Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cīņa ar kaitīgo «tautas paražu» bez rezultātiem - šogad jau 730 kūlas ugunsgrēku

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Māris Zanders: Patriotisms ir zinātkārs, nevis provinciāls

Veikli darboņi Latvijā uzpērk zemi zem mājām, lai pelnītu uz dzīvokļu iemītnieku rēķina

Veikli darboņi visā Latvijā uzpērk zemi zem mājām, lai pelnītu uz dzīvokļu iemītnieku rēķina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

 

Saskaņā ar Valsts zemes dienestu, akciju sabiedrība "Pilsētas zemes dienests" un citas firmas zemi zem daudzdzīvokļu mājām ieguvušas mērķtiecīgi, biznesa nolūkos. Turklāt akciju sabiedrības pārstāvis – pazīstamais advokāts Normunds Šlitke – saka, ka nomas maksas uzrēķini piestādīti ne vien Rīgā un Jūrmalā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī esošo dzīvokļu īpašniekiem.

"Akciju sabiedrība "Pilsētas zemes dienests", akciju sabiedrība "Reversed", akciju sabiedrība "Zemes īpašnieku ģilde" ir mērķtiecīgi ieguvušas zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, un tas raksturo to, ka nomas maksas saņemšana no mājas iedzīvotājiem ir mērķtiecīgs bizness." Šie vārdi lasāmi 2015. gadā publicētā nekustamā īpašuma tirgus pārskatā, ko sagatavojis Valsts zemes dienests. 

"Pilsētas zemes dienests" pēdējo mēnešu laikā iemantojis lielu atpazīstamību, dzīvokļu īpašniekiem pieprasot samaksāt visai ievērojamus nomas maksas parādus, kas it kā izveidojušies pirms teju desmit gadiem. 

 

Prasa 1500 eiro par zemi zem divistabu dzīvokļa

"1541,85 eiro. Tas ir par divistabu dzīvokli. Mūsu mājā tās summas ir pat līdz 2600 eiro. Tā , lūk!" šādi, turot priekšā no "Pilsētas zemes dienesta" saņemto vēstuli, saka Māra Veidemane.

Viņa dzīvo Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, un ir viena no šā gada martā izveidotās biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdes loceklēm. Pirmajā brīdī, saņemot prasību samaksāt šādu summu par piespiedu nomas maksas parādu, kas, kā apgalvots prasībā, izveidojies laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam, esot piedzīvots šoks, neslēpj Veidemane. Mazliet padomājot, viņa nolēmusi parādam nepiekrist.

"Lai būtu parāds, viņam ir jābūt iegrāmatotam. Ir jābūt līgumam, ir jābūt kaut vai grāmatvedībā fiksētiem rēķiniem ar numuriem, rekvizītiem un tā tālāk.

Es personīgi saskatu, ka tā ir īpašnieku vēlme ļoti ātrā laikā sadzīt iekšā maksimāli lielas summas savos kontos. Un te vēl es saskatu iebiedēšanas momentu. Te ir draudi: brīdinām, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā var iekļaut parādu vēstures datu bāzē.

Tā ir psiholoģiskā apstrāde, apziņas ietekmēšana. Lūk, tu tāds esi, ir likums, ka tev jāmaksā, tu nemaksā, tu esi slikts. Un tad tev apskaidro, kāpēc tev ir jāmaksā, kāpēc jādara tā, kā kungs vēlas, lai tā nauda atnāktu. Beigās pievienota vienošanās, kuru parakstot sola 10% atlaist, ja līdz tādam un tādam datumam ieskaitīs," situāciju raksturo Veidemane.

Māra Veidemane ir tikai viena no aptuveni trim tūkstošiem "Rīgas namu pārvaldnieka" apsaimniekotās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās esošu dzīvokļu īpašniekiem, kas šoziem saņēmusi paziņojumu par nomas maksas parādu un prasību to noteiktā laikā segt.

"Namu pārvaldnieks": vēršanās pie dzīvokļu īpašniekiem ir neierasta prakse

""Pilsētas zemes dienests" ir vērsies pie dzīvokļu īpašniekiem, nevis ["Rīgas namu] pārvaldnieka" par pieprasītajiem zemes gabaliem par noteikto zemes nomas maksas periodu. Vienā gadījumā

kā piemēru varu minēt, ka kopš 2009. gada puses ir noslēgts līgums par zemes nomas maksu, bet zemes īpašnieks ir pieprasījis nomas maksu par laika periodu no 2008. gada sākuma līdz 2009. gada vidum," norāda "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve Santa Vaļuma.

Precīzas informācijas par to, cik daudzi saņēmuši šādus pieprasījumus, "Rīgas namu pārvaldnieka" rīcībā nav. Var pieņemt, ka prasības segt nomas maksas parādus ir saņēmušas daudzas  mājsaimniecības. Šāda prakse, tas ir, vēršanās tieši pie dzīvokļu īpašniekiem, nav gluži ierasta lieta.

"Ierastā kārtība ir tāda, ka īpašnieks vēršas pie pārvaldnieka un, savstarpēji vienojoties, tiek noteikts nomas maksas apmērs," norāda Vaļuma.

Aptur "Pilsētas zemes dienesta" padomes locekļu maksātnespējas administratoru sertifikātus

Publiski "Pilsētas zemes dienesta" vārdā runā zvērināts advokāts Normunds Šlitke. Saskaņā ar "Lursoft" datiem, viņš ir "Pilsētas zemes dienesta" prokūrists. Akciju sabiedrības padomē darbojas Normunda Šlitkes dzīvesbiedre, advokāte Indra Kaniņa-Šlitke, Arta Snipe.

Viņiem ir kopīgas advokātu prakses un ne tikai. Pirms dažiem gadiem Šlitkes un Snipe kopīgi vērsušies Satversmes tiesā, apstrīdot Maksātnespējas likuma normu, ar kuru maksātnespējas administratori tika pielīdzināti valsts amatpersonām, kam ir pienākums iesniegt ienākumu deklarācijas.

Normunds Šlitke un Arta Snipe kopā darbojušies arī Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas darba grupās, kas izstrādāja priekšlikumus Maksātnespējas likuma uzlabošanai. Aizvadītā gada augustā Normundam Šlitkem un Indrai Kaniņai-Šlitkei izsniegtie maksātnespējas administratoru sertifikāti apturēti.

"Pilsētas zemes dienesta" dalībnieku jeb īpašnieku vārdi nav publiski pieejami. Šlitke saka, ka dalībnieku skaits sasniedzot vairākus desmitus. Viņu ieguldījums akciju sabiedrībā veidojot daļu "Pilsētas zemes dienestam" piederošās zemes, taču uzņēmums zemesgabalus arī pircis.

Nomas maksu pieprasa no īpašniekiem visā Latvijā

Jautāts, kādēļ tieši tagad "Pilsētas zemes dienests" nolēmis vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kam pieder dzīvokļi mājās, kas atrodas uz akciju sabiedrībai piederošās zemes, Šlitke apgalvo, ka vainojama ieilgusī tiesvedība ar galvaspilsētas pašvaldību. Tā ilgusi no 2005. līdz pat 2012. gadam.

"Mums vienu brīdi vispār nebija skaidrs, ko tālāk darīt, pret ko prasību celt, jo 2014. gadā strauji mainījās likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju". Nākamajā gadā mēs sākām tiesvedības, bet mēs pakāpeniski cēlām prasības par tām mājām, kur "Rīgas namu pārvaldnieks" vairs nav pārvaldnieks.

Ar "Rīgas namu pārvaldnieku" veicām sarunas par līgumu slēgšanu, par katru adresi vairāku mēnešu garumā vienojāmies. Visu 2013., 2014. un 2015. gadu mēs slēdzām līgumus, strīdējāmies ar "Rīgas namu pārvaldnieku", kā pildīt iepriekšējās vienošanās," norāda Šlitke.

To, ka nomas maksas parāds tiek atprasīts par periodu, kad nebija noslēgti rakstveida nomas līgumi nedz ar dzīvokļu īpašniekiem, nedz ar šo namu apsaimniekotājiem, Šlitke nenoliedz, taču uzstāj, ka rakstveida līgumi nemaz nebija nepieciešami.

"Līgums var būt jebkurā formā, tajā skaitā arī konkludents. Mums bija konkludents līgums," apgalvo Šlitke.

"Kā tad viņi lietoja mūsu zemi? Bez līguma. Starp mums bija konkludents līgums, ko viņi bija noslēguši ar konkludentām darbībām. Tieši tāpat kā jūs, iekāpjot autobusā, noslēdzat konkludentu līgumu; tas, ka jūs neesat samaksājis par biļeti, nenozīmē, ka jūs neesat noslēdzis līgumu!" stāsta jurists.

Konkludents līgums nozīmētu, ka dzīvokļu īpašnieki līgumiskajās attiecībās stājušies bez tieša mērķa.

Saskaņā ar Šlitkes teikto, vēl viens iemesls, kādēļ dzīvokļu īpašnieki nav agrāk brīdināti par "Pilsētas zemes dienesta" pretenzijām, esot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atteikšanās izsniegt viņam sarakstu ar dzīvokļu īpašnieku vārdiem.

Par to viņš tiesājoties ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, taču tas neesot iemesls uzskatīt, ka dzīvokļu īpašnieki gadiem ilgi neko nav zinājuši par "Pilsētas zemes dienesta" pretenzijām:

"Juridiski skaitījās, ka mēs esam viņus informējuši, ceļot prasību pret pārvaldnieku. Vēl jo vairāk, šeit trešās personas statusā bija pieaicināts "Rīgas namu pārvaldnieks". Civillikums nosaka, ka persona, kas izdevusi kādam pilnvaru, tiek uzskatīta par informētu, ja pret pilnvarnieku tiek celta prasība."

Piespiedu nomas maksas uzrēķini, saskaņā ar viņa teikto, piestādīti ne vien Rīgā un Jūrmalā, bet arī citās Latvijas pašvaldībās, piemēram, Rēzeknē un Daugavpilī esošo dzīvokļu īpašniekiem, kas, atšķirībā no rīdziniekiem, tos lielākoties nomaksājuši labprātīgi.

Agrāks strīds par nomas maksas parādiem beidzas ar kooperatīva maksātnespēju

To, ar ko strīdi par nomas maksas parādiem var beigties, uzskatāmi demonstrē, piemēram, Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedums, ar kuru par maksātnespējīgu ticis atzīts garāžu īpašnieku kooperatīvs "Enerģētiķis".

Šis kooperatīvs saskaņā ar 1998. gadā noslēgtu nomas līgumu nomājis zemi no divām personām, kas vēlāk šo zemi pārdevušas uzņēmumam "Šmerļa priedes". 2008. gadā zemes gabala kadastrālā vērtība pieaugusi līdz teju 2,7 miljoniem latu jeb gandrīz 3,8 miljoniem eiro, kā rezultātā ievērojami pieaugusi arī nomas maksa. 2009. gadā "Šmerļa priedes" iesniegušas Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasības pieteikumu par nomas maksas parāda piedziņu no garāžu kooperatīva "Enerģētiķis", kas, savukārt, iesniedzis pretprasību par nomas maksas noteikšanu.

Tiesas procesa laikā "Šmerļa priedes" tika reorganizētas un par tās tiesību pārņēmēju tika atzīta akciju sabiedrība "Reversed", kas tagad kļuvusi par akciju sabiedrību "Latzemes nekustamie īpašumi", kuras prokūrists, saskaņā ar "Lursoft" informāciju, ir Šlitke.

Galu galā 2012. gadā Rīgas apgabaltiesas Civillietu palāta nolēmusi daļēji apmierināt tobrīd maksātnespējīgās "Reversed" prasību pret garāžu kooperatīvu par nomas maksas piedziņu. 2014. gadā, pēc tam, kad Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija rīcības sēdē nolēma atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu, garāžu kooperatīva biedri, saprotot, ka nespēs samaksāt nomas maksas parādu, nolēmuši pieteikt kooperatīva maksātnespēju.

Maksātnespējīgās akciju sabiedrības "Reversed" vārdā piespiedu nomas maksas parādu rēķinus no dzīvokļu īpašniekiem, kas mīt uz Meiju ceļa esošajos daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, savulaik piestādījusi maksātnespējas administratore Elīna Dupate, kas līdz pagājušā gada vasarai bija arī "Pilsētas zemes dienestam" gandrīz 100 procentu apmērā piederošā "Kredītuzraudzības biroja" maksātnespējas administratore.

Jurists: uzņēmumu "mudžekļi" raksturīgi nomas maksas piedziņai

Jurists Gundars Ūdris, kurš arī ir biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdē, ir pārliecināts, ka vairāku savstarpēji saistītu un dažādas saistības viens otram nododošu uzņēmumu "mudžekļu" radīšana ir raksturīga iezīme. Ūdris ar šiem mudžekļiem saskāries, pārstāvot kādas Rīgā, Ieriķu ielā esoša dzīvokļa īpašnieces intereses lietā par piespiedu nomas maksas parāda piedziņu.

Šajā konkrētajā gadījumā izrādījies, ka dzīvokļu īpašnieki piespiedu nomas maksu apzinīgi maksājuši arī iepriekš, taču apsaimniekotājs to, iespējams, nav samaksājis ar Šlitki saistītajam uzņēmumam, kas patlaban saucas "Latzemes nekustamie īpašumi".

"Apsaimniekotājs, kas bija šajos gados tai Ieriķu ielai 35 un ar kuru iedzīvotāji bija noslēguši līgumu, ka viņi maksās par zemes nomu un viņa pienākums ir noslēgt līgumu ar zemes īpašnieku par zemes nomu, ko arī šis apsaimniekotājs "Māju serviss KSA" bija izdarījis. Tas bija visus šos gadus iekasējis naudu no dzīvokļu īpašniekiem, bet nebija maksājis tālāk šai maksātnespējīgai "Reversed" jeb "Latzemes nekustamie īpašumi". Un tad, kad viņš bija beidzot nolikvidēts, tikai 2015. gada vasarā tika celtas prasības pret dzīvokļu īpašniekiem," stāsta Ūdris.

Patērētāju aizstāvji norāda uz iespējamu negodīgu komercpraksi

Sākumā minētais Valsts zemes dienesta atzinums, ka "Pilsētas zemes dienestam" nomas maksas saņemšana no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās esošo dzīvokļu īpašniekiem ir mērķtiecīgs bizness, iespējams, kļūs par nozīmīgu argumentu turpmākās tiesvedībās.

Proti, "Pilsētas zemes dienests" paseno nomas maksas parādu piedziņu pamato ar Civillikuma normām, kas noteic desmit gadus ilgu noilguma termiņu, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Tieslietu ministrija, analizējot situāciju un saņemtās sūdzības, nonākuši pie secinājuma, ka uz lielu daļu gadījumu, iespējams, attiecināms Komerclikumā noteiktais noilguma termiņš. Tas ir trīs gadus ilgs un tas nozīmē, ka 2008.- 2012. gada parādus komersants piedzīt vairs nevar, jo tiem iestājies noilgums.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, analizējot sūdzības, arī nonācis pie secinājuma, ka veids, kādā "Pilsētas zemes dienests" un tam piederošais parādu piedziņas uzņēmums vēršas pret dzīvokļu īpašniekiem, varētu būt uzskatāms par negodīgu komercpraksi:

"Mūsu skatījumā, šāda tipa maksājumu pieprasījumus noteikti nedrīkst vērst caur parādu piedziņas uzņēmumiem, jo šie maksājumi nav uzskatāmi par parādiem. Līdz ar to šī darbība jau pati par sevi ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi.

Otrkārt, veids, kā šis parādu piedzinējs vēršas pret parādniekiem, varētu tikt uzskatīts par negodīgu, jo veids, kādā tiek sniegta informācija, ir diezgan tendenciozs un rada iespaidu, ka cilvēkiem ir labāk samaksāt pat tad, ja viņi uzskata, ka tās maksas, ko viņiem pieprasa, nav pamatotas," norāda PTAC direktore Baiba Vītoliņa.

Saskaņā ar Latvijas Radio rīcībā esošo informāciju, vēl šonedēļ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs varētu izdot pagaidu noregulējumu, ar kuru parādu piedzinējam "Vienotais norēķinu centrs" būs uzdots pārtraukt ārpustiesas parāda atgūšanas prasības "Pilsētas zemes dienesta" vārdā un uzdevumā.

Šis, protams, būtu tikai pagaidu risinājums, jo, kamēr vien pastāvēs dalītais īpašums un zemes piespiedu noma, strīdi starp zemes un uz tās esošo ēku īpašniekiem ir neizbēgami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti