Sadaļas Sadaļas

De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Vēlēšanas Valmieras novadā: Baika sarakstu atklāti izaicināt gatavs vien retais

Vēlēšanas Valmierā: Baiks savā sarakstā konsolidē novadu vadītājus; atklātu izaicinājumu met vien retais

Otrs lielākais Latvijas novads pēc iedzīvotāju skaita būs Valmieras novads, kurā apvienota Valmieras valstspilsēta  un septiņi līdzšinējie novadi. Te uz varu pretendē deviņi politiskie spēki – gan Valmieras pilsētā ilgstoši valdījusī reģionālā partija “Valmierai un Vidzemei”, kuras sarakstā startē arī vairāki novadu vadītāji, gan nacionālās partijas. Vairākas no tām jau noskaņojušās sadarboties ar tagadējo Valmieras mēru Jāni Baiku, savukārt citas, galvenokārt “zaļzemnieki”, ir noskaņotas kareivīgāk, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Lai gan vairums Latvijas lielo pilsētu arī pēc administratīvi teritoriālās reformas paliks savās vecajās robežās, Valmieras pašvaldība gan krietni izaugs, jo jauno novadu veidos pilsēta un septiņi līdzšinējie novadi – no Kocēniem līdz Rūjienai, no Mazsalacas līdz Strenčiem. Jaunajā novadā Valmieras pilsētas iedzīvotāji būs mazākumā. Tomēr Valmieras mērs un partijas “Valmierai un Vidzemei” priekšsēdētājs Baiks lielā novada veidošanu atbalstīja. Tagad viņš ir nopietni piestrādājis, lai konsolidētu spēkus. Baika vadītajā sarakstā startē arī Rūjienas un Kocēnu mēri, savukārt vēlēšanās nekandidē, bet atbalstu viņam pauž Beverīnas, Naukšēnu un Strenču novadu vadītāji.

“Veidojot komandu, mēs esam skatījušies tā, ka novads ir plašs tomēr, pēc iedzīvotāju skaita otrs lielākais novads būs ar 55 tūkstošiem cilvēku un gandrīz 3000 kvadrātkilometru teritoriju. Un tāpēc mēs arī esam uzrunājuši novadu līderus, ar kuriem mēs veidojām kopīgu komandu, lai pēc tam varētu arī šo novadu kopīgi pārvaldīt. Nu, protams, pirmais ir, jā, vēlēšanas. Mēs, protams, ejam uz to, ka šīs vēlēšanas mēs gribam vinnēt,” klāsta Baiks.

Baiks domā, ka nekādi skandāli viņa sarakstu skart nevarot. Viņam pašam gan bija tiesības uz aizstāvību tā dēvētājā būvnieku karteļa lietā, ko izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Tagad Baiks apgalvo, ka pret viņu lieta tiekot izbeigta, jo pieņēmumi, kas par viņu bijuši izteikti, neesot apstiprinājušies. Baika izteikumus KNAB “De facto” nekomentēja, taču norādīja, ka izmeklēšana lietā turpinās.

Lai gan Baika partija ir “Jaunās Vienotības” (JV) sastāvā, sarakstu Valmierā iesniedza arī pati apvienība. Asa konkurence starp abiem spēkiem, visticamāk, nav gaidāma. Senāk ar individuālajām kampaņām bēdīgu slavu iemantojušais bijušais Saeimas deputāts Jānis Upenieks, kas tagad ir premjera Krišjāņa Kariņa padomnieks, nu pats ir kļuvis par JV saraksta līderi.

Uz aģitācijas avīzes vāka viņš tagad gozējas pavisam godīgi, un nekādas trešās personas Upenieka reklamēšanā šoreiz nebūšot iesaistītas. 

“Šo gadu laikā esmu arī cītīgi centies strādāt partijas labā, gan pārņemot un uzņemoties Valmieras nodaļas vadību, arī organizējot vietējo kolēģu priekšvēlēšanu aktivitātes iepriekšējā reizē, tāpat arī strādājot Saeimā pie dažādiem jautājumiem un šobrīd arī Ministru prezidenta birojā kā padomnieks. Domāju, ka esmu apliecinājis arī savu spēju šīs lietas izdarīt un noorganizēt, un tādēļ man ir prieks, ka partija uzticas,” saka Upenieks, kurš Saeimā pirmo reizi tika ievēlēts 22 gadu vecumā, bet šīs viņam būs pirmās pašvaldību vēlēšanas. 

Tikmēr atgriešanās pie reģionālās politikas šīs vēlēšanas būs Nacionālās apvienības (NA) saraksta līderim, Zemkopības ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Grasbergam. Pirms četriem gadiem viņš kā apkārtnē labi pazīstamas zemnieku saimniecības vadītājs tika ievēlēts Kocēnu novada domē, bet vēlāk ministrijas darba dēļ šo amatu atstāja. 

Grasbergs prognozē, ka jaunajā domē, kurā darbosies 19 deputāti, būs jāveido koalīcija un NA būs aktīva procesa dalībniece:

“Mēs saredzam iespējas par to, ka šī koalīcija būs nepieciešama, ka, iespējams, viens nesavāks desmit mandātus. (..) Runājot ar cilvēkiem, mēs jūtam tādu ļoti lielu atbalstu tieši uz kaut ko jaunu, ka cilvēki grib, lai tās sejas pamainās, lai tie jaunie asni dīgst. Tāpēc mēs liekam  cerības uz to, ka mandātu skaits mums var būt četri, pieci, seši varbūt pat.”

Pašvaldības darba pieredze ir arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) saraksta līderim, Saeimas deputātam Jānim Cielēnam, kurš iepriekš kā vēlētāju apvienības “Kaugurieši” pārstāvis ievēlēts Beverīnas novada domē. Saeimā viņa redzamākais amats ir deputātu grupas mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam vadītājs.

JKP Valmierā un tās apkārtnē pašvaldību vēlēšanās startē pirmo reizi, taču labi zināmu politiķi saraksta augšgalā nav likusi, atzīst arī pats Cielēns: “Ļoti atpazīstams neesmu, neesmu bijis tas lielākais runātājs, bet esmu darītājs. Varbūt tā ir mana kļūda, ka neesmu savus labos darbus parādījis tik daudz. Un, protams, ka Valmieras [jaunais] novads, pilsēta ar visiem apkārtējiem novadiem – nu, tu nevari būt visos zināms un pazīstams. Es domāju, es vairāk esmu atpazīstams Beverīnas novadā, kur iedzīvotāji jau man uzticas, un arī daļēji Valmierā.”

Vispār pirmās pašvaldību vēlēšanas šīs būs ''Kustībai “Par!”''. Tās valdes loceklis, programmētājs Normunds Mihailovs ir Valmieras novada saraksta līderis.

Pašvaldības deputāta pieredzes nav nevienam no saraksta, taču Mihailovs uzsver, ka saraksts ir vidēji jaunākais un tajā ir ievērots dzimumu līdzsvars.

Pieteikt sarakstu partija izlēmusi diezgan vēlu, tāpēc tajā iekļauts divreiz mazāk kandidātu, nekā iespējams. Pirms lēmuma par startu vēlēšanās ''Kustība “Par!”'' veica vairākas aptaujas un secināja, ka pēc partijas idejām cilvēkiem Valmierā esot pieprasījums.

“Viņiem interesē tas, kā mēs šeit, Valmieras novadā, tieši varētu labāk dzīvot. Tieši šis dzīvošanas faktors, jo nav noslēpums, ka Valmiera arī kā pilsēta un novads kopumā asociējas kā vieta, kur ir darbavietas, kur mēs strādājam, bet īstenībā mēs nerunājam vai ļoti maz runājam par to, kā ir šeit dzīvot un lai cilvēkiem būtu iespēja labāk dzīvot šeit. Un tad, kad mēs veicām anketu, no mūsu respondentiem vairāk nekā puse atzīmēja, ka viņi vispār vēl nav izlēmuši, par ko balsot, ceturtā daļa atzīmēja, ka viņi atbalstīs pie varas esošos un ceturtā daļa – ka viņi gatavi atbalstīt jaunu politisko spēku,” cerīgs pēc vēlētāju aptaujas ir Mihailovs.

Valmieras novadā kandidēt taisās arī “Saskaņa”, kas pirms četriem gadiem pilsētas domes vēlēšanās ieguva vien trīs procentu vēlētāju atbalstu.

Saraksta līderis, Policijas veterānu biedrības pārstāvis Valerijs Morozovs iepriekš vēlēšanās startējis ar sievas uzvārdu Vilčinskis, taču tagad izlēmis, ka “Saskaņas” sarakstā lielākas izredzes būšot ar krieviskāku uzvārdu.  

Viņš arī rēķina, ka “Saskaņas” zīmols varētu piesaistīt krievvalodīgos vēlētājus no tādām jaunā novada vietām kā Seda un Zilaiskalns. 

“Nu ceram pārvarēt, pārvarēt tos piecus procentus tā kā gribētos. Tomēr tā cerība vispār ir. Ja aizies tas elektorāts [balsot]. Jo viņš jau neiet. Jo viņš jau varbūt vīlies. Ja skatāmies uz visām Saeimas vēlēšanām, tad vienmēr salasa tās balsis ļoti daudz, ievēlēti vairākums partijai, bet mūžīgā opozīcijā,” saka Morozovs. Viņš cer, ka “Saskaņa” varētu saņemt līdz pat diviem mandātiem, kas nodrošinātu zelta kārti gadījumā, ja līdzīgi sadalītos Baika atbalstītāju un oponentu balsis jaunajā domē.

To, ka līdz šim Valmieras domē faktiski neesot bijis opozīcijas, uzsver Latvijas Zaļās partijas saraksta līderis Ringolds Arnītis.

Viņš ir bijis gan premjerministres Laimdotas Straujumas biroja vadītājs, gan Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jāņa Dūklava laikā. Arnītis ir Latvijas Zemnieku savienības (LZS) biedrs, taču nupat zaudēja savu vietu valdē kongresā, kurā uzstājās ar kritisku runu par to, ka partija esot apzīmogota ar korupcijas zīmogu. Kritisks viņš ir arī par Baika līdzšinējo darbību: “Varbūt Valmierai beidzot kopš neatminamiem laikiem, kad visu laiku pie varas ir bijusi Tautas partija vai “Valmierai un Vidzemei”, kur vispār nav bijusi pat jēdzīga opozīcija, varbūt, ka Valmieras novadam vajadzētu šo situāciju labot. Un tas ir vēlētāju ziņā, jo cits viedoklis vienmēr veicina diskusiju un labāko risinājumu.”

Opozīcijā Baikam nostājies arī LZS saraksta līderis, Mazsalacas novada galva Harijs Rokpelnis, kura vadītajā sarakstā ir arī Burtnieku novada vadītājs.

Mazsalaca bija vienīgā no jaunā Valmieras novada teritorijām, kas vērsās Satversmes tiesā pret administratīvi teritoriālo reformu. Lai gan sprieduma šai lietā vēl nav, tomēr Rokpelnis, redzot citu lietu iznākumus, apzinās, ka, visticamāk, [plānotā] Valmieras novada robežas nemainīsies. Pirms astoņiem gadiem toreiz 26 gadus vecais Rokpelnis kļuva par jaunāko pašvaldības vadītāju Latvijā un apgalvo, ka savu ideālismu neesot zaudējis arī tagad: “Valmiera ir neapšaubāmi Vidzemes centrs un sirds, un ar to mums ir jārēķinās, un par to mums ir jāpriecājas. Bet ir jābūt līdzsvaram, ir jābūt šim līdzsvaram, un es uzskatu, ka šo līdzsvaru var panākt tikai tad, ja kopā Valmieras novadu mēs vadām gan pilsētnieki, gan laucinieki.”

Valmieras novada domes vēlēšanām savu sarakstu ir iesniegusi arī Latvijas Krievu savienība. Sarakstā gan ir tikai viens kandidāts,

tāpēc, visticamāk, ļoti nopietni uz varas iegūšanu pēc iedzīvotāju sastāva visai latviskajā novadā partija nepretendē, vēsta “De facto”.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt