Atvērtie faili

#04 Iepriekšējās krīzes radīto parādu jūgā teju vesela Latvijas mazpilsēta

Atvērtie faili

#06 Bērnu dalīšana jeb ģimenes strīds, kas pārauga starptautiskā skandālā

#05 Vardarbība audžuģimenē: stāsts izgaismo plašākas nepilnības bāriņtiesu sistēmā

Vardarbība audžuģimenē: bāriņtiesu reforma

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili", pētot lietu par vardarbību ģimenē ar astoņiem audžubērniem, vētīja iecerēto bāriņtiesu reformu. Tā varētu noslēgties ne ātrāk kā 2024. gadā.

Aprīļa sākumā Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija publicēja ziņojumu, kurā minēts, ka pērn bāriņtiesa septiņās audžuģimenēs konstatējusi tādus pārkāpumus, par kuriem ziņots likumsargiem.

"Diemžēl vardarbība kā tāda ir mūsu sabiedrības liela problēma. Audžuģimenes, neskatoties uz to, ka tomēr tiek vērtētas, iziet apmācības, ir pārrunas ar psihologu, nekur jau nav tāds skeneris, lai varētu cilvēku noskanēt un pateikt "jā, 100% viss ir kārtībā" vai tieši otrādi. Vērtēts tiek un skatīts tiek, bet cilvēka dziļākajās dzīlēs ielīst nevar neviens. Turklāt situācijas, kuras var novest pie vardarbības, ir situācijas, kurās cilvēks, ja mēs runājam konkrēti par audžuģimenēm, nezina diemžēl, kā rīkoties. Kā tautā mēdz teikt, neiztur nervi. Tās drīzāk būs situācijas, kas būs tādas epizodiskas," saka Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieka pienākumu izpildītāja Valentīna Gorbunova.

Gadiem ilgi nepamanītā vardarbība Latvijas Radio apskatītajā ģimenē ir arī viens no piemēriem, kas izgaismo nepilnības Latvijas bāriņtiesu sistēmā.

"Vāja starpinstitucionālā sadarbība, zems atalgojums, stundu likme, pusslodzes darbs, mazo novadu bāriņtiesu pieredzes, zināšanu, lemtspējas nodrošināšanu trūkums," tie ir trūkumi, kurus intervijā Latvijas Radio agrāk uzskaitīja labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").

Kopš pagājušā gada Labklājības ministrijā izveidota darba grupa, kura strādā pie bērnu tiesību sistēmas reorganizācijas, tai skaitā arī bāriņtiesu reformas.

"Protams, ka tur vīdēja, piemēram, vai nu sertifikācija vai akreditācija, ka, nevis pašvaldība pasaka, kurš cilvēks var strādāt, bet, piemēram, ir valsts iestāde, institūcija, struktūra, kura izvērtē un pasaka. Viena lieta ir atbilstoša izglītība, bet tomēr arī izvērtē citus aspektus: vai šis cilvēks ir piemērots darbam bāriņtiesā un bāriņtiesas darbs kā tāds būtu akceptējams," stāsta Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Valentīna Gorbunova.

Kopš 2007. gada bāriņtiesu likumā ir norma, ka vienā pašvaldībā var būt vairākas bāriņtiesas un vairākas pašvaldības var veidot vienu bāriņtiesu. Gorbunova uzskata, ka katrā mazajā pašvaldībā nevajag savu bāriņtiesu. Visticamāk, maza ciema ciešās privātās saites bija viens no iemesliem, kas neļāva pamanīt nežēlību Latvijas Radio izvērtētajā gadījumā.

"Pirmkārt, pašvaldība zināmā mērā ieekonomētu līdzekļus, lai arī cik lieli tie būtu. Otrkārt, viņi varētu ar blakus pašvaldībām veidot vienu kopīgu bāriņtiesu, kas dotu iespēju būt bāriņtiesas darbiniekiem neatkarīgākiem tādā ziņā, ka viņi neskata lietas par sava kaimiņa bijušo kolēģi vai bijušo skolotāju. Tās ir lielākas iespējas šo bāriņtiesas personālu izraudzīties," norāda Gorbunova.

Ministrija apsvēra iespēju veidot centralizētu bērnu tiesību aizsardzības iestādi, taču Bāriņtiesu darbinieku asociācija pret to iebilda, jo tad ir risks, ka lēmumus pieņem bezpersoniski un pakalpojumi ir mazāk pieejami iedzīvotājiem. Tagad sarakstē ar Latvijas Radio asociācijas vadītāja Aurika Zīvere norāda, ka krasa bāriņtiesu likvidēšana vairs neesot paredzēta.

Ar jaunākajiem plāniem iepazīstina Labklājības ministrijas eksperte Zita Mustermane: "Tās varētu būt reorganizētas Valsts bērnu tiesību aizsardzības funkcionālā padotībā, kas nozīmē, ka

tās saglabāsies kā pašvaldības izveidotās iestādes, taču par to funkciju izpildi atbildēs Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija."

Mustermane stāsta, ka bāriņtiesu skaits mainīsies līdz ar administratīvi teritoriālo reformu: "Respektīvi, ja būs 40 lielie novadi, tad mēs arī paredzam, ka varētu būt izveidotas 40 bāriņtiesas, samazināts to skaits. Šobrīd ļoti daudzās bāriņtiesās darbinieki strādā uz pusslodzes darbu, respektīvi, savieno savu amatu gan ar domes deputāta darbu vai ar citu amatu, kas arī nebūtu pieļaujams. Mēs tomēr gribētu, lai bāriņtiesas darbinieki strādā pilnas slodzes darbu ar pilnu atdevi."

Ministrija un inspekcija ir vienisprātis: bāriņtiesu speciālistiem jābūt darbiniekiem uz darba līguma pamata, nevis domes vēlētām amatpersonām uz pieciem gadiem.

Pašlaik ministrija gatavo ziņojumu valdībai, lai gūtu tās atbalstu sistēmas pilnveidei. Bāriņtiesu reforma varētu noslēgties ne ātrāk kā 2024. gadā.

Bet kādas pārmaiņas bāriņtiesu darbā gribētu redzēt viena Latvijas Radio uzrunātajām audžumeitām? "Protams, ka vajadzētu uzraudzīt visu daudz stingrāk. Braukt bez brīdinājumiem. Pārbaudīt. Ar bērniem runāt par notiekošo ģimenē bez aizbildņu klātbūtnes. Jo, iespējams, bērni ir iebiedēti un nerunās, lai pēc tam pērienu nedabūtu.

Ar bērniem ir vairāk jārunā un jāanalizē. Piemēram, vai rodas satraukums, uzdodot jautājumus."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti