Sadaļas Sadaļas

«Vecajā» Eiropā strīdas – vai par meliem par vakcīnām jāsēdina cietumā

Melīgas informācijas izplatīšana par pandēmiju un vakcīnām var bremzēt iedzīvotāju masu vakcinācijas kampaņas, tādējādi palēninot globālo cīņu ar koronavīrusu un paaugstinot jaunu nāves gadījumu ar Covid-19 risku. Bet vai vajag ieviest kriminālatbildību par apzinātu dezinformāciju?

Daži eksperti uzskata, ka ir pienācis laiks to darīt, savukārt citi ir pārliecināti, ka šādas rīcības kriminalizācija dos vairāk ļaunuma nekā labuma. Rakstā, kas publicēts britu medicīnas žurnāla “The British Medical Journal” portālā, eksperti no Lielbritānijas un Somijas sniedz divus pretējus argumentētus viedokļus.

Melinda Milsa: Ļaunprātīga dezinformācija par vakcīnām ir noziegums

Apzināta melīgas informācijas par vakcīnām izplatīšana jāuzskata par noziegumu, domā Oksfordas Universitātes demogrāfijas un socioloģijas profesore Melinda Milsa.

Daudzsejainie pošu pretinieki

Vakcinācija ir medicīnas brīnums un līdzeklis, kā atbrīvoties no Covid-19. Taču ne visi tam piekrīt. Atrodas cilvēki, kuri izplata melīgu informāciju par vakcīnām – vai nu ar ļaunu nodomu, vai arī savu nepareizo priekšstatu dēļ.

Abi šie faktori var pastiprināt iedzīvotāju šaubīšanos attiecībā uz vakcināciju, un sekas var būt ļoti nopietnas.

Tā, piemēram, vakcinācija pret masalām izglāba 23 miljonus dzīvību, bet dezinformācijas izraisītais pretvakcinācijas noskaņojuma pieaugums noveda pie šīs slimības atgriešanās, raksta Milsa.

Profesore norāda, ka melīgā informācija par vakcīnām var būt neviendabīga un to var izplatīt dažādas grupas – no libertariāņiem, kuri aizstāv pilsoniskās brīvības, līdz pārlieku aizdomīgiem vecākiem. Šis fenomens nav jauns – vakcinācijas pretinieku grupas pastāvēja jau XIX gadsimta 80. gados.

Melu izplatīšana var būt ienesīga, un dažiem darboņiem ir izdevīgi izplatīt sazvērestības teorijas un citus izdomājumus, lai pārdotu savus preparātus, apgalvojot, ka tie palīdz pret Covid-19.

Vienkārši izklāstīta, emocionāli pasniegta informācija var šķist ļoti pārliecinoša, tā šķeļ sabiedrību un grauj uzticēšanos varas iestāžu lēmumiem, kuru nolūks ir iegrožot pandēmiju.

Milsa arī norāda, ka mēs pārdzīvojam “infodēmiju” – informācijas pārpilnību – un tas attiecas gan uz patiesu, faktos balstītu informāciju, gan uz meliem. Turklāt par šo slimību pastāvīgi parādās jaunas ziņas. Šādos apstākļos cilvēkiem aizvien grūtāk saprast, kas ir meli, bet kas – patiesība.

Daudzi informāciju par veselības jautājumiem meklē internetā, tostarp sociālajos tīklos. Kā liecināja nesens pētījums, 65 procentos klipu par šo tēmu, kas pieejami vietnē “YouTube”, vakcinācija netiek atbalstīta. Citā zinātniskajā darbā parādīts, ka lietotāji, kas paļaujas uz sociālajiem tīkliem (īpaši uz “YouTube”) kā uz galveno informācijas avotu, ir būtiski mazāk gatavi vakcinēties.

Kriminalizācija nav vienkāršs uzdevums

Pēc Milsas sniegtajām ziņām, likumi, kuru nolūks ir nepieļaut dezinformācijas izplatīšanu par veselības jautājumiem, pieņemti Francijā, Vācijā, Krievijā, Malaizijā un Singapūrā. Kopš 2018. gada Vācijā ir spēkā likums, kas noteic, ka sociālo tīklu platformām, tostarp “Facebook”, “Instagram”, “Twitter”, “YouTube” nekavējoties jāizdzēš publicētā informācija, kas satur naidīgus izteikumus vai melīgas ziņas, un maksimālais sods par šīs prasības neizpildīšanu var būt līdz 50 miljoniem eiro.

Tradicionālie plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, televīzija, radio) tiek uzskatīti par izdevējiem, tāpēc uz tiem attiecas atbilstošs regulējums. Sociālo tīklu platformas dod cilvēkiem iespēju apmainīties ar informāciju un bieži par populārākajiem informācijas avotiem par vakcīnām kļūst nespeciālisti. Tomēr sociālo tīklu īpašnieki apgalvo, ka viņi nav izdevēji un tāpēc viņu atbildība par lietotāju veikto ierakstu atbilstību ir minimāla. Taču viņi ir piekrituši pieņemt dažus redakcionāla rakstura lēmumus un pārbaudīt faktus.  Un, kā liecina Vācijā pieņemtā likuma efektivitātes vērtējums, uzņēmumi tomēr labāk izvēlas neriskēt, bieži ierobežo viedokļu paušanas brīvību un cenzē pilnīgi likumīgus materiālus. Tāpēc kriminalizācijai var būt arī šādi pārspīlējumi, konstatē Milsa.

Kā alternatīva tika izvirzīts priekšlikums palielināt medijpratību. Taču, lai pretdarbotos dezinformatoriem, kas izmanto mūsu emocijas un bailes, ar to nepietiek.

Tomēr ir jāizlemj, vai sociālo tīklu īpašnieki ir izdevēji. Nepieciešami tiesiskie akti, kuri palīdzēs viņiem koriģēt platformu algoritmus un noteikt, kādā pakāpē informācijai jābūt līdzsvarotai un pārbaudītai. Piemēram, sertifikācijas sistēmas var palīdzēt izvērtēt satura uzticamību, ņemot vērā izsekojamus avotus, acīmredzamus interešu konfliktus, ētikas normu ievērošanu, norāda profesore Milsa. Viņa uzskata, ka valdības, akadēmiskās aprindas un veselības jomas institūcijas arī nedrīkst palikt malā.

Neaprobežojoties ar oficiālajām vietnēm, jāvēršas tieši pie sociālo tīklu lietotājiem, piedāvājot šajās platformās interesantu saturu, kas dod iespēju īstenot dialogu. Vizuālā informācija, mēmes, emocionāli stāsti, daudzvalodība, populāru viedokļu līderu piedalīšanās – tam visam jāpadara faktos balstīts saturs ne mazāk pievilcīgs lietotājam kā dezinformatoru viltus ziņas.

Vienlaikus jāapsver jautājums par to cilvēku rīcības kriminalizāciju, kuri tīši kaitējuši citiem, izplatot melīgu informāciju. Brīvība apspriest un brīvība izteikt pamatotas bažas par vakcīnām nav jāattiecina uz gadījumiem, kad ļaunprātīgi nodarīts kaitējums, ir pārliecināta Melinda Milsa.

Jonass Sivele: dezinformācijas kriminalizācija var to padarīt vēl spēcīgāku

Dezinformācija, sazvērestības teorijas, tiražētas baumas un izdomājumi ir liela problēma sabiedrībai kopumā un konkrēti sabiedrības veselības aprūpei, īpaši jautājumos, kas attiecas uz masu vakcināciju. Nevar noliegt, ka pasaule kļūtu daudz labāka bez dezinformācijas un ka melīgo izdomājumu par vakcināciju izzušana nāktu par labu sabiedrībai. Bet vai to vajag kriminalizēt? Nē, nevajag, ir pārliecināts Somijas Veselības aprūpes un sociālās nodrošināšanas institūta vecākais pētnieks Jonass Sivele.

Cilvēkiem jābūt tiesībām paust viedokli

Melīgas informācijas izplatīšanas kriminalizācijas pretinieki parasti izvirza pārliecinošus argumentus, balstoties tādos jēdzienos kā likuma vara, demokrātija, vārda brīvība un citas pilsoniskās brīvības. Taču ir arī svarīgāks apstāklis – dezinformācijas par vakcīnām kriminalizācija var padarīt šo dezinformāciju spēcīgāku, uzskata Sivele.

ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā teikts, ka “katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus”. Vārda brīvība nostiprina un padara likumīgas visas pārējās cilvēka tiesības. Pilsoniskās brīvības, tostarp vārda brīvību, var un vajag ierobežot noteiktos gadījumos – piemēram, kad ir runa par kūdīšanu uz nelikumīgu rīcību un vardarbību. Taču pret vakcināciju vērstā dezinformācija nav tāds gadījums, ir pārliecināts somu eksperts.

Nostāja pret vakcināciju tiek definēta kā “atteikšanās no potēšanas apstākļos, kad ir pieejami vakcinācijas pakalpojumi”. Šāda nostāja veidojas ne tikai melīgas informācijas patērēšanas rezultātā. Iespējams, cilvēkus neapmierina vakcinācijas pakalpojumu kvalitāte vai arī noteicošā ir bezrūpīga attieksme. Var būt, ka kriminalizācija būs spēcīgs iedarbības līdzeklis, taču tā neatrisinās individuālās bezrūpības un zemas pakalpojumu kvalitātes problēmas.

Jāatzīst arī, ka pastāv pamatotas bažas saistībā ar vakcīnām un būtu jāatļauj tās paust. Saprotams, ka vakcīnas un vakcinācija rada jautājumus. Ja šie jautājumi tiek kvalificēti kā noziedzīgi, pastāv reāls risks, ka tiks apspiestas pamatotas bažas un vajāti cilvēki, kuri uzdevuši jautājumus bez nolūka izplatīt melīgu informāciju.

Ja cilvēku bažas netiks sadzirdētas un uz tām netiks sniegta pienācīga atbilde, bet visas diskusijas par šo tēmu tiks apspiestas, tas galu galā tas var izraisīt vēl lielākas šaubas un dezinformācijas pastiprināšanos, brīdina Sivele.

Vairāk ļaunuma nekā labuma

Pret vakcīnām vērstā dezinformācija, sazvērestības teorijas, viltus ziņas bieži var vērtēt ka pretošanās izrādīšanu. Šīs izpausmes var izraisīt arī neuzticēšanās varas iestādēm. Šādā gadījumā likumi par dezinformācijas kriminalizāciju var tikt uztverti kā tiesību paust pamatotas bažas vai uzdot jautājumus, kas tikai izraisīs tālāku dezinformācijas pieaugumu.

Sociālajos tīklos dezinformācijas kriminalizācija var tikt uztverta kā saziņas kriminalizācija. Vienlaikus daži tehniski risinājumi cīņai pret melīgu informāciju izrādījušies sekmīgi – piemēram, faktu pārbaude un viltus ziņu marķēšana platformās “Facebook” un “Twitter”.

Uzticēšanās varai, valdībai un veselības aprūpes sistēmai ir būtiski svarīga tagad, kad tiek izvērstas masu vakcinēšanas kampaņas. Vienīgais veids, kā stabili samazināt melīgās informācijas par vakcinēšanu apmēru un nostiprināt uzticēšanos vakcīnām to vidū, kuri šaubās, ir paaugstināt uzticēšanos varai un veselības aprūpes sistēmai, rezumē somu eksperts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt