Valsts uzņēmumu valdes praktiski neuzraudzītas; reforma virzās gausi

Valsts rokās ir piektā daļa Latvijas ekonomikas, tomēr reforma, lai valstij piederošie aktīvi tiktu efektīvi pārvaldīti, virzās ļoti gausi. Iesaistītie stāsta par pašreizējās situācijas absurdumu, kad valsti kā uzņēmuma akcionāru pārstāv viens ministrijas ierēdnis, kurš turklāt arī lemj par nozares politiku. Savukārt korupcijas apkarotāji neslēpj bažas par politisko iecelšanu arī pēc padomju atjaunošanas valsts uzņēmumos.

Regulāri dažādi skandāli ap valsts uzņēmumiem un to pārvaldītājiem  ir gandrīz ierasta parādība - te uzņēmuma vadība tiek turēta aizdomās par miljonos mērāmu kukuļu ņemšanu, te pašvaldības uzņēmuma līdzekļi tiek izmantoti valūtas spekulācijām, te atkal tiek runāts par amatiem valdēs un padomēs kā par silēm vai siltām vietiņām, kuras var kalpot kā pateicība par pakalpojumiem vai vietu pansionātiem politiķiem. Pēdējais skaļākais gadījums sabiedrību saviļņoja, kad bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) biroja vadītāja un pašreizējā satiksmes ministra Anrija Matīsa  ārštata padomniece Olita Augustovska tika iecelta lidostas „Rīga” valdē.

Arī valsts īpašumu un uzņēmumu ietekme ekonomikā ir milzīga - aptuveni 20% no ekonomikas ir valsts rokās.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, jautājumu par to, cik liela ir politikas ietekme valsts uzņēmumos, atbild - pārāk liela. „Piemērs ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu, man liekas, ļoti spilgti parādīja – tuvojas vēlēšanas, krīze Ukrainā, spriedze sabiedrībā un atliekam kādu nepatīkamu lēmumu neatkarīgi no tā, kā tas iespaidos biznesu, „Latvenergo”, citus uzņēmumus,” norāda institūta vadītāja.

Publisko kapitāldaļu pārraudzības reforma, kas iespējams mazinātu šīs problēmas Latvijā, top jau gandrīz desmit gadus, un progress, šķiet, iet kā pa celmiem, saka Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktores vietnieks Kaspars Lore.

Reforma paredz virkni izmaiņu. Pirmkārt, veikts valstij piederošā audits, jo izrādījās, ka nevienam nav ne jausmas, kas īsti mums pieder. Otrkārt, plānots izveidot profesionālu valstij piederošo kapitāldaļu pārvaldītāju - valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju.

Un treškārt, mēģināt izveidot tādu atlases sistēmu, lai pie valsts uzņēmumu stūrēšanas tiktu tikai profesionāļi, nevis politielikteņi.

Vērtējot valstij piederošo, vismaz ieteikumu līmenī jau sašķirots, kas varētu palikt valsts īpašumā, kuri uzņēmumi pārveidojami par iestādēm, bet kuri valsts aktīvi varētu būt pārdodami. Nu šā uzdevuma paveikšana ir ministriju rokās.

Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis atzīst, ka arī šeit ir paveikts pārāk maz: „Progress nav straujš, izdarīts par maz un faktiski tikai divas ministrijas pēc būtības īstenojušas tās rekomendācijas, ko darba grupa sniedza. Tās ir Zemkopības un Kultūras ministrijas. Pārējās ministrijas kavējas ar priekšlikumu izstrādi un iesniegšanu, līdz ar to rekomendāciju īstenošanas process ir diezgan būtiski iebuksējis.”

Ministrijām, kas nav paveikušas uzdevumu, tomēr nāksies tikt galā ar tām piederošajiem īpašumiem. Tikmēr pārējās izmaiņas ir atkarīgas no tā, kad tiks pieņemts Publisko personu un kapitālsabiedrību un kapitāldaļu pārvaldības likums. Vladislavs Vesperis ar Latvijas Radio tikās tieši ceļā uz Seimu, kur norit diskusijas par izmaiņām likumā pirms tā izskatīšanas otrajā no trim kopā nepieciešamajiem lasījumiem. Kā viņš norāda, ir cerības, ka likums varētu tikt pieņemts vēl šogad, iespējams pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Veidos biroju valsts kapitāldaļu pārvaldībai

Likuma pieņemšana nozīmētu, ka darbu sāktu arī valsts kapitāldaļu pārvaldības birojs. Kaspars Lore skaidro šī biroja lomu: „Nodrošināt informācijas atklātību, pārskatu sagatavošanu, uzņēmuma uzraudzību no finanšu aspektiem. Valstij vai pašvaldībai, iegūstot līdzdalību jebkurā kapitālsabiedrībā, bez finansiālajiem aspektiem ir arī kāds sabiedrisks mērķis, mēs tos saucam par nefinansiālajiem mērķiem. Centrālā pārvaldnieka mērķis, pirmkārt, ir sabalansēt izdevumus un ienākumus, tātad finanšu mērķus ar nefinanšu mērķiem. Otrkārt, uzlabot atdevi no ieguvumiem. Un trešā, būtiskākā lieta ir pakalpojumu kvalitātes uzlabošana.”

Birojam gan vispirms liekas būs jāpierāda sevi. Kā stāsta Vladislavs Vesperis, vispirms birojs pārvaldīs mazāknozīmīgus valsts aktīvus.

Uzņēmuma akcionāru sapulce - viens ierēdnis

Visskaļākās diskusijas gan parasti ir par cilvēkiem, kuri ieņem amatus valsts uzņēmumos. Reformas ietvaros plānots pievērsties arī šai problēmai gan mainot personāla atlasi uzņēmumu pārvaldībai, gan, piemēram, atjaunojot padomes lielajos valsts uzņēmumos.

No padomēm valsts uzņēmumos Latvija atteicās pirms pieciem gadiem, uzticot valsts interešu pārstāvniecību attiecīgo ministriju valsts sekretāriem. Šāda lēmuma rezultātā valsts sekretāriem nācās papildus ikdienas darbam vēl pārraudzīt daudzmiljonu uzņēmumus.

Juris Pūce pirms nepilniem trim mēnešiem atstāja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatu un pašlaik ir iesaistījies politikā. Viņš stāsta, kā praktiski notiek valstij piederošu uzņēmumu pārvaldīšana: „Padomes funkcijas pārņēmusi uzņēmumu akcionāru sapulce, kas faktiski ir viens ierēdnis, kas nozīmēts šo funkciju pildīt – ministrijas valsts sekretārs vai cits, kuram valsts sekretārs to ir deleģējis. Praktiski tas notiek tā: sanāk akcionāru sapulce, caurskata uzņēmuma sagatavotus ziņojumus, pārskatus, plānus un viņus saskaņo, atbalsta, neatbalsta.

No efektīvas pārvaldības viedokļa tas ir ļoti tālu.

Vienam valsts sekretāram ministrijā pārraudzībā atrodas seši līdz septiņi uzņēmumi, Satiksmes ministrijā to ir daudz vairāk. Man tādā veidā bija jāpārvalda Latvijas lielākā uzņēmuma „Latvenergo” valsts akcijas. Katru mēnesi noturēju akcionāru sapulci, jo atbilstoši statūtiem bija obligāti jāsaskaņo dažādi lēmumi.”

„Spējas ministrijas ierēdniecībai šajos jautājumos iedziļināties un pieņemt ļoti izsvērtu un pamatotu lēmumu ir ļoti ierobežotas,” atdzīst bijušas EM valsts sekretārs.

Apzinoties situāciju, nepārsteidz, ka lielākā daļa ekspertu un iesaistīto padomju likvidāciju dēvē par kļūdu. „Faktiski pastāvošajā modelī politiķi sevi māna. Savulaik cīnoties pret slavenajām silēm, tā tika apzīmētas valsts uzņēmumu padomes, līdz ar netīro ūdeni "no vanniņas tika izliets arī bērns". Valsts uzņēmuma akcionārs - valsts - pēc būtības pilnībā paļaujas uz to, ka valsts uzņēmuma valde savu uzdevumu pildīs efektīvi. Neviens privātais ar šāda apmēra aktīviem nerīkotos,” saka Pūce.

Kurš dara reālo darbu?

Arī Kaspars Lore piekrīt, ka likvidējot padomes, valdes reāli dara, kas tām ienāk prātā. Turklāt šobrīd akcionāru pārstāvim - valsts sekretāram - ar vienu roku jāveido valsts politika kādā jomā, bet ar otru roku jāpieņem lēmumi par uzņēmumu, kuru skar paša veidotā politika.

Šķiet, izskaužot padomes, politiskos ielikteņus izskaust izdodas ne vienmēr, un tas kaitē uzņēmumu pārvaldībai. „Problēma ir tāda, ka šie izbijušie politiķi vai kā citādāk politiski angažētie cilvēki ļoti bieži nonāk valdes līmenī.

Un tad ir jautājums, kurš dara reālo darbu uzņēmumā. Ja uzņēmuma valde ir politiska, kuri ir īstie darba darītāji, profesionāļi?” teic Auziņa Melalksne.

Padomes ir uzņēmumos, kas valstij nepieder pilnībā. Par to lomu uzņēmuma ikdienas dzīve stāsta valstij daļēji piederošā „Lattelecom” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins: „Pirmkārt, mēs strādājam pie stratēģiskiem jautājumiem. Viena no padomes funkcijām ir stratēģijas izstrāde, apspriešana un akceptēšana. Otra lieta, mums katru gadu ir budžets, mēs to attiecīgi izskatām, lemjam un parasti koriģējam. Un katru kvartālu mēs sekojam budžeta izpildei; ja kaut kas neiet, apspriežam ar valdi, kas darāms.” Paralēli padome vērtējot arī valdes darbu un atalgojumu.

Taujāts, vai, viņaprāt, valsts uzņēmumiem vajag padomes, Kokins norāda, ka tas atkarīgs no uzņēmuma izmēra. „Labā prakse pasaulē saka, ka lieliem uzņēmumiem divu līmeņu pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Savukārt, ja runājam par SIA „Dārzi un parki”, visdrīzāk, tas ir formāli un nevajadzīgi,” saka Kokins.  

Taču sajūsmā par padomju atjaunošanu nav korupcijas apkarotāji. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča atzīst, ka redz riskus: „Pamainīsies publisko kapitālsabiedrību saikne ar valsti, kas no komercdarbības veikšanas viedokļa ir pareizi, ka politikas veidotāji tiek nošķirti no īstā komersanta, kas veic saimniecisko darbību. Savukārt mums ir bažas par to, vai šo atšķirtību veicinot, valsts nezaudēs kontroli pār rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem. Protams, būtu jauki, ja šie padomes institūti būtu spēcīgi un ļoti uzraudzītu valdes, bet pastāv bažas, ka tās tiks politiski ieliktas, ieceltas kā tas šobrīd notiek ar valdēm.”

Profesionāļu atlase - garš rekrutēšanas process

Profesionāļu piesaisti  valsts uzņēmumu pārvaldē pēc reformas plānots panākt ar samērā garu  rekrutēšanas procesu, stāsta Lore. Pirmkārt, tiktu veidots valdes, padomes locekļu saraksts, kurā būtu visas personas, kas paudušas interesi par valsts uzņēmumu pārvaldi un atbilst prasībām, piemēram, ir ar augstāko izglītību. Kandidātu sarakstu uzturētu kapitāldaļu pārvaldības birojs, pie kura vērstos valsts uzņēmumi, ja tiem būtu nepieciešams valdes vai padomes loceklis.

Tad pēc pieprasījuma birojs atlasītu 10-20 cilvēkus, uzrunātu viņus. Pēc atlases viņi tiktu nosūtīti nominācijas komisijai, kura katru reizi tiktu izveidota no jauna un tajā būtu nozares, akcionāru un nevalstiskā sektora pārstāvji. Komisija izvērtējot kandidātus, nominētu personas iecelšanai amatos.

„Bet var pastāvēt situācija, kad valsts kapitāldaļu turētājs noraida piedāvāto personu, bet paskaidro, kāpēc. Varbūt interešu konflikts vai citas lietas, kas nebija zināmas nominācijas komisijai vai birojam. Ja viņš noraida, process sākas no jauna,” skaidro Lore.

To, vai plānotās izmaiņas atrisinās problēmas, kas valsts kapitāla pārvaldīšanu moka jau gadiem, būs skaidrs pēc reformas spēkā stāšanās. Pašlaik gan izmaiņu tapšana nav pārāk strauja. Likumdošanas procesu lēnāku padara arī ievērojamais piedāvāto uzlabojumu skaits - tā Saeimā pašlaik valsts kapitāldaļu pārvaldības likumā iesniegti gandrīz divi simti priekšlikumu par labojumiem. Un katram iesaistītajam ir ko teikt, uzsver Lore.

Faktors, kas ļauj cerīgi skatīties uz to, ar kādu ātrumu Latvijā tiks veikta valsts kapitāldaļu pārvaldības reforma ir valsts vēlme pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Lai pievienotos šim valstu klubiņam, viens no priekšnoteikumiem ir sakārtot valsts uzņēmumu pārvaldību. Formālo pievienošanās procesu Latvija ir sākusi pavisam nesen - pērnā gada decembri. 

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti