžets ir jāsamazina par vairākiem miljoniem, bet dārgu un jaunu auto noma izrādās prioritāte pār citām vajadzībām."

Uz Latvijas Radio norādi, ka arī Rublis pats ilgus gadus bijis vicemērs un braucis ar jaunām mašīnām, viņš atbild: "Kad es biju vicemērs, automašīnas bija piezemētākas. Bet tāds bija domes priekšsēdētāja lēmums un vēlējums."

Jelgavas mērijas kāri pēc ekskluzīvajiem auto par izšķērdīgu var saukt ne tikai tāpēc, ka Covid-19 seku dēļ pilsētas budžets bijis jāsamazina par vairākiem miljoniem eiro.

Jelgava arī tāpat nespēj sevi uzturēt, un finanšu izlīdzināšanas fondā no citām pašvaldībām gadā saņem teju desmit miljonus eiro. 

Sevi uzturēt nespēj arī Siguldas novads, ko turīgās domes ik gadu pastutē ar pusotru miljonu eiro. Arī Siguldas vadībai patīk īpaši auto. 

Sigulda grib tieši "Subaru" 

Ar interesi par Siguldas domes automašīnu nomas iepirkumu, kurā uzvarētājs "Auto 26" piegādājis domei "Subaru" markas spēkratu, Latvijas Radio sazvanīja Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu ("Reģionu alianse"). Uz jautājumu, vai šī automašīna domāta mēram vai kādam citam domniekam, Mitrevics atbildēja – "grūti pateikt. Mums ir apmēram četras "Subaru" mašīnas". Arī viņš pats braucot ar "Subaru". "Bet, kas ir tā nianse, kas jūs interesē?" vaicāja mērs.    

Tomēr līdzīgi kā Jelgavā arī Siguldas mērs pats par mašīnām sīkāk stāstīt negrib. Tam tiek deleģēts Siguldas novada pašvaldības Transporta nodaļas vadītājs Aivis Liepiņš.
 
Arī Siguldas dome mašīnas nomā, nevis pērk. Vienā no jaunākajiem konkursiem Sigulda domes vadībai prasīja apvidus auto ar noteikti bēšas krāsas virsbūvi, gaišas ādas sēdekļiem, automātisko pārnesumkārbu, piegādi viena mēneša laikā, kā arī daudz citu specifisku prasību.

"Bēša virsbūves krāsa – mēs praksē esam pārliecinājušies, ka ilgāk nav redzami netīrumi uz viņas. Līdz ar to automašīna nav tik bieži jāmazgā," vienu no prasībām komentē Transporta nodaļas vadītājs. "Un par gaišas ādas salonu – tas ir tā paša iemesla dēļ, jo āda, pirmkārt, ir viegli kopjama, bet ar gaišu ādu ir vieglāk uzreiz redzēt, kur salons ir nosmērējies, tāpēc ir vieglāk uzreiz notīrīt un sakārtot."

Neraugoties uz to, mašīnu tagad mazgā vismaz reizi nedēļā, atzīst pašvaldībā. Bet par braucamā nomu piecos gados samaksās 39 000 eiro. Siguldai būtu izdevies ietaupīt vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro, ja vien tā nebūtu gribējusi tieši bēšu virsbūvi, jo otrs konkursa pretendents piedāvāja arī Siguldas kāroto "Subaru", tikai pelēku un lētāku. 

"Arī paši guvām mācību, nosakot šo gaiši bēšo mašīnas krāsu," secina Liepiņš. "Turpmākajos iepirkumos esam atteikušies no jebkādas toņu definēšanas. Konkrētas specifikācijas sadārdzina, jā."  

Siguldas novada pašvaldības Transporta nodaļas vadītājs Aivis Liepiņš pie pašvaldības iegādātā “Suba...
Siguldas novada pašvaldības Transporta nodaļas vadītājs Aivis Liepiņš pie pašvaldības iegādātā “Subaru”.

Tātad Sigulda vairs neprasa konkrētu krāsu, bet specifikācijas saraksta tā, ka vienalga tiek tieši pie "Subaru".

"Mērs brauc ar "Subaru" automašīnu. Mēra vajadzībām iegādājāmies mazlietotu "Subaru" automašīnu, ņemot vērā to, ka šogad jau ir pašvaldību vēlēšanas. Līdz ar to nav zināms – būs viņš mērs vai nebūs. Jaunajam mēram varbūt būs nepieciešams citāds transportlīdzeklis," paskaidro pašvaldības Transporta nodaļas vadītājs. Uz jautājumu, vai mašīnas tiek pieskaņotas konkrētam mēram vai konkrētām pienākumu izpildes vajadzībām, viņš gan atbild: "Konkrētām pienākumu izpildes vajadzībām. Novads paliks lielāks, būs citas vajadzības, skatīsimies, kāda būs nepieciešama mašīna."

"30 dienās piegādāt konkrētu, "4x4" piedziņas automašīnu ar gaišas ādas salonu, kas Latvijas apstākļiem ir gana nepraktisks pasākums," iesmejas Auto asociācijas šefs Kulbergs, "turklāt vēl jābūt bēšam ārējam krāsojumam kombinācijā ar citām lietām, kas ieliktas aprakstā – nu, tā praktiski ir viena tāda mašīna Latvijā, stāvējusi krājumā, kas jārealizē. Šis arī nav piemērs, ka konkurss būtu noticis godīgi, ka ir izvēlēts finansiāli labākais piedāvājums par nodokļu maksātāju naudu."      

Apstrīdēt iepirkumus – dārgi un sarežģīti

Siguldas un Jelgavas piemēri spilgti parāda mēru vēlmes, kas tiek īstenotas par nodokļu maksātāju naudu. Taču šīs pašvaldības ar aizdomīgiem auto iepirkumiem nav unikālas. Latvijas Radio izpētītais liecina, ka vairākās citās pašvaldībās ir līdzīga prakse. Pie tieši baltas apvidus mašīnas nupat ticis Dundagas novads, ļoti specifiskas prasības auto iepirkumos ir Ķeguma novadam, noteikti brūnu braucamo pasūtījis Mazsalacas novads, bet Ogres novads sevišķi detalizētu konkursu par apvidus mašīnu iegādi pārtraucis pēc uzraugošo iestāžu uzsišanas pa pirkstiem un divu gadu laikā tā arī nav atjaunojis. 

"Diemžēl jāsecina, ka no prakses un vēsturiskiem konkursiem ir redzams – jo pilsēta ir tālāk, jo dīvaināki ir konkursi vai specifiskāk uzrakstīti," vērtē Kulbergs. "Vai tad tiešām ir jāmāna cilvēki? Tad pasakiet uzreiz – gribu to un pērku! Tā ir mentalitāte un kultūra, kas mums velkas līdzi vēl no padomijas laika – sarunāšanas lietas ir primāri, bet ētiskās – pilnīgi sekundāras."

Viņš domā, ka daļa pretendentu tādus šaubīgus iepirkumus neapstrīd tāpēc, ka tas ir birokrātiski un juridiski sarežģīti, ilgi un arī dārgi. 

Konkurences padome pēdējo izpēti par auto iepirkumiem veikusi pirms pieciem gadiem. Toreiz daži dīleri sūdzējās par konkursu prasībām. Bet tagad tirgus ir mierā, saka Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

"Ārpus Rīgas pašvaldībās, lokālākos iepirkumos pastāv kritēriji, kas samazina piegādātāju loku," viņa atzīst, "tiek izvirzītas tādas prasības kā riepu izmērs, degvielas veids, automobiļa krāsa vai pārnesuma kārbas tips. Tie nav objektīvi kritēriji, bet tie sašaurina piegādātāju loku. Bet, jā, kāpēc tagad nav kaut kādu signālu, tas ir atvērts jautājums."

Šmite pieļauj, ka drīzumā Konkurences padome auto iepirkumu tirgu pētīs atkal. Un pētāmā netrūktu, jo pašvaldības kļūst arvien viltīgākas. Tā izriet no Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Arta Lapiņa teiktā. Viņš stāsta, ka auto konkursu skaits Covid-19 pandēmijas laikā sarucis divas reizes, bet daļa vietvaru veikli atradusi veidu, kā tos nemaz neizsludināt: tēriņus līdz desmit tūkstošiem eiro var nepubliskot, un ar mašīnu līzingu pakalpojumiem daudzas domes arī šo slieksni nepārsniedz. Atšķirībā no priekšgājējas Daces Gailes jaunais Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Lapiņš uzskata, ka pašvaldību vadītāju kāre uz glauniem auto ir jānovērtē vēlētājiem, nevis jāpieskata uzraugiem. Taču viņš sola sākt izķert aizdomīgos iepirkumus. 

"Savu pieeju balstīsim uz analīzi par to, kā iepirkumi notikuši. Ja beigās sekas ir tādas, ka dominē viens piegādātājs, pievērsīsim uzmanību. Pašlaik strādājam pie risku analīzes risinājumiem, kā atsijāt pasūtītājus, kam tā ir sistēmiska problēma, lai tiem pievērstos vairāk," paskaidro IUB vadītājs.

Regulāri iedzīvotāju un komersantu sūdzības par pašvaldību mašīnu iepirkumiem saņem Valsts kontrole, bet tās padomes loceklis Edgars Korčagins atzina, ka

pēdējā laikā revīzijas par šo tēmu auditori nav veikuši. Taču Valsts kontrole ir kratījusi pirkstu,

kad saņem ziņas par domju sagribētiem pārlieku glauniem auto, un ir gadījumi, kad konkursi tiek pārtraukti.

Auto asociācijas prezidents Kulbergs domā, ka pašvaldībām vajadzētu noteikt ierobežojumus, kādiem amatiem un funkcijām cik smalkus auto drīkst pirkt. Tādi pašlaik ir valsts pārvaldei, un realitāte rāda, ka ministri brauc ar zemākas klases mašīnām nekā vietvalži. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti