Velosipēdists: «Mani pameta gaisā un redzēju debesis virs galvas»

Velosipēdu ielās kļūst aizvien vairāk, taču vietas viņiem nav ne uz ietvēm pie gājējiem, ne brauktuves kopā ar automašīnām. Gan vieni, gan otri velosipēdu vadītāju rīcību ielās un krustojumos reizēm uzskata par neadekvātu, taču jāsaprot, ka divriteņiem vieta pilsētas satiksmē nav plānota. Ceļu satiksmes negadījumos šogad ir jau pirmie bojāgājušie velosipēdisti. Arī 70 cietušie liek meklēt risinājumu, kas rasts Rīgas centra ielās plānotajās velojoslāsun sociālajā kampaņā "Cieņa darbojas".

Velosipēdisti cieš sadursmēs ar automašīnām

Pauls pirms diviem gadiem cieta ceļu satiksmes negadījumā (CSN) ar velosipēdu bīstamā vietā pie Salu tilta, izbraucot no tuneļa. Puisis zināja, ka vieta ir bīstama, tāpēc piebremzēja un redzot, ka busiņš viņu laiž, turpināja ceļu, taču nez no kurienes parādījās cits auto, kas Paulu notrieca:

"Pēkšņi parādās zils mašīnas priekšējais lukturis un es jutu, ka sveiki ir!

Mani pameta gaisā un redzēju, kā zilas debesis virs galvas griežas un es sapratu, ka kūleņoju pa gaisu un nodomāju, ka nu ir čau!"

Puisis atceras, ka uzreiz pēc negadījuma viss šķitis kārtībā: "Es mediķiem teicu, ka man taču viss ir kārtībā. Viņi sacīja, ka uz mašīnu paskatoties, redzams izdauzīts stikls un neizskatās, ka viss ir kartībā."

Tikusi izsaukta policija: "Tā atbrauca mazliet vēlāk. Patikās, ka apkartējie bija tādi atsaucīgi, paši nāca klāt, deva savus telefona numurus un teica, ka, ja vajag, viņi var būt liecinieki!"

Vainīgā autovadītāja nenoslēdza miera izlīgumu, un pēc pusgadu gara tiesas procesa automašīnas apdrošinātāji tomēr sedza Paula ārstniecības un velo remonta izmaksas. Šis ir diezgan klasisks gadījums, kas tiek atrisināts ar policijas iejaukšanos. Pēc policijas datiem, šogad cietuši jau vairāk kā 70 velobraucēji un divi no šiem gadījumiem beigušies letāli. Taču vēl neapzināts ir to nelaimes gadījumu skaits, kuros policijas netiek izsaukta, tā bija arī Armanda un Lindas gadījumā. Armands turpina par savu nelāgo pieredzi:

"Pa Dzirnavu ielu pretī "Galerijai Rīga", tur ir tāda arka, kā vārtrūmīte, kur no sētas var izbraukt uz ielas ārā. Laikam, pamanot mani, pēdējā brīdī bremzēja, bet nu nobremzēt nepaspēja. Viņa ar priekšu man uz sāna uztriecās virsū, es no riteņa nokritu nost.

Pamanīju, ka esmu nolauzis mašīnai numuru un to nolauzto gabalu pacēlu, gāju dot šoferim. Viņš teica, ka štrunts par to, vai ar mani viss ir kārtībā, atvadījāmies pieklājīgi un devāmies katrs tālāk."

Arī Linda vienojās ar autovadītāju bez policijas iejaukšanās: "Es braucu gar ceļa malu pa Maskavas ielu, viņa griezās pa labi kaut kādā šķērsielā un laikam arī izdomāja, ka vai nu es nebraucu pietiekami ātri, vai nu viņa pagūs. Principā, es viņai drusku ieskrēju aizmugurējā spārnā un nokritu. Viņa uzreiz apstājās un teica, lai tikai nesauc policiju, jo negribēja sev problēmas, kaut gan tur blakus bija pat liecinieki, kas teica, lai sauc policiju, ka viņi pateiks visu, kā un kas bija. Toreiz kaut kā iztikām bez policijas, viņa man iedeva pāris latus, jo man bija celis tikai saskādēts. Atskrēja viņas meita un man visu apsēja."

Policija nevaino tikai velobraucējus

Infrastrukltūras sakārtošana mazinātu pārgalvību un negadījumu skaitu, tā uzskata Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis: "Protams, ka nevar vainot tikai velosipēdistus. Viņi ir mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki. Bieži vien viņus vienkārši manevra laikā kāds nepamana, nepaskatās spogulī. Savā ziņā viņi varbūt izprovocē, jo atrodas tur, kur viņiem nevajadzētu atrasties. Protams, tas nav normāli, ka intensīvas satiksmes apstākļos kaut kur pa ceļa vidu brauc velosipēdists.

Ideālā variantā, protams, būtu, ka blakus būtu velo celiņš un viņš varētu pa to pārvietoties."

Velobraucēju melnie punkti Rīgā ir Brīvības, Maskavas un Tērbatas iela, kur īpaši bīstamas ir gājēju pārejas, pārvietošanās diennakts tumšajā laikā un arī pietiekamas distances neievērošana. Lai mazinātu lielo CSN skaitu un veidotu atsevišķu telpu velobraucējiem, jau šovasar Rīgas centrā dažādās vienvirziena ielās plānots ieviest velojoslas, tā stāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere: "Mēs plānojam attīstīt velojoslu tīklu, kas nozīmē, ka autovadītajiem jārēķinās ar vēl vienu satiksmes dalībnieku uz brauktuves. Taču tā būs nodalīta atsevišķa velosipēdistu josla, un gājēji varēs ērti pārvietoties pa ietvēm un neteikt, ka viņus traucē velosipēdists.

Pirmās izmaiņas plānotas jau šajā vasarā. Trijās ielās būs velojoslas - tā ir Elizabetes iela, Dzirnavu iela un Stabu iela. Tas ir nopietns izaicinājums, kā mērs šogad teica, ka Rīgā ir pieteikta velo revolūcija."

To tiešām varētu saukt par velo revolūciju, jo arī Toms Kokins, arhitekts, pilsētplānotājs un Rīgas velo darba grupas vadītājs uzsver, ka galvenie velojoslu pretinieki ir autovadītāji:

"Ļoti skeptiski un agresīvi ir atsevišķi indivīdi. Es esmu pilsētplānotājs, un mans uzdevums ir ievērot visu intereses. Mans mērķis nav akli atņemt telpu un visu atdot velobraucējiem.

Argumenti ir klasiskākie - ka palielināsies sastrēgumi, lai gan es nenogurdinoši mēģinu skaidrot jau kuro reizi, ka pirmās velojoslas būs vienvirziena ielās un ielās, kur ir mazāka satiksmes intensitāte un ka de facto joslu skaits nemaz nemainīsies daudzos gadījumos."

Autovadītāji baidās apbraukt velosipēdistus

"Lai viņi brauc, bet viņi dažkārt traucē. Veloceliņi, protams, būtu labāk, jo šobrīd velosipēdistu nākas apbraukt, un es baidos, ka viņš var nokrist," atzīst kāda autovadītāja.

"Pret velosipēdistiem es attiecos tāpat kā pret motocikla braucējiem - skatos divreiz, jo viņi mēdz uzrasties pēkšņi un viņiem beidzas veloceliņš. Parasti grūtākais ir tas, ka, ja viņš brauc uz ielas, tad sanāk, ka tu viņu apbrauc un tad tu iebrauc otrā joslā, bet citreiz pretī nāk fūre un tad sanāk lēni ripot aiz velosipēdista, lai gan viņš arī nav vainīgs, jo kur tad viņš var likties. Ceļš jau nepaliks platāks, ja ierīkos tās velojoslas, cietīs vai nu gājēji, kuriem samazinas ietvi, vai cietīs autovadītāji, kuriem samazinās joslu," vērtē cits autovadītājs.

Velobraucēji bieži traucē gan gājējiem, gan autovadītājiem. Jautāts par velobraucēju īsto vietu, Toms Kokins ir kategoriski pārliecināts, ka tām jābūt velojoslām, nevis veloceliņiem: "Ir svarīgi uztvert velobraucēju kā transporta līdzekli, kā velotransportu. Ja mēs uz to paskatāmies tā, tad ir attiecīgi arī jāvelta infrastruktūrai līdzekļi. Šobrīd tā proporcija ir absolūti viennozīmīgi netaisnīga. Tiek tērēti miljoni un miljardi tiltiem un šosejām, un tā loģika faktiski ir diezgan vienkārša - jo attīstītāka infrastruktūra, jo vairāk lietotāju, jo vairāk mēs tiltus būvēsim un gludākus ceļus, jo vairāk mēs iegūsim automašīnas. Tāpat arī ar velobraucējiem - jo būs vairāk veloceļu, jo tie būs kvalitatīvāki, labāki, jo būs vairāk velobraucēju un attiecīgi atslogos Rīgas centru no autotransporta."

Arī velosipēdistiem ir nepieciešami gludi celiņi un tilti, pār kuriem nokļūt, piemēram, otrā Daugavas krastā, un pilnvērtīga velojoslu un veloceliņu tīklu izbūve.

Infrastruktūras uzlabošanu kavē arī dažādas normas, kurās vispār nav runas par velojoslām un velotransportu. Kā stāsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors, tad šobrīd tiek izstrādāti dažādi priekšlikumi, lai padarītu pārvietošanos drošāku: "Skatāmies, ka tālākā nākotnē tas varētu būt, ka varētu neatļaut velosipēdistiem braukt pa ietvi, bet kā varianti varētu būt, ka varētu pa sabiedriskā transporta joslu braukt, ne visās vietās, bet tur speciālistiem jāizvērtē, lai velosipēdistiem tur būtu droši."

Bez infrastruktūras sakārtošanas liels darbs jāiegulda arī paradumu maiņā, tāpēc, lai audzinātu jauno paaudzi, ceturtās klases skolēniem obligāti būs jākārto pārbaudījums ceļu satiksmes noteikumos, kas, cerams, viņiem pieaugot, veicinās izpratni par citiem satiksmes dalībniekiem.

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti