De Facto

9. maijs: kā uzvara kļuva par Krievijas ideoloģiju

De Facto

Austrumu partnerības spējas neskaidras

Cik maksā labdarība?

Valsts ziedotājiem sniedz miljoniem vērtas nodokļu atlaides

Aizvadītajā gadā uzņēmumi dažādām organizācijām, kas saņēmušas sabiedriskā labuma statusu, ziedojuši 34 488 708 eiro, savukārt pretī uzņēmumi jau saņēmuši nodokļu atlaides 12,7 miljonu eiro apmērā, un šī summa kļūs vēl lielāka, jo daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši gada pārskatus.

Atsaucoties uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem, redzams, ka, piemēram 2013.gadā uzņēmumi sabiedriskā labuma organizācijām ziedojuši 32,7 miljonus eiro, iegūstot nodokļu atlaidēs 22,6 miljonus eiro. Tā būtībā ir nauda, ko valsts pastarpināti, caur neiekasētiem budžeta līdzekļiem, ieguldījusi sporta, kultūras, labdarības un citās organizācijās ar īpašo sabiedriskā labuma statusu. Līdzīga atbalsta un atlaižu proporcija ir arī citos gados.

Ievērojamas summas pērn ziedojušas arī fiziskas personas – 4,7 miljonus eiro, un vēl 5,23 miljoni ziedoti anonīmi. Kas ir gandrīz līdzvērtīgs ieguldījums uzņēmumu ziedotajam.

Uzņēmums “4finance”, kas pēdējo nedēļu laikā īpaši uzsver savu atbalstu nevalstiskajam sektoram, 2013.gadā dažādiem mērķiem ziedojis 1 145 000 eiro, bet pretī no valsts saņēmusi nodokļu atlaidi 715 000 eiro. 

Tas nozīmē, ka uzņēmuma faktiskais ieguldījums bijis 430 000 eiro, pārējais ir valsts budžetā neiekasētie nodokļi. 2014.gadā “4finance” ziedojis 800 tūkstošus eiro, no tiem kopējais ietaupījums nodokļu atlaides veidā varētu būt ap 220 tūkstošiem. Reklāmas budžets šeit nav ieskaitīts.

Nodokļu atlaides uzņēmumiem ir arī iemesls, kādēļ biedrības ir pakļautas lielākai kontrolei.

Un viens no ziedošanas nosacījumiem – nedrīkst ziedojuma saņēmējiem uzlikt pienākumus, piemēram – reklamēt ziedotāju. Pat ne tik daudz kā logo uz sportista tērpa.

Savukārt ziedotāja motivēšanai ir uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide.

“Ja mūsu mērķis būtu vienkārši reklamēt mūsu uzņēmumu, mēs aizietu uz TV un pateiktu, mēs noliktu naudu un mēs dabūtu daudz efektīvāku reklāmu pretī, nekā tā, ko mēs varbūt dabūjam uz sportistu krekliņiem ar mazu mūsu logo,” Latvijas Televīzijas raidījumam “De facto” saka AS “4finance” izpilddirektors Toms Jurjevs.

Riteņbraukšanas federācija, kuras pārstāvji metās aizstāvēt ātro kredītu nozari pret iespējamām pārmaiņām, pērn kopā ziedojumos saņēma 240 tūkstošus eiro. No tiem “4finance” ziedoja 12 tūkstošus.

"Mums federācijā šobrīd ir ļoti, ļoti liels deficīts un nav tā, ka uzņēmēji stāvētu pie mums rindās. Summa katru gadu ir nedaudz pāri par 10 000, visa nauda aiziet tikai un vienīgi jaunatnes čempionātam un mēs pretī dodam reklāmu. Respektīvi, mēs veidojam reklāmas banerus un citādā veidā sniedzam reklāmu," pastāstīja Latvijas Riteņbraukšanas federācijas pārstāvis Toms Markss, atzīstot, ka ziedojums reklāmu neprasa: "It kā neprasa, bet mēs tik un tā to darām."

VID atklāj, ka aizliegums sportistiem izmantot ziedotāja logo bijis viens no diezgan sāpīgiem jautājumiem, kam sekojušas izmaiņas normatīvajos aktos. Taču arī tagad ir aizdomas par to, ka uzņēmēji tomēr sagaida no ziedojuma saņēmēja kādu redzamu pateicību un mēģina to risināt ar formāla reklāmas līguma palīdzību, ko slēdz ar ziedojuma saņēmēju par atsevišķu summu.

Latvijas Vieglatlētikas savienība pērn ziedojumos saņēmusi ievērojami mazāku summu – kopumā 50 tūkstošus eiro. Ātro kredītu kompānijas tai nav ziedojušas. "Tie ir sportistu draugi, tie ir treneru draugi, tie ir sporta klubu vadītāju draugi. Lauvas tiesa – konkrētiem sportistiem un klubiem. Federācijai, izlasei, un izlases sacensībām – tikpat kā neiespējami. Ziedotājiem labāk patīk tādi lieli masu pasākumi," Latvijas Televīzijai pavēstīja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) valdes priekšsēdētājs Guntis Zālītis.

Netieši tas tomēr liecina par ziedotāju vēlmi ieraudzīt savu vārdu. 

Šobrīd VID tiesājas ar kādu uzņēmumu, kura pārskaitījums nav atzīts par ziedojumu un piešķirtā nodokļa atlaide tam ir atņemta. Šajā gadījumā paralēli ziedojumam noslēgts pakalpojuma līgums par logotipa izvietošanu mājaslapā. Taču tur parādījušies arī citi materiāli, kas jau uzskatāmi par reklāmu, ne labdarību. Uzņēmums VID lēmumam nepiekrīt un apstrīdējis to tiesā.

"Tas ir viens no diezgan sāpīgiem jautājumiem attiecībā uz šī logo izmantošanu, kas vienā brīdī arī rezultējās attiecīgos normatīvos aktos. Bet kā jūs zināt, viens ir tas, kas ir normatīvos aktos, otrs – kas ir reāli dzīvē.  Ja ir pārkāpums, mēs aizrādām un līdzam sakārtot. Mēs uzreiz  ar represīvām metodēm necenšamies iejaukties.  Tas reklāmas pakalpojums, ja ir vēl papildus līgums par reklāmu, tad formāli arī viss ir kārtībā.  Te var nākties saskarties ar formāliem reklāmas līgumiem, kas ir par mazām summām," skaidro VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.

Atlaidēm ir noteikti griesti, un VID pieredze liecina – uzņēmēji visbiežāk ziedo tik lielas summas, uz kurām attiecas atlaižu politika.

"Reizi gadā mēs pārbaudām iesniegtos dokumentus un nododam tos sabiedriskā labuma komisijas vērtēšanai. Un šīs komisijas kompetencē ir sniegt savu atzinumu VID, vai tās darbība atbilst būtībai," stāsta VID Nodokļu pārvaldes Juridiskās daļas vadītāja vietniece Ilona Torgašova.

Latvijā šobrīd ir 2300 organizāciju ar sabiedriskā labuma statusu, kurām ziedojot var saņemt nodokļu atlaides. Par dažādiem pārkāpumiem pērn statuss atņemts 35 biedrībām. Ar šo gadu pilnveidota šo īpašo nevalstisko organizāciju atskaitīšanās kārtība. Tai jāļauj iegūt detalizētāku informāciju par ziedojumu izlietojumu. Bet apspriešanas stadijā ir ziņojums par definīciju pilnveidošanu.

"Finanšu ministrija ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu par sabiedriskā labuma organizāciju definīciju un tās pilnveidošanas jautājumiem. Šī ziņojuma analīze un mērķis ir tāds, ka mēs redzam nepieciešamību precizēt šīs definīcijas jomas, lai būtu mazāk strīdu ar  biedrībām un uzņēmumiem, vai tas ziedojums bija mērķēts, vai tas izlietojums bija pareizs, un šo uzraudzības kārtību arī pilnveidot. Tādējādi vienkāršojot šo procesu, samazinot subjektivitātes līmeni," pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins.

Jāpiebilst, ka, no vienas puses, pieņemtie lēmumi par nodokļu atlaidēm ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Taču, no otras puses, – biedrības un nodibinājumus finansējot šādā veidā, daudzi  sabiedrībai aktuāli jautājumi tiek atrisināti ātrāk, vienkāršāk un ar mazāku resursu izlietojumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti