Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Mazuļi Kapseļu ielas bērnunamā - eksperimenta trusīši neapmācītiem aprūpētājiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Gads pēc ASV prezidenta vēlēšanām. Mācībstundas

Veco riepu pārstrāde – neefektīva, vāji kontrolēta, neērta videi un cilvēkiem

Veco riepu pārstrāde Latvijā – neefektīva, vāji kontrolēta, neērta videi un cilvēkiem

Pēdējos mēnešos Valsts vides dienests atvēzējies ieviest kārtību nolietoto riepu pārstrādes nozarē. Taču līdz šim ielaistās problēmas rada bažas, vai vides dienests atļaujas riepu pārstrādei neizsniedz pārāk vieglu roku un cik stingri vides sargi ikdienā kontrolē tādus riepu dedzinātājus.

No Rīgas mežiem izved kravām riepu

Kārtējā riepu maiņas sezona izaicinājumus sagādājusi galvaspilsētas mežos. «Tas ir divreiz gadā – šī problēma ir ļoti aktuāla riepu maiņas sezonās,» stāsta uzņēmuma «Rīgas meži» mežzinis Uldis Gaiss. Pēdējais gadījums bijis Kleistu mežā, no kura ar smagajām mašīnām riepas prom vestas trīs dienas.

Latvijā strādā 7 riepu pārstrādes uzņēmumi

Vecākais ir SIA «E Daugava»:

  • darbu sāka 2013. gada pavasarī;
  • dienā sadedzina 4 tonnas veco riepu;
  • gadā apgroza ap 1 miljonu eiro un gadu noslēdz ar 92 tūkstošu eiro zaudējumiem;
  • algo 14 strādnieku.

Lielākā daļa uzņēmumu pieļāvuši vides pārkāpumus un strādā ar zaudējumiem, bet vides dienests saskaņo jaudu palielināšanu.

Par riepu utilizāciju uzņēmēji prasa no 120 līdz 150 eiro tonnā (bez PVN).

Visi riepu pārstrādātāji ir konfliktā ar vietējiem iedzīvotājiem, kas visbiežāk sūdzas par smakām un masīvajiem riepu krāvumiem.

Gaiss pieļauj, ka šajā gadījumā riepas mežā izmetuši nevis cilvēki individuāli, bet gan kāds uzņēmums, piemēram, autoserviss, kas riteņus glabājis ilgāku laiku. «Šogad situācija varbūt ir mazliet sliktāka, jo Valsts vides dienests nopietnāk ir pieķēries riepu pārstrādātājiem.

Vairāki uzņēmumi, kas nestrādāja īsti godprātīgi, ir beiguši darbību, tāpēc cilvēkiem ir vēl mazāk iespēju ar tām riepām kaut ko darīt.

Arī mums tā jau ir problēma, jo nav kur īsti likt,» atzīst mežzinis Gaiss.

Rīgā un Pierīgā ar salīdzinoši mazām jaudām strādā daži riepu pārstrādes uzņēmumi. Ik palaikam šim biznesam pievēršas pa kādam jaunpienācējam.

Olainē protestē pret dedzinātavu durvju priekšā

Darja Damroze ar ģimeni dzīvo daudzdzīvokļu mājā Olaines novada Stūnīšos dažus kilometrus no Rīgas un Mārupes novada robežas. Pa viņas virtuves logu redzama priežu sleja. Tūlīt aiz tās uzņēmums «Eco Stock» jau vairākus gadus plāno izvietot riepu pirolīzes jeb dedzināšanas iekārtas. «Redziet, tur ir māja, aiz tās koki. Tie ir simt metru, bet tas ir ļoti tuvu!» sašutumu neslēpj Darja.

Olaines novada Stūnīšos ir ap tūkstotis iedzīvotāju. Gandrīz puse ir parakstījusies pret riepu dedzinātavu, un par savām tiesībām viņi nu cīnās administratīvajā tiesā. Darja stāsta, ka Olaines vadība novadu deklarējusi kā draudzīgāko ģimenēm, taču darbi ar tādu saukli nesaskan, jo Stūnīšos, kur daudzās ģimenēs ir bērni, pašvaldība atļāvusi ienākt riepu pārstrādātājam.

«Man ir bērns, kuram ir gads un divi mēneši. Pirozīzes tvaiki veicina vēža šūnas, varētu rasties audzējs. Noteikti tāpēc nevarēs nodzīvot līdz pensijai,» satraukta ir vietējā iedzīvotāja.

Tāpat riepas plānots glabāt zem klajas debess, un Stūnīšu cilvēki bažījas, ka izdalīsies tvaiki, kuru dēļ nevarēs atvērt logus un elpot.

«Mums te skraida stirnas, ir odzes – it kā bail, bet tas ir forši. Bet, ja būs riepu pārstrāde, braukās mašīnas, glabās riepas, būs eļļas, ko viņi noteikti nesavāks. Ja tās izlies, nebūs vairs kvalitatīva dzeramā ūdens. Tad būs jābrauc prom!»

Atļauj teritorijas plāns

Pirms diviem gadiem dibinātais uzņēmums «Eco Stock» reģistrēts kādā privātmājā Vītiņu ielā Mārupē. Pērn apgrozījis tieši nulli eiro un piedzīvojis teju desmit tūkstošu eiro zaudējumus. Tā parāda «Lursoft» dati.

Firma pieder Alvilam Mežalam. Par riepu pārstrādi uzreiz runāt viņš negrib, sola sazvanīties, bet drīz vien izlemj, ka pagaidām nerunās nemaz. Viņš gan piebilst, ka darbu sāks tad, kad «tie daži cilvēki mums beigs traucēt un būs nomierinājušies».

Pa labam viņam visu izdevies nokārtot arī visās institūcijās. Proti, Valsts vides dienests riepu pārstrādei simt metru no daudzdzīvokļu un privātmāju apbūves devis zaļo gaismu.

«Jā, atļaujas izsniegšanas procesā mēs esam saņēmuši iedzīvotāju iebildes,» atzīst Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Atļauju daļas vadītāja Liene Ābele. Taču, tā kā teritorijas plānā vieta pieļauj riepu pārstrādes uzņēmuma darbu, dienestam nav bijis iemesla atļauju liegt.

Dome atbildību uzveļ vides sargiem

Dokumenti

VVD atļauja riepu pārstrādei Stūnīšos

Lejuplādēt

25.21 MB

«Šajā vietā ir atļautas B kategorijas piesārņojošās darbības. Mēs vadāmies no institūcijām, kas valstī atbild par vides jautājumiem un arī izsniedz attiecīgus tehniskos noteikumus,» tā savukārt saka Andris Bergs, Olaines mērs (Sociāldemokrātiskā strādnieku partija). Viņš šajā gadījumā nostājies potenciālā uzņēmēja pusē un noliedz iedzīvotāju teikto, ka vēl pirms pašvaldību vēlēšanām solījis – nekādas riepu dedzināšanas dzīvojamo māju tuvumā nebūs.

«Manā pārliecībā ražošana ir tas vilcējspēks, kas mūsu valsti var uzturēt. Pirms vēlēšanām man pat pārmeta, ka es atbalstu šo pirolīzes rūpnīcu. Tā ka es neesmu mainījis domas ne par kapeiku!» saka Bergs. Iedzīvotājiem viņš sola, ka pašvaldība būs pirmā, kas vērsīs uzmanību un kontrolēs, lai visas vides prasības tiktu ievērotas.

Tātad pašvaldības nostāja skaidra – riepu dedzinātavai Stūnīšos ir jābūt. Pēc iekļūšanas domē pieklusuši arī Zaļo un Zemnieku savienības politiķi, kuru programmā vēlētājiem tiek solīts: «Kaitīgi objekti - tikai ar iedzīvotāju informētu piekrišanu.»

«Vai viņš [mērs Bergs – red.] domā par tiem nodokļiem? Viņš saka, ka te strādās desmit cilvēku. Nu, nebūs te darba desmit cilvēkiem, labi, ja trim vai četriem būs!» kritiski noskaņota iedzīvotāja Darja Damroze. Viņa domā, ka pašvaldība vairāk nodokļos iegūtu no cilvēkiem, kas tuvējā apkaimē pērk zemi un būvē mājas, bet kas no tādiem plāniem riepu pārstrādes biznesa dēļ varētu atteikties.

Tāpat iedzīvotājiem radušās bažas par korupciju domē, jo

vairāki deputāti, kas pirms vēlēšanām kareivīgi bijuši vietējās sabiedrības pusē, pēc tikšanas domē pārdomājuši un pat izvairoties no iedzīvotājiem.

Tāpēc viņi sagatavojuši iesniegumu arī prokuratūrai.

Vecākais uzņēmums grimst riepu grēdās

Par riepu pārstrādes flagmani Latvijā sevi dēvē uzņēmums «E Daugava». Tas strādā Ozolnieku novada Salgales pagastā. Tā interneta lapā sarkaniem burtiem izcelts, ka kopš 1.oktobra no juridiskām personām vieglo mašīnu riepas vairs nepieņem. Par tonnu smago mašīnu vai traktora riepām tas prasa no 120 līdz 150 eiro.

Ap uzņēmumu ir vairākas viensētas, bet milzīgo pārstrādes teritoriju ieskauj augsts žogs. Pāri tam jau iztālēm redzamas milzīgas riepu kaudzes. «E Daugavas» izpilddirektors Arnis Jumītis sarunā atklāj, ka pieņēmuši ir vides dienesta maksimāli atļautās 6000 tonnu riepu. Tāpēc arī tās ir visapkārt.

Uzņēmumā «E Daugava» Latvijas Radio pabija arī uz atklāšanas pasākumu pirms četrarpus gadiem. Toreiz tur klajā laukā bija svaigi uzcelts angāra karkass ar četriem nelieliem riepu dedzināšanas aparātiem pajumtē. Tagad viss ir iekrauts riepās, visas iekārtas norūsējušas, zem kājām žļerkst melni dubļi, bet angārā smaka kā nevīžīgi uzturētās traktoru darbnīcās, tikai dažus desmitus reižu spēcīgāka.

Diennaktī pārstrādā četras tonnas riepu

«Tas process ir garš – lai pirolīzē pārstrādātu riepu, tas ilgst 24 un pat 26 stundas. Četri reaktori diennaktī pārstrādā četras piecas tonnas riepu,» stāsta Jumītis. Vienkārši runājot par pašu riepu pārstrādes procesu, tam izšķir vairākus etapus. Vispirms riepas sagriež un blīvi saliek tādā kā katlā jeb retortē. Pēc 12 stundu karsēšanas izber ogles, atdala metālus, bet palikušo masu atkal uz 12 stundām liek reaktorā.

Rezultātā rodas pirolīzes gāze, ko uzņēmums izmanto pats, kā arī pirolīzes eļļa un ogles kopā ar metāla daļiņām. Eļļas sūtot uz padomju laiku katlumājām Igaunijā, kur to izmanto kā kurināmo. Ogli mēģinot presēt, varēšot izmantot kā kurināmo.

«E Daugava» pērn apgrozīja miljonu, bet gadu noslēdza ar 92 tūkstošu eiro zaudējumiem. Ikdienā tur strādā četri darbinieki, kas diennaktī sadedzina četras tonnas veco riepu.

Runājot par smakām ražošanas teritorijā, izpilddirektors Jumītis pieļauj, ka intensīvākā smirde rodas no teritorijas, kur atrodas ar mazutu piesārņota grunts. Arī tādu «E Daugava» pieņem un attīra. Savukārt melnais šķīdums, kas klāj zemi, saskaņā ar Jumīša teikto nav nekāds šķidrums, bet gan videi nekaitīgi ogļu putekļi.

Latvijas Radio izrēķina, lai «E Daugava» pārstrādātu visas 6000 tonnas jau ievesto riepu, tam būtu jāstrādā četrus gadus, nepieņemot papildu riepas. Taču uzņēmums atklāj, ka pārstrādes jaudu no 1500 tonnām gadā plānojis kāpināt līdz 12 tūkstošiem tonnu. Saskaņojums jau esot noslēguma fāzē.

Ozolnieku dome klausās iedzīvotājos

Tātad vides dienests Ozolnieku uzņēmumam plāno atļaut pat astoņas reizes jaudīgāku darbošanos nekā līdz šim. Par spīti tam, ka līdz šim tas nav bijis īsti likumpaklausīgs, jo dažādu vides pārkāpumu dēļ dienests uz laiku pat to licis slēgt. Vistuvākie iedzīvotāji, šķiet, samierinājušies.

Kāda Latvijas Radio uzrunāta kundze, sastapta staidzinām suni blakus uzņēmumam, neslēpj: «Smaka ir briesmīga, bet mums jāsadzīvo, jo mums nav, kur aiziet. Meitai ir divi bērni, pastaigāties ejam uz citu pusi.»

Taču Ozolnieku domē vērsušies kareivīgāki pagastļaudis. Mērs Dainis Liepiņš (Latvijas Reģionu apvienība) stāsta, ka pašvaldība firmai apņēmusies pievērst pastiprinātu uzmanību. «Cilvēki sūdzas par smakām, par to, kā tur tā vide izskatās. Nāk ar pretenzijām, ir iedzīvotāji, kas novērojuši aizdomīgu mašīnu kustību vakaros un brīvdienās. Taču vides dienestā man saka – lielu problēmu tur nav, bet mazu problēmu – kuram tad nav!»

Valsts vides dienesta informācija liecina, ka Latvijā pašlaik strādā septiņi veco riepu pārstrādātāji. Vides sargi pret viņiem līdz šim bijuši ļoti saudzīgi un, kā redzams,

pretēji iedzīvotāju iebildēm izsniedz jaunas atļaujas un pretēji vides pārkāpumiem ļauj būtiski palielināt ražošanas jaudas.

Ozolnieku mērs Liepiņš ar vides ministru esot runājuši, ka pašreizējā vides uzraudzības sistēma nestrādā. «Iespējams, tai kontrolējošajai institūcijai vajag kādu rotāciju. Varbūt tas lokālais pārbaudītājs ar ražotāju ir kaut kā saaudzis,» saka Ozolnieku domes priekšsēdis. Viņš arī rosina – ja mūsu valsts un tās pārvalde ir par mazu, varbūt uz kontrolēm jāaicina kādi kaimiņvalstu eksperti.

Vides ministrija apgalvo, ka stingrākas kontroles ļaus arī izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ko pašlaik vētī Saeima.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt