Brīdinot par konsolidāciju nākamā gada budžetā 113,8 miljonu eiro apmērā, Fiskālās disciplīnas padome kā īpaši svarīgu akcentēja nepieciešamību reformēt valsts uzņēmumu pārvaldi, lai uzlabotu to darbības rezultātus. Valdība otrdien varētu izšķirties, kā uzņēmumus pārvaldīt. Taču vērienīga reforma, ko plaši apsprieda pirms vairākiem gadiem, vairs nav paredzēta, šovakar ziņo LTV raidījums "De facto".
2011.gadā pēc Valsts kancelejas pasūtījuma par 100 000 eiro tapa pētījums par valsts uzņēmumiem. Viens no ekspertu ieteikumiem bija centralizēti pārvaldīt vismaz lielākos valsts uzņēmumus, kas ir monopolisti, vai kuru mērķis ir peļņas gūšana. Pārvaldes nodošana profesionāla biroja rokās uzlabotu kompāniju atdevi, norādīja eksperti.
Ieceri uz valdību virzīja "reformistu" ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Taču ministrijas pretojās. Uzņēmumi ar desmitos miljonos mērāmu peļņu nosaka ministriju "svaru" koalīcijas formēšanas sarunās; tie nodrošina darbavietas partijām pietuvinātajiem; uzņēmumi ir lielu iepirkumu organizētāji.
Reforma plaka līdz ar Reformu partiju un zaudēja savu vērienu.
"Saeima kaut kādā veidā nolēma sašaurināt biroja uzdevumus un noteikt to vairāk kā kompetences centru," saka Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore.
Neatkarīgas superiestādes vietā valdība nolēma valsts uzņēmumu pārvaldības koordināciju uzticēt premjeres paspārnē esošajam Pārresoru koordinācijas centram (PKC). Ministrijām īpašumtiesības pār uzņēmumiem nost neņems, bet PKC īstenos citus ieteikumus - izdos labas pārvaldības vadlīnijas, noteiks stratēģiskos mērķus, palīdzēs atrast valžu un padomju locekļus, sniegs konsultācijas, rūpēsies, lai uzņēmumi atskaitās.
2011.gadā izstrādātā pētījuma vadītāja zvērināta advokāte Vineta Čukste stāsta, ka no ministriju puses ik pa laikam tika lietots arguments, ka uzņēmumi nestrādā nemaz tik slikti un ministrijas zina, kā tos pārvaldīt. "No esošajiem grozījumiem redzam, ka PKC nodota smadzeņu centra funkcija, kas arī ir ļoti nepieciešama lieta, bet nevienai iestādei netiek nodota centralizētas pārvaldes funkcija," skaidro Čukste.
Valdība šajā nedēļā vēl nevarēja vienoties par jauno modeli. No ministrijām nākušas iebildes, ka Ministru prezidentam varētu būt ietekme pār uzņēmumiem, apejot ministrus.
"Tas nav konkrēti, ka es ietekmētu, bet jebkurš Ministru prezidents. Ministri bažījas, ka [premjers] vērtu ietekmēt kapitālsabiedrības," pēc jautājuma atlikšanas sacīja premjerministre Laimdota Straujuma. Viņa lūdza PKC izstrādāt priekšlikumus, kas ministrus apmierinātu.
Ekonomikas ministrijā, kas rakstīja iebildes, skaidro, ka savulaik uzņēmumu pārvaldi nepiekrita nodot ministrijas pārraudzībā esošajai Privatizācijas aģentūrai, lai vienam ministram nebūtu tik liela vara, bet tagad par to aizmirsts – PKC atrodas tiešā premjera ietekmē.
Kā risinājums piedāvāta pārraudzības padome PKC ietvaros, kur varētu diskutēt strīdīgākās lietas.
"Būs izveidota koordinācijas institūcijas uzraudzības padome. Tajā būs ministriju pārstāvji, notiks diskusijas par uzņēmumu stratēģijām, tiks salāgoti finanšu un nefinanšu mērķi, tiks izvērtētas sabiedrības, kuras ir saglabājamas un nav saglabājamas valsts īpašumā," saka PKC vadītājs Pēteris Vilks.
Ministrijām ir dots uzdevums izvērtēt un pamatot līdzdalību uzņēmumos. Tāpat tām būs jāpaskaidro, kādēļ tās piekrīt vai drīzāk nepiekrīt pārveidot savus uzņēmumus par iestādēm vai aģentūrām.
