Pašlaik atkritumu izvešanā Rīgā darbojas nosacīts brīvais tirgus. Nosacīti brīvs tas tādēļ, ka ir tikai sešas firmas, kurām atļauts Rīgā strādāt. Gundara Bojāra vadītās domes laikā bez konkursa parakstītie līgumi attiecas uz somiem piederošo kompāniju L&T (agrāk zināmu kā Hoetika), ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošo Vides pakalpojumu grupu (iepriekš strādāja ar nosaukumiem Veolia un Nelsens); zviedu kompāniju Ragn-Sells, kas nopirka vietējam kapitālam piederošo Exto-D, un no islandiešu investoriem atpirkto Eko Rīgu. Vēl līgumi līdz 2020.gadam noslēgti ar Eko Kurzemi un Cleanaway, taču šie abi pakalpojumus nesniedz.
Daudzie tirgus dalībnieki sekmējuši to, ka Rīgā ir vieni no zemākajiem atkritumu savākšanas tarifiem Latvijā. Taču sistēmas pretiniekiem patīk piesaukt argumentus, ka ietekmes sfēras pārklājas, proti, pa vienu ielu pēc atkritumiem mēdz braukt dažādu firmu mašīnas, turklāt neesot pienācīga atkritumu uzskaite.
Trīs izvedēji vienā pagalmā
"Rīgas atkritumu saimniecības specifiku ļoti labi var redzēt Vecrīgā, Mazajā monētu ielā. Pagalmā starp dzīvojamām mājām, kafejnīcām un veikaliem atrodas arī slavenās kaķu mājiņas. Tur vienā pagalmā redzami trīs atkritumu izvedēju konteineri.
Vecrīgas iedzīvotājs Guntis Stirna stāsta, ka viņu neapgrūtina daudzās atkritumu izvedēju mašīnas, drīzāk nepatīk konteineru likšana uz ielas.
Vai kaut kas varētu mainīties atkritumu izvešanā no Mazajā monētu ielā, ir pāragri spriest, taču Rīgas pašvaldība ir viena no tām, uz kuru attiecas Satversmes tiesas spriedums, kas liek atcelt bez konkursa slēgtos ilgtermiņa līgumus.
Iepriekšējā Rīgas dome jau vairākkārt mēģināja panākt lielāku ietekmi atkritumu biznesā, bet, ja pārdalīt tirgu neizdevās politiķiem, tad to izdarīja Satversmes tiesa.
Ja pārdalīt tirgu neizdevās politiķiem, tad to izdarīja Satversmes tiesa.
Rīgas mērs Nils Ušakovs pagājušajā nedēļā Latvijas Radio tiešraidē gan noliedza, ka Rīgā būtu slēgti līgumi bez konkursa. Mērs arī solīja strādāt pie tā, lai nekas atkritumu saimniecībā nemainītos. "Pašlaik vērtējam visas iespējamās izmaiņas un ceram, ka Rīgās izmaiņas nekādas nebūs, jo Rīgā sistēma strādā ļoti labi. Rīdzenieku attieksmē vislabāk vērtētā lieta bija atkritumu izvešana," sacīja N.Ušakovs.
Taču kā norāda Latvijas Radio, N.Ušakova teiktais neatbilst patiesībai. Autoram gan neizdevās noskaidrot, ko viņš bija domājis, sakot, ka izmaiņas Rīgā atkritumu jomā nav plānotas, taču viņa valdošās koalīcijas partneri gatavo jaunus atkritumu noteikumus, jo Satversmes tiesas spriedumu nevar ignorēt.
Punktu strīdam pielika ST
Tiesā sūdzējās firma "Lobbel". Pašvaldība tai neļāva piedalīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanā. Lieta nonāca līdz Senātam, bet tas lūdza viedokli Satversmes tiesai. Konstitucionālā tiesa secināja, ka jomu regulējošā likuma norma nepamatoti saudzē līdz likuma pieņemšanas brīdim saslēgtos atkritumu izvešanas līgumus, piemēram, Rīgā uz 15 gadiem.
Tiesa secināja, ka likuma norma nepamatoti saudzē līdz likuma pieņemšanas brīdim saslēgtos atkritumu izvešanas līgumus.
"Lobbel" vadītājs Sergejs Kurojedovs pēc garās cīņas jūtas gandarīts, ka taisnība uzvarējusi. "Kaut kāda taisnība mūsu valstī tomēr ir. Skaidrs, ka esam apmierināti. Mūsu firma bija nodibināta 2000.gadā. Pēc tam visus tos laikus mūs sūtīja tikai sūta nezinkur un runā par to, ka ir noslēgti līgumi uz ilgstošiem termiņiem un mums nav nekādas tiesības piedalīties tirgū," atceras S.Kurojedovs.
Satversmes tiesas spriedums paredz, ka no jūlija šie Rīgas ilgtermiņa līgumi zaudē spēku, jo rada nepamatotas priekšrocības atsevišķu personu grupai un būtiski aizskar sabiedrības intereses. No Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītāja Vjačeslava Stepaņenko teiktā izriet, ka risinājums varētu būt Rīgu sadalīt vairākās zonās, katrā no tām rīkot atsevišķu konkursu un izvēlēties vienu atkritumu izvedēju. "Nebūs tā, ka Rīga būs vienota zona vienam operatoram. Tā būs sadalīta. Vai nu divās zonās: labais un kreisais krasts. Vai sadalīts vēsturiskajos mikrorajonos: Purvciems, Pļavnieki, Ziepniekkalns, Zolitūde atsevišķi. Tas ir diskusiju jautājums, tomēr sadalījums zonās noteikti būs," uzsvēra komitejas vadītājs. Tas nozīmē, ka atkritumu apsaimniekotāji nevarēs vākt atkritumus pa vienām un tām pašām ielām, bet katra darbosies savā pilsētas daļā.
Rīgu dalīs zonās
Jauno atkritumu noteikumu projektu pašvaldība plāno izstrādāt līdz pavasarim. Taču politiķi neizslēdz arī izmaiņas norēķinu kārtībā. Ik pa laikam pašvaldībā uzvirmojušas idejas, ka iedzīvotājiem par atkritumu savākšanu būtu jāmaksā Getliņu poligonam, bet tas samaksātu izvedējiem, kad tie atkritumus izgāztu poligonā. Tas ļautu pašvaldībai kontrolēt atkritumu plūsmu. Stepaņenko saka, ka šī ideja pavisam nav norakstīta.
Tāpat nav izslēgts, ka pašvaldība veidos savu operatoru. "To viennozīmīgi atbildēt pašlaik nevaram, bet gadījumā, ja privātuzņēmēji nevarēs vienoties un sāksies atkritumu firmu karš, neizslēdzam iespēju, ka pašvaldība var pieslēgties un nodibināt savu kompāniju," atzina V.Stepaņenko. Eiropas Savienības un Latvijas likumi atļauj pašvaldībām pašām uzņemties rūpes par atkritumu savākšanu, bez konkursa uzticot šo darbu domēm piederošiem uzņēmumiem.
Nav izslēgts, ka Rīgas pašvaldība veidos savu operatoru.
Ja Rīga izšķirsies izstumt atkritumu firmas, sagaidāmi tiesu darbi. To apliecina Eko Rīga valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: "Domāju, ka tas viennozīmīgi ir tiesvedības Rīgas domei par starptautisko investīciju aizsardzību. Otrkārt, iedzīvotāji nebūs ieguvēji. Ja paskatāmies apkārt, ir liela atšķirība starp pašvaldību un privātiem uzņēmumiem. Privātie uzņēmēji orientēti uz efektīvu, optimizētu servisu, lai pakalpojumu būtu kvalitatīvi un par tiem būtu konkurētspējīga cena."
Fundamentāli nepareiza Simanovičam šķiet ideja pakalpojumu apmaksu organizēt caur Getliņu poligonu, jo poligons ir ieinteresēts vairāk atkritumu apglabāt, nevis šķirot. Pret Rīgas sadalīšanu starp vairākiem operatoriem atkritumu apsaimniekotājam nav principiālu iebildumu. Jau tagad ir apkaimes, kur kāda no firmām apkalpo Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas, klāsta Simanovičs. "Ir sava loģika dalīt pilsētu zonās. Bet paskatāmies uz faktisko situāciju - jau tagad ir tendence operatoriem koncentrēt savu darbību kādā zonā. Vēsturiski ir bijuši nelieli konkursi, piemēram, Sarkandaugavā, kur esam konkursu vinnējuši un apsaimniekojam vienu zonu," atzīmē uzņēmējs.
"Eko Rīga" priekšsēdētājs Simanovičs: "Ir sava loģika dalīt pilsētu zonās."
Arī Jelgavā būs pārmaiņas
Satversmes tiesas ieskatā brīvu konkurenci un pašvaldības naudas efektīvu izmantošanu nav iespējams nodrošinātā arī citās pilsētās. Piemēram, Jelgavā līgums par atkritumu izvešanu bez konkursa noslēgts līdz 2029.gadam. Ar to nodarbojas uzņēmums "Jelgavas komunālie pakalpojumi", kurā 49% daļas pieder privātai firmai KULK. Jelgavas domes tiesas spriedumu interpretē tā, ka pašvaldībai , visticamāk, nāksies rīkot konkursu. Tādā gadījumā pilsētai būs zaudējumi, jo tehnikā, šķirošanas laukumos ieguldīta pašvaldības un Eiropas fondu nauda, skaidro mēra vietnieks Vilis Ļevčenoks. "Līgumus 2004.gadā slēdza pēc tā laika likumdošanas. Ja tagad mainās likumdošana un gadījumā, ja konkursā mūsu uzņēmumu izdempingo, tas nebrauks pa visu Latviju kaut kur konkursēt," skaidroja V.Ļevčenoks. Viņš gan nevarēja nosaukt, cik pašvaldība ir ieguldījusi uzņēmumā.
Zemākas cenas nesola
Kā rāda līdzšinējā pieredze, sāncensība nāk par labu iedzīvotājiem. Tajās vietās, kur bijuši konkursi, ir viszemākie tarifi. Skatot valsti kopumā ar zemiem rēķiniem izceļas Pierīgas pašvaldības, bet tur, kur atkritumus vāc pašvaldību uzņēmumi, tarifi bieži ir visaugstākie.
Māris Kučinskis no Latvijas lielo pilsētu asociācijas to skaidro ar iedzīvotāju blīvumu un poligonu tuvumu. "Rīgā pilnīgi noteikti vienmēr būs lētāk, jo cik tuvu ir izgāztuve un cik ir iedzīvotāji. Tas, ar ko privātie nodarbojas Pierīgā, to sauc par dempingošanu, lai iegūtu tirgu. Pierīgā cenu tarifi ir tik zemi, ka faktiski starp tarifiem, ar ko tie ir uzvarējuši un kas viņiem ir jāmaksā Getliņos par produkcijas nodošanu, starpība ir tikai daži santīmi," skaidroja M.Kučinskis.
Zemākas cenas nesola arī atbildīgās Rīgas domes komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko, vien gatavs rūpēties, lai maksa nepieaugtu: "Mūsu galvenais mērķis nesadārdzināt šo pakalpojumu iedzīvotājiem, līdz ar to visi konkursa nolikumi būs virzīti tādā veidā, lai sadārdzinājums nenotiktu."
"Mūsu galvenais mērķis nesadārdzināt šo pakalpojumu iedzīvotājiem," Stepaņenko.
Cerības pacīnieties par rīdzinieku atkritumu kumosu nav atmetusi firma "Lobbel", kas ar tiesāšanos panāca izmaiņas. Nav izslēgts, ka tirgū ienākt gribēs vēl kādi atkritumu izvedēji.
